Golda Meira

Golda Meira  bija Izraēlas premjerministre laikā no 1969. līdz 1974. gadam.

Dzimusi 1898. gada 3. maijā Kijevā, Krievijas impērijā (mūsdienās Ukrainas galvaspilsēta), Moišes Ichaka un Blūmas Maboviču ģimenē.

1906. gadā ģimene emigrēja uz ASV, Viskonsinas štatu, kur apmetās Milvoki. Tur Goldele absolvēja koledžu un iztiku pelnīja kā pedagogs skolās.

1915. gadā iestājās kreisajā partijā Poalei Cion ("Cionas darbaļaudis"), apprecējās ar Morisu Meijersonu un

1921. gadā emigrēja uz Palestīnu, kur apmetās Merhavijas kibucā.

Kopš 1924. gada dzīvoja Jafā, iztiku pelnīja kā strādnieku arodbiedrību klerks, pēc tam strādāja Ebreju aģentūrā.

1928. gadā ievēlēta par "Vispārējās strādnieku federācijas" (Histadrut) sieviešu nodaļas Darba sieviešu padomes izpildkomitejas sekretāri,

1932. gadā kā organizācijas emisārs komandēta uz ASV, uz Pioneer woman.

1934. gadā, pēc atgriešanās Palestīnā, ievēlēta federācijas izpildkomitejā, vēlāk kļūstot par partijas politikas nodaļas vadītāju.

1948. gadā iecelta par vēstnieci PSRS.

1949. gadā ievēlēta Knesetā no Izraēlas strādnieku partijas (MAPAI) izvirzīto kandidātu saraksta. Kļuva par Darba ministru un atradās šajā postenī līdz

1956. gadam (šajā gadā mainīja vārdu un uzvārdu no Goldele Meijersone uz Golda Meira).

No 1956. līdz 1965. gadam Izraēlas Ārlietu ministre.

No 1965. gada MAPAI partijas ģenerālsekretāre, bet

1967. gadā aktīvi atbalstīja MAPAI, RAFI un Ahdutha partiju apvienošanos Izraēlas darba partijā (Avoda), kļūstot par tās ģenerālsekretāri.

No 1969. līdz 1974. gadam Izraēlas premjerministre.

1974. gadā bija spiesta demisionēt un aizgāja no lielās politikas (pametot arī visus posteņus partijā).

Laikā no 1977. līdz 1978. gadam vienīgais sabiedriskais amats, ko Golda Meira ieņēma, bija Ebreju kopienu izpētes biedrības goda prezidente.

Mirusi 1978. gada 8. decembrī Jeruzalemē, apglabāta Hercla kalnā turpat.