Edvards Hīts

Sers Edvards Ričards Džordžs Hīts (angļu: Sir Edward Richard George Heath; dzimis 1916. gada 9. jūlijā, miris 2005. gada 17. jūlijā) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas no 1970. līdz 1974. gadam.

No 1965. līdz 1975. gadam - Konservatīvās partijas līderis.

Hīta valdības laikā :

• 1973. gadā Lielbritānija iestājās Eiropas Ekonomiskajā savienībā.
• Padziļinājās konflikts Ziemeļīrijā (1972. gadā notika Asiņainā svētdiena),
• valsts ekonomika pasliktinājās un nonāca sarežģītā situācijā,
• joprojām viņa vārdu saista ar ļoti nopietniem seksa skandāliem - pedofīliju un pat bērnu rituālām slepkavībām.
  
  Zīmīgi, ka viņa politiskās darbības laikā no 1960.gada 14.februāra līdz 1963.gada 18.oktobrim, kad viņš bija Mazā Lorda zīmoga (iespējams tulkojums ir neprecīzs) glabātājs un ir piektā nozīmīgākā amatpersona britu valdībā, ļoti skaļi notiek t.s., Džona Profjumo seksa skandāls.
  
  Saistībā tieši ar šo skandālu 1963.gada rudenī bija spiests atkāpties viss britu ministru kabinets - Maksimiliāna valdība. Izrādījās, ka seksa orģijās britu valdības sekretāram (kura amats tolaik atbilda aizsardzības ministra statusam un GRU rezidentam Lielbritānijā Jevgēnijam Ivanovam bija kopīga mīļākā. Preses saceltais skandāls nespēja šo skandālu noslāpēt, lai gan daudzi šī notikuma dalībnieki pirmslaicīgi "pārtrauca šīs zemes gaitas". 
  
  Pagaidām tiešu ziņu par Hīta saistību ar šo notikumu nav, taču visa notiekošā kontekstā tas nebūtu pārsteizoši. Drīzāk, pārsteidzoši būtu tas, ka viņš ar to nebūtu saistīts. Lielbritānijā šāda veida skandāli vienmēr ir veiksmīgi paslaucīti zem tepiķa, uzsverot kā prioritāru monarhijas prestižu. Hīta apvainojumu nobēdzināšanā ļoti liela loma bijusi tiešu Margaretai Tečerei. 

Dzimis Kentā, galdnieka dēla, vēlāk neliela uzņēmēja ģimenē. Mācījās Oksfordas universitātē, kur pievērsās politikai, uzstājoties pret Vācijas nomierināšanas politiku. Pēc Oksfordas ceļoja pa Eiropu, bija liecinieks 1937. gada NSDAP kongresam Nirnbergā, kā arī apmeklēja Barselonu Spānijas pilsoņu kara laikā. Otrā pasaules kara laikā dienēja pretgaisa artilērijā. Pēc kara strādāja par ierēdni civilās aviācijas ministrijā.

1950. gadā tika ievēlēts parlamentā. Pēc tam, kad Konservatīvā partija 1964. gadā zaudēja parlamenta vēlēšanās, Hīts tika ievēlēts par partijas līderi. Konservatīvie zaudēja arī 1966. gada vēlēšanās, tomēr 1970. gada vēlēšanās konservatīvie negaidīti uzvarēja un Hīts kļuva par premjeru. 1974. gada vēlēšanu rezultāti bija bez noteikta uzvarētāja. Tā kā konservatīvie nespēja izveidot valdību, par premjeru atkal kļuva leiborists Harolds Vilsons.

1975. gadā par Konservatīvo partijas līderi kļuva Margareta Tečere, kurai bija zināms par īpašo Pedofīlijas dosjē britu specdienestu rīcībā, taču viņa, glābjot gan savas partijas, gan valsts reputāciju kopumā, izdarīja ļoti dauz, lai šie materiāli neieraudzītu publisku dienas gaismu un lai jebkādi iespējami skandāli tiktu noklusināti. 

Tai skaitā, arī Tečeres parlamentārais privātsekretārs sers Pīters Morrisons ar vairākiem redzamiem elites politiķiem tika saistīti ar pedofīlijas skandāliem.

Jāatzīst, ka pasaule mainās un pret šo noziegumu bija daudz iecietīgāka attieksme nekā mūsdienās. Arī padomju likumi tajā laikā par netiklām darbībām pret nepilngadīgo paredzēja maksimāli 3 gadu sodu, neparedzot pat atbildību par recidīvismu (atkārtoti izdar'tiiem noziegumiem). Taču, no materiāliem, kas ir bijuši publiski pieejami, nepārprotami redzams, ka šeit viennozīmīgi ir runa par smagiem noziegumiem - nepilngadīgo un mazgadīgo seksuālu izmantošanu.