Džimijs Kārters

Džimijs Kārters dzimšanas vārds - Džeimss Ērls Kārters, jaunākais, bija amerikāņu politiķis, kurš bija 39. (trīsdesmit devītais) ASV prezidents (1977–1981).

1971. gada 12. janvārī (līdz 1975. gada 14. janvārim) bijis ievēlēts kā 76. Džordžijas gubernators

1976. gada 2. novembrī  tika ievēlēts par ASV prezidentu 48. ASV prezidenta vēlēšanās.

Tajās viņš ar 57 elektoru balsu pārsvaru pārspēja tā brīža ASV prezidentu Džeraldu Fordu. Džimijs Kārters ieguva 297 elektoru balsis no 28 štatiem un Kolumbijas apgabala. Par viceprezidentu kļuva Volters Mondeils.

1980. gada ASV prezidenta vēlēšanas Džimijam Kārteram nebija tik veiksmīgas. Sākumā viņš tikai sīvā konkurencē ar Masačūsetsas gubernatoru Tedu Kenediju kļuva par Demokrātiskās partijas kandidātu, bet vēlēšanās graujoši zaudēja, iegūstot tikai 49 elektoru balsis, piekāpjoties Ronaldam Reiganam, kurš saņēma 489 balsis.

Ideālistam Kārteram prezidenta amatā neveicās, taču 2002. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par pūliņiem cilvēktiesību, miera un demokrātijas uzturēšanā pasaulē. 

Viņa prezidentūru sagrāva neveiksmīgais mēģinājums atbrīvot ķīlniekus ASV vēstniecībā Teherānā, kā arī energētikas krīze, PSRS iebrukums Afganistānā, Maskavas Olimpisko spēļu boikots.

Atsevišķi fakti

• Ilgdzīvotājs. Ir bijis ar visgarāko mūžu ASV prezidentu vidū.
• Ir vienīgais, kurš nodzīvojis ilgāk par 100 gadiem,
• Kārteram ir arī visgarākā laulība prezidentu vīdū - 77 gadi un 135 dienas,
• Ir arī ar visgarāko laiku eks-prezidenta statusā - 43 gadi,
• Demokrāts, 
• Baptists,
• vienīgais ASV prezidents, kuršs saņēmis Nobela prēmiju laikā, kad neatradās prezidenta amatā.
• Bijis fermeris, kā arī prasmīgs galdnieks, izgatavojis visas mēbeles savās mājās.
• kā fermeris specializējās zemesriekstu audzēšanā,
• vienīgais no ASV prezidentiem, kurš pirms prezidentūras dzīvojis valsts mājās 
• Bibliogrāfi atzīmē faktu, ka pirmais no prezidentiem, kurš dzimis slimnīcā (jo māte bija medmāsa)
• Bijis vienu termiņu bija Džordžijas gubernators (1971–1975)
• 1977.gada 21.janvārī parakstīja amnestiju visiem, kuri bija atteikušies karot Vjetnamā.
• Kartera laikā ir izveidotas divas ministrijas - Enerģētikas un Izglītības,
• 1978.gadā stipri ierobežoja CIP iespējas aizskārt pilsoņu cilvēktiesības,
• Veica būtisku veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju,
• Kārtera laikā ārkārtīgu ietekmi ieguva viņa padomnieks Zbigņevs Bžežinskis,
• 1977.gada 7.septembrī Kārters parakstīja ASV kontroles pārtraukšanu pār Panamas kanālu un tā nodošanu Panamai.
• Attiecībās ar Irānu, kura bija ASV sabiedrotā, neiejaucās. Šajā laikā pie varas nāca ajatolla Homeini, kurš nostājās anti-amerikāniskās pozīcijās. Sākās Teherānas ķīlnieku krīze, kura atrisinājās tikai jau Reigana laikā,
• Kārtera laikā 1977.gada septembrī tika parakstīta vienošanās starp Izraēlu un Ēģipti, pēdējai iegūstot kontroli pār Sīnajas pussalu, izbeidzot karus abu valstu starpā,
• Notika tuvināšanās ar ĶTR savā "nedraudzībā" pret PSRS
• ASV boikotēja 1980.gadā notikušās Olimpiskās spēles Maskavā, sakarā ar Krievijas iebrukumu Afganistānā
• Pārtrūka uzsāktās atbruņošanās sarunas, kā rezultātā radās militārā doktrīna, ka kodolieroči ir pavērsti ne tikai pret militāriem objektiem, bet arī uz PSRS pilsētām,
• ASV paziņoja, ka Persijas jūras līcis ir tās īpašu ģeopolitisko interešu zona un jebkurš mēģinājums mainīt šo kārtību un nostiprināties šeit tiks vērtēts kā vēršanās pret ASV interesēm,
• 1980.gada Polijas iekšpolitiskajā krīzē PSRS plānoja militāru intervenci, ko Bžežinska ietekmē izdevās noregulēt, organizējot Brežņeva un Kārtera sarunas,
• 2006.gadā prezidentūras Kārters savā grāmatā vērsa stipru kritiku pret Izraēlu par tās attieksmi pret Palestīnu, tādējādi izpelnoties daudz demokrātu sašutumu,
• asi kritizēja ASV par Snoudena vajāšanau, paziņojot, ka šobrīd valstī demokrātijas nav,
• pēc Krimas aneksijas, Kārters 2015.gadā bija ticies ar Vladimiru Putinu, bet pēc tam paziņoja, ka Krimas aneksija faktiski bija neizbēgama,

Nomira 2024. gada 29. decembrī pēc ilgas cīņas ar vēzi.