Sākās NATO iebrukums Afganistānā, lai likvidētu talibu radikālā islama režīmu

Karš Afganistānā (2001—2014) bija karš, ko pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV 7. oktobrī sāka ASV un to sabiedrotās valstis ar mērķi mainītAfganistānas Islāma Emirāta valdību un iekārtu.NATO aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. Operācijā piedalījās arī Latvijas karavīri. Šajā operācijā kopumā bojā gāja 3 latviešu karavīri (4. mira slimnīcā Vācijā no gūtajiem ievainojumiem) 

Pēc Taliban režīma gāšanas 2001. gada decembrī tika izveidoti "Starptautiskās drošības atbalsta spēki Afganistānā" (International Security Assistance Force, ISAF), kas kopš 2003. gada darbojās NATO vadībā. Saskaņā arApvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcijām ISAF galvenais uzdevums bija atbalstīt Afganistānasvaldību drošības un stabilitātes nodrošināšanai.

Karā kopš 2003. gada piedalījās arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas bija izvietotas gan Kabulas starptautiskajā lidostā, gan Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā Mazarišarīfā un Meimenas karabāzē, gan Kandahāras lidostā.

2011. gadā sākās koalīcijas spēku izvešana, 2013. gadā militāro varu pārņēma Afganistānas valdības spēki, kas turpināja karu pret radikālajiem islāmistiem. 2014. gada 28. decembrī ASV formāli pasludināja kara beigšanos.

NATO valstis- kopumā dzīvību zaudēja 3,486 (no tiem 2,356 ASV, 4 LV) karavīri un 22,773 (no tiem 19,950 ASV) tika ievainoti

Karā kopā dzīvību zaudēja

27,018 Koalīcijas un Afganistānas karavīri

25,500–40,500 - Taliban karavīri

26,270- civilpersonas

***

2003. gada februāra beigās uz Afganistānu devās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mediķu vienība astoņu karavīru (divi ārsti, četri feldšeri un divi autovadītāji-sanitāri) sastāvā. Vienība tika iekļauta Nīderlandes bruņoto spēku hospitāļa sastāvā, kurš izvietojās Kabulas starptautiskajā lidostā.

2003. gada augustā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Mediķu vienība tika iekļauta Vācijas bruņoto spēku hospitāļa sastāvā.

2003. gada beigās Afganistānā ieradās vēl četri Latvijas NBS karavīri dienestam dažāda līmeņa štābos Kabulā un septiņi autovadītāji.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2005. gada sākumā Kabulā ieradās Latvijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienība, kas līdz 2006. gada februārim ietilpa Norvēģijas vadītajā kaujas grupā Kabulā.

2005. gadā Latvijas NBS vienība iesaistījās Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Farjābas provinces pilsētā Meimenā.

2006. gada sākumā Latvijas kontingents tika pārvietots uz Ziemeļu reģionālās pavēlniecības atbildības rajonu.

2007. gadā Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā Mazarišarīfā uzdevumus veica štāba karavīri un apgādes speciālisti. Savukārt Meimenā bija izvietota Kājnieku nodaļa, kura integrēta apsardzes vada sastāvā, Militārās novērošanas vienība un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas grupa. Militārās novērošanas vienības uzdevums bija apkopot informāciju par stāvokli Farjābas provincē, veikt pārrunas ar vietējās pašpārvaldes pārstāvjiem. Kājnieku nodaļa nodrošināja bāzes apsardzi, Meimenas lidostas apsardzi, patruļas Meimenā un atbalsta sniegšanu militārās novērošanas un NMN vienībai. NMN vienības darbojās gan Meimēnā, gan Ziemeļu reģionālās pavēlniecības Ātrās reaģēšanas vienības sastāvā, un to galvenais uzdevums bija iznīcināt sprādzienbīstamos priekšmetus. Vidēji nedēļā tika iznīcināti 1000 sprādzienbīstamu priekšmetu - galvenokārtapvidū atrastās mīnmetēju mīnas, strēlnieku munīciju, pretkājnieku mīnas unraķetes.

2007. gada jūnijā Latvijas NBS kontingents tika palielināts no 35 līdz 72 karavīriem, jūlijā Afganistānā dienēja jau 97 NBS karavīri, no kuriem divi bija izvietoti Kabulā, 13 – Mazarišarīfā, bet 82 - Meimenā. Novembrī LNBS karavīru skaitu palielināja līdz 99, bet gada beigās līdz 172.

2008. gadā uz Afganistānu tika nosūtīta jauna Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 30 Latvijas un 16 ASV karavīru sastāvā, kas darbojās Nangarhāras provincē Afganistānas ziemeļaustrumos.

2009. gadā Latvijas kontingentā dienesta pienākumus pildīja 174 NBS karavīri, jūnijā uz Austrumu reģionu tika nosūtīta 2. Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 34 karavīru sastāvā. Latvijas NBS kontingents atradās gan Meimenā (Farjābas provincē) un Mazarišarīfā (Balkhas provincē), gan Bagramā (Parvānas provincē), Kunāras, Nangahāras un Nuristānas provincēs, kā arī Kabulā. Bruņoto spēku kontingenta dienesta pienākumos ietilpa patrulēšana, svarīgu objektu un konvoju apsardze, sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšana, Afganistānas Nacionālās armijas karavīru apmācība un citi pienākumi atbilstoši karavīru specialitātei.

2010. gadā Latvijas kontingentā bija 176 karavīru, pavisam 2010. gadā Afganistānā dienēja 353 Latvijas NBS karavīri. 2010. gada decembrī pabeidza trešās un noslēdzošās Operacionālās sadarbības padomnieku grupas rotāciju Afganistānas austrumu reģionā.

2011. gadā Latvijas kontingentu veidoja aptuveni 180 karavīru, kopumā šajā gadā operāciju rajonā uzturējās 374 Latvijas NBS karavīri. 2011. gada februārī divi Latvijas karavīri tika izvietoti Kandahāras lidostas bāzē, lai piedalītos NATO apmācības misijas Afganistānā (NTM-A) programmā Lietuvas vadītās Gaisa spēku padomnieku grupas sastāvā. 2011. gada novembrī Latvija un Lietuva kopīgi iesaistījās afgāņu drošības spēku apmācībā Afganistānas dienvidu reģionā. Tur darbojās Lietuvas un Latvijas Speciālo operāciju spēku vienības karavīri.

2012. gadā Afganistānā uzturējās vidēji 180 Latvijas NBS karavīru, kopumā šajā gadā ISAF dienēja 364 Latvijas karavīri. Latvijas kontingents tika pārvietots no Meimenas bāzes uz Ziemeļu reģiona galvaspilsētu Mazarišarīfu, lai turpinātu sniegt atbalstu un apmācību afgāņu spēku vienībām līdz pilnīgai atbildības nodošanai šīm vienībām. Pēc pārvietošanās Latvija turpina kopīgu iesaisti operācijā Ziemeļvalstu formātā, kurā iesaistīta Zviedrija, kā vadošā valsts, Norvēģija, Somija un Latvija, veidojot kopīgu Pārejas atbalsta vienību darbībai Afganistānas ziemeļos.

2013. gada sākumā Latvijas kontingentā palika aptuveni 30 karavīru, bet martā militārajā bāzēNorthen Lights Mazarišarīfā darbību sāka Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība, ko veidoja Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Latvijas karavīri. Kabulā maija sākumā darbību sāka arī kopēja Norvēģijas un Latvijas Speciālo operāciju vienība, kuras galvenais uzdevums bija Afganistānas Speciālās policijas apmācība speciālo operāciju jautājumos.