Pastāsti par vietu
lv

Edvards Hīts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.07.1916
Miršanas datums:
17.07.2005
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Edward Richard George Heath,
Papildu vārdi:
Edward Heath, Эдвард Ричард Джордж Хит, Sers Edvards Ričards Džordžs Hīts
Kategorijas:
Politiķis, Premjerministrs
Tautība:
 anglis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Sers Edvards Ričards Džordžs Hīts (angļu: Sir Edward Richard George Heath; dzimis 1916. gada 9. jūlijā, miris 2005. gada 17. jūlijā) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas no 1970. līdz 1974. gadam.

No 1965. līdz 1975. gadam - Konservatīvās partijas līderis.

Hīta valdības laikā :

  • 1973. gadā Lielbritānija iestājās Eiropas Ekonomiskajā savienībā.
  • Padziļinājās konflikts Ziemeļīrijā (1972. gadā notika Asiņainā svētdiena),
  • valsts ekonomika pasliktinājās un nonāca sarežģītā situācijā,
  • joprojām viņa vārdu saista ar ļoti nopietniem seksa skandāliem - pedofīliju un pat bērnu rituālām slepkavībām.

    Zīmīgi, ka viņa politiskās darbības laikā no 1960.gada 14.februāra līdz 1963.gada 18.oktobrim, kad viņš bija Mazā Lorda zīmoga (iespējams tulkojums ir neprecīzs) glabātājs un ir piektā nozīmīgākā amatpersona britu valdībā, ļoti skaļi notiek t.s., Džona Profjumo seksa skandāls.

    Saistībā tieši ar šo skandālu 1963.gada rudenī bija spiests atkāpties viss britu ministru kabinets - Maksimiliāna valdība. Izrādījās, ka seksa orģijās britu valdības sekretāram (kura amats tolaik atbilda aizsardzības ministra statusam un GRU rezidentam Lielbritānijā Jevgēnijam Ivanovam bija kopīga mīļākā. Preses saceltais skandāls nespēja šo skandālu noslāpēt, lai gan daudzi šī notikuma dalībnieki pirmslaicīgi "pārtrauca šīs zemes gaitas". 

    Pagaidām tiešu ziņu par Hīta saistību ar šo notikumu nav, taču visa notiekošā kontekstā tas nebūtu pārsteizoši. Drīzāk, pārsteidzoši būtu tas, ka viņš ar to nebūtu saistīts. Lielbritānijā šāda veida skandāli vienmēr ir veiksmīgi paslaucīti zem tepiķa, uzsverot kā prioritāru monarhijas prestižu. Hīta apvainojumu nobēdzināšanā ļoti liela loma bijusi tiešu Margaretai Tečerei. 

Dzimis Kentā, galdnieka dēla, vēlāk neliela uzņēmēja ģimenē. Mācījās Oksfordas universitātē, kur pievērsās politikai, uzstājoties pret Vācijas nomierināšanas politiku. Pēc Oksfordas ceļoja pa Eiropu, bija liecinieks 1937. gada NSDAP kongresam Nirnbergā, kā arī apmeklēja Barselonu Spānijas pilsoņu kara laikā. Otrā pasaules kara laikā dienēja pretgaisa artilērijā. Pēc kara strādāja par ierēdni civilās aviācijas ministrijā.

1950. gadā tika ievēlēts parlamentā. Pēc tam, kad Konservatīvā partija 1964. gadā zaudēja parlamenta vēlēšanās, Hīts tika ievēlēts par partijas līderi. Konservatīvie zaudēja arī 1966. gada vēlēšanās, tomēr 1970. gada vēlēšanās konservatīvie negaidīti uzvarēja un Hīts kļuva par premjeru. 1974. gada vēlēšanu rezultāti bija bez noteikta uzvarētāja. Tā kā konservatīvie nespēja izveidot valdību, par premjeru atkal kļuva leiborists Harolds Vilsons.

1975. gadā par Konservatīvo partijas līderi kļuva Margareta Tečere, kurai bija zināms par īpašo Pedofīlijas dosjē britu specdienestu rīcībā, taču viņa, glābjot gan savas partijas, gan valsts reputāciju kopumā, izdarīja ļoti dauz, lai šie materiāli neieraudzītu publisku dienas gaismu un lai jebkādi iespējami skandāli tiktu noklusināti. 

Tai skaitā, arī Tečeres parlamentārais privātsekretārs sers Pīters Morrisons ar vairākiem redzamiem elites politiķiem tika saistīti ar pedofīlijas skandāliem.

Jāatzīst, ka pasaule mainās un pret šo noziegumu bija daudz iecietīgāka attieksme nekā mūsdienās. Arī padomju likumi tajā laikā par netiklām darbībām pret nepilngadīgo paredzēja maksimāli 3 gadu sodu, neparedzot pat atbildību par recidīvismu (atkārtoti izdar'tiiem noziegumiem). Taču, no materiāliem, kas ir bijuši publiski pieejami, nepārprotami redzams, ka šeit viennozīmīgi ir runa par smagiem noziegumiem - nepilngadīgo un mazgadīgo seksuālu izmantošanu.

Avoti: wikipedia.org, timenote.info

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Džons ProfjumoDžons ProfjumoPaziņa, Domu biedrs30.01.191509.03.2006
        2Harolds  MakmillansHarolds MakmillansPaziņa10.02.189429.12.1986
        3Hermanis  GēringsHermanis GēringsPaziņa12.01.189315.10.1946
        4Dāma Nensija  AstoreDāma Nensija AstorePaziņa18.05.189702.05.1964
        5Jozefs  GebelssJozefs GebelssPaziņa29.10.189701.05.1945
        6Princis Filips  MauntbatensPrincis Filips MauntbatensPaziņa10.06.192109.04.2021
        7Elizabete IIElizabete IIPaziņa21.04.192608.09.2022
        8Deivids FrostsDeivids FrostsPaziņa07.04.193931.08.2013
        9Henrihs HimlersHenrihs HimlersPaziņa07.10.190023.05.1945
        10Džeralds  FordsDžeralds FordsPaziņa14.07.191326.12.2006
        11Ričards Milhauss NiksonsRičards Milhauss NiksonsPaziņa09.01.191322.04.1994
        12Sers Pīters MorrisonsSers Pīters MorrisonsPaziņa, Partiju biedrs, Domu biedrs02.06.194413.07.1995
        13Frits BernardsFrits BernardsDomu biedrs28.08.192023.05.2006
        14
        Peter RightonDomu biedrs14.04.192612.10.2007
        15William GoadWilliam GoadDomu biedrs00.00.194420.10.2012
        16Jimmy SavileJimmy SavileDomu biedrs31.10.192629.10.2011
        17Džefrijs  EpšteinsDžefrijs EpšteinsDomu biedrs20.01.195310.08.2019
        18Edvards BrongersmaEdvards BrongersmaDomu biedrs31.08.191122.04.1998
        19Džons ManiDžons ManiDomu biedrs08.07.192107.07.2006
        20Ričards Viljams HaklsRičards Viljams HaklsDomu biedrs14.05.198613.10.2019

        04.06.1963 | Profumo-Affäre

        Pievieno atmiņas

        19.06.1970 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Edvards Hīts

        Pievieno atmiņas

        14.11.2021 | Aivars Borovkovs: Runājiet ar vecākiem un vecvecākiem, kamēr viņi vēl dzīvi

        “Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušni”, Atmodas laiku. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas