Pastāsti par vietu
lv

Hermanis Gērings

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.01.1893
Miršanas datums:
15.10.1946
Papildu vārdi:
Герман Геринг, Hermans Gērings, Hermann Wilhelm Göring
Kategorijas:
Kara noziedzinieks, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Politiķis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Berlin, Berlin Cemetery

Hermanis Vilhelms Gērings (vācu: Hermann Wilhelm Göring, dzimis 1893. gada 12. janvārī, miris 1946. gada 15. oktobrī)- Trešā Reiha laika politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā"). Pirms politiskās karjeras - populārs kara pilots.

Biogrāfija

Dzimis 1893. gada 12. janvārī Rozenheimā, Bavārijā. Tēvs - Vācijas impērijas diplomāts, virsnieks, vācu Dienvidrietumu Āfrikas kolonijas ģenerālgubernators.

Hermans mācījies Karlsrues kadetu skolā, pēc tam Berlīnes karaskolā, kuru absolvēja kā teicamnieks un 1912. gadā norīkots dienestā prinča Vilhelma kājnieku pulkā Milūzā ar dienesta pakāpi jaunākais leitnants. 1914. gada oktobrī pārcelts uz kara aviāciju - sākumā kā pilota palīgs novērotājs, pēc tam kā izlūklidmašīnas un bumbvedēja pilots. 1915. gada rudenī sāka pilotēt iznīcinātāju. Kaujās ievainots un vienu reizi notriekts. 1917. gada maijā paaugstināts par 27. eskadriļas komandieri. 1918. gada maijā apbalvots ar ordeni "Par nopelniem" - 21 uzvara gaisa kaujās, - pārcelts uz slaveno 1. Manfreda fon Rihthofena eskadriļu (14. jūlijā iecelts par šīs eskadriļas komandieri). Demobilizējās 1919. gada rudenī kā kapteinis (apbalvots ar I pakāpes Dzelzs krustu, Lauvas ar zobeniem ordeni, III pakāpes Hohencollernu ordeni ar zobeniem, ordeni "Par nopelniem").

Divdesmitajos gados iztiku pelnīja kā pilots gaisa šovos Dānijā, Zviedrijā. Kļuva par narkomānu (lietoja morfiju). Aprecējās ar Karinu fon Kancovu (1931. gadā Karina mira no tuberkulozes; 1935. gada 10. aprīlī Gerings aprecējās ar Emmu Zonnemani), dzīvoja Minhenē. Iestājās Minhenes universitātē, kur studēja politoloģiju un vēsturi.

1922. gada novembrī iepazinās ar Hitleru un iesaistījās nacistu kustībā.

Darbība NSDAP

 

  • 1923. gada janvārī uzņēmās vadīt SA.
  • 1923. gada novembrī piedalījās t.s. Alus puča organizēšanā un neveiksmīgajā īstenošanā, kura laikā tika ievainots. (Pēc puča apspiešanas Gērings paslēpās pie ebreju Ballenu ģimenes, bet pēc tam emigrēja uz Austriju, dzīvoja Itālijā un Zviedrijā.)
  • 1927. gadā pēc amnestijas atgriezās Vācijā un aktīvi iesaistījās NSDAP darbībā.
  • 1928. gadā kļuva par NSDAP deputātu Reihstāgā (NSDAP dabūja 12 deputātu vietas), ar algu 600 markas mēnesī.
  • 1930. gadā Gērings vadīja NSDAP frakciju Reihstāgā, kurā bija 107 deputāti.
  • 1932. gada augustā viņš kļuva par Reihstāga priekšsēdētāju.
  • 1933. gada 22. janvārī Gērings jau bija Reihstāga priekšsēdētājs, reihsministrs, Prūsijas zemes iekšlietu ministrs un aviācijas jautājumu komisārs.
  • 1934. gada 30. jūlijā, t.s. Garo nažu naktī Gērings pats vadīja SS kaujiniekus Berlīnē.
  • 1935. gada 1. martā Gērings kļuva par Trešā reiha gaisa kara spēku (Luftwaffe) virspavēlnieku.
  • 1936. gadā Gēringam uztic vadīt t.s. četrgades plānu - Vācijas industrializācijas un ekonomikas nostiprināšanas plānu.
  • 1939. gada 30. augustā Gērings kļuva par Reiha aizsardzības padomes priekšsēdētāju un oficiālu Hitlera varas mantinieku tā nāves gadījumā.
  • 1940. gada 19. jūnijā par veiksmīgu aviācijas komandēšanu Polijā un Francijā, Gēringu iecēla par reihsmaršalu.
  • 1945. gada pavasarī Gērings mēģināja uzsākt seperātas sarunas ar Sabiedrotajiem - Hitlers to uzzinājis, atcēla Gēringu no visiem amatiem, anulēja visus apbalvojumus un lika arestēt.
  • 1945. gada 9. maijā Gērings padevās ASV 7. armijas spēkiem.
  • 1946. gadā Gēringu tiesāja Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā. Viņu atzina par vainīgu četros apsūdzības punktos, tai skaitā kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, un piesprieda nāves sodu pakarot. 1946. gada 15. oktobrī, divas stundas pirms nāves soda izpildes, Gērings iedzēra indi, tā veicot pašnāvību. Viņa mirstīgās atliekas tika kremētas.

Avoti: wikipedia.org

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Francijas galvenais bordelis "Le Šabane"Francijas galvenais bordelis "Le Šabane"00.00.187800.00.1946de, en, fr, lv, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Eduards VIII  VindzorsEduards VIII VindzorsDraugs23.06.189428.05.1972
        2Adolf WagnerAdolf WagnerDraugs01.10.189012.04.1944
        3Henrihs HimlersHenrihs HimlersDarba biedrs07.10.190023.05.1945
        4Rudolf HößRudolf HößDarba biedrs25.11.190016.04.1947
        5Ādolfs  GalandsĀdolfs GalandsDarba biedrs, Pretinieks, Padotais19.03.191209.02.1996
        6Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersDarba biedrs20.04.188930.04.1945
        7Martins BormansMartins BormansDarba biedrs, Pretinieks17.06.190002.05.1945
        8Ernsts UdetsErnsts UdetsDarba biedrs26.04.189617.11.1941
        9Kārlis DēnicsKārlis DēnicsDarba biedrs16.09.189124.12.1980
        10Мария  ПоповаМария ПоповаPaziņa
        11Davids KandelakiDavids KandelakiPaziņa00.00.189529.07.1938
        12Nathalie  SergueiewNathalie SergueiewPaziņa00.00.191200.00.1950
        13Eva BraunaEva BraunaPaziņa06.02.191230.04.1945
        14Brunhilde PomzeleBrunhilde PomzelePaziņa11.01.191127.01.2017
        15Olga TschechowaOlga TschechowaPaziņa26.04.189709.03.1980
        16Inga ArvadInga ArvadPaziņa06.10.191312.12.1973
        17Януш  РадзивиллЯнуш РадзивиллPaziņa03.09.188004.10.1967
        18Hans  KrebsHans KrebsPaziņa04.03.189801.05.1945
        19Čārlzs LindbergsČārlzs LindbergsPaziņa04.02.190226.08.1974
        20Herberts fon KarajansHerberts fon KarajansPaziņa, Partiju biedrs05.04.190816.07.1989
        21Lenija RīfenštāleLenija RīfenštālePaziņa22.08.190208.09.2003
        22Edvards  HītsEdvards HītsPaziņa09.07.191617.07.2005
        23Karls  SeltersKarls SeltersPaziņa24.06.189831.01.1958
        24Alberts ForstersAlberts ForstersDomu biedrs26.07.190228.02.1952
        25Valters fon BrauhičsValters fon BrauhičsDomu biedrs04.10.188118.10.1948
        26Georgijs DimitrovsGeorgijs DimitrovsPretinieks18.06.188202.07.1949

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        08.11.1923 | Alus Pučs Minhenē

        Pievieno atmiņas

        27.02.1933 | Reihstāga dedzināšana

        Pievieno atmiņas

        15.08.1933 | Nacistu līderis Hermanis Gērings aizliedz dzīvnieku vivisekciju (izmēģinājumus ar dzīviem dzīvniekiem)

        Pievieno atmiņas

        16.08.1933 | Запрет вивисекции в Германии

        Pievieno atmiņas

        29.06.1934 | The Night of the Long Knives

        The Night of the Long Knives, in June 1934, saw the wiping out of the SA’s leadership and others who had angered Hitler in the recent past in Nazi Germany. After this date, the SS lead by Heinrich Himmler was to become far more powerful in Nazi Germany.

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        05.03.1940 | Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā

        PSKP CK politbirojs pieņem slepeno t.s. "Katiņas rezolūciju", kurā atļauj PSRS sagūstīto Polijas pilsoņu nošaušanu

        Pievieno atmiņas

        10.07.1940 | Rozpoczęła się bitwa o Anglię

        Bitwa o Anglię lub, zwłaszcza w historiografii brytyjskiej, bitwa o Wielką Brytanię (Battle of Britain) – kampania powietrzna głównie nad południową i centralną Anglią, toczona między niemieckim lotnictwem Luftwaffe a brytyjskim RAF w czasie II wojny światowej, w okresie od 10 lipca do 31 października 1940 roku. Była to pierwsza kampania toczona wyłącznie za pomocą lotnictwa.

        Pievieno atmiņas

        07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma

        1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

        Pievieno atmiņas

        08.02.1945 | Побег из плена на самолете летчика Девятаева

        Как побег из плена на самолете летчика Девятаева изменил ход войны. Сергей Тихонов «Expert Online» , 08 фев 2014,

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Pievieno atmiņas

        01.10.1946 | Otrais Pasaules karš. Darbu beidz Nirnbergas starptautiskais kara tribunāls

        Pievieno atmiņas

        15.10.1946 | Hermann Goering, founder of the Gestapo, poisoned himself just hours before his scheduled execution

        Pievieno atmiņas

        16.10.1946 | Nirnbergā tiek pakārti galvenie kara noziedzinieki

        Pievieno atmiņas

        Birkas