Harijs Trumens
- Dzimšanas datums:
- 08.05.1884
- Miršanas datums:
- 26.12.1972
- Papildu vārdi:
- Harry Truman, Гарри Трумэн, Harijs Garry Trūmens, Harry S. Truman
- Kategorijas:
- Politiķis, Prezidents
- Tautība:
- amerikānis
- Kapsēta:
- Pierce Brothers Westwood Village Memorial Park Cemetery
Harijs S. Trumens (angļu: Harry S. Truman; dzimis 1884. gada 8. maijā, miris 1972. gada 26. decembrī) bija trīsdesmit trešais ASV prezidents (1945—1953). Kā trīsdesmit ceturtais ASV viceprezidents, viņš kļuva par prezidentu pēc Franklina Rūzvelta nāves, kurš savukārt savā ceturtajā prezidentūras termiņā bija valsts galva mazāk par trim mēnešiem.
Pirmā Pasaules kara laikā Trumens bija artilērijas virsnieks. Pēc kara viņš kļuva par daļu no Toma Pendergasta (Tom Pendergast) politiskās mašīnas un Misūrī tika ievēlēts par apgabala komisāru, vēlāk arī par Savienoto Valstu senatoru. Rūzvelta prezidentūras laikā ieguvis nacionālu ievērību kā Trumena kara komitejas vadītājs, 1944. gadā viņš nomainīja Henriju Volisu viceprezidenta amatā.
Trumens iekšējās lietās pieņema izaicinājumu pēc izaicinājuma. Savienoto Valstu ekonomikas nemierīgajai rekonversijai traucēja vairāki nozīmīgi trūkumi, neskaitāms skaits streiku, kā arī Tafta—Hartlija akta pieņemšana, kam Trumens uzlika veto. Viņš pretēji prognozēm uzvarēja 1948. gada prezidenta pārvēlēšanā.
Trumena prezidentūras laikā tika nomestas atombumbas uz Japānas pilsētām Nagasaki un Hirosimu. Viņš iezīmēja ASV pretkomunistisko nostāju aukstā kara gados, pieņemot Trumena doktrīnu brīvo tautu atbalstam pret pakļaušanu. Viņa atbalstītais Māršala plāns sekmēja Rietumeiropas valstu saimniecības atjaunošanu. Viņa otrās prezidentūras svarīgākais notikums bija Korejas karš. 1949. gadā tika izveidota NATO.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Filips Petēns | Paziņa | ||
2 | Iris Apfel | Paziņa | ||
3 | David Dubinsky | Paziņa, Domu biedrs | ||
4 | Valerī Žiskārs d'Estēns | Paziņa | ||
5 | Earl Warren | Paziņa | ||
6 | Howland H. Sargeant | Darba ņēmējs | ||
7 | Džons Veins | Domu biedrs | ||
8 | Henry A. Wallace | Pretinieks |
24.07.1941 | Будущий американский президент Гарри Трумэн призвал помогать СССР, пока побеждает Германия, и Германии, когда будет побеждать СССР.
24.07.1943 | Operācija "Gomora"
Tas brīdis, kad civiliedzīvotāju apzināta masveida iznīcināšana kļuva par kara stratēģiju tika īstenota šīs operācijas laikā. Tas nav un, visticamāk, nekad netiks atzīts par kara noziegumu.
17.07.1945 | Potsdamas konference. Čērčils, Trumens un Staļins izlemj Vācijas (un arī Eiropas) nākošo 50 gadu "nākotni"
02.08.1945 | Beidzas Potsdamas konference
06.08.1945 | Japānas pilsētas Hirosimas A-bombardēšana
Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.
02.09.1945 | Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus
05.03.1946 | V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"
05.06.1947 | Tiek publiskota Eiropas pēckara atgūšanās programma - Māršala plāns
03.04.1948 | ASV prezidents Harijs Trūmens paraksta Maršala Plānu
14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla
31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu
01.10.1949 | Proklamēta Ķinas Tautas republika- šobrīd viena no vecākajām komunistiskajām valstīm
Ķīnas Tautas Republika tika proklamēta 1949. gada 1. oktobrī Pekinā, pēc komunistu uzvaras pilsoņu karā pār gomiņdana partiju. Par Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) un valsts vadītāju kļuva komunistu līderis Mao Dzeduns. Komunistu valsts proklamēšanai sekoja 10 gadus ilgs "Lielais lēciens"
31.01.1950 | ASV prezidents Harijs Trūmens paziņoja par ūdeņraža bumbas izstrādi
15.07.1953 | Beidzas Korejas karš
24.08.1954 | Par pretvalstisku un graujošu darbību ASV aizliedz Komunistu partijas darbību
01.11.1955 | Sākās Vjetnamas karš
26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram
ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram