Hermanis Gērings

Hermanis Vilhelms Gērings (vācu: Hermann Wilhelm Göring, dzimis 1893. gada 12. janvārī, miris 1946. gada 15. oktobrī)- Trešā Reiha laika politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā"). Pirms politiskās karjeras - populārs kara pilots.

Biogrāfija

Dzimis 1893. gada 12. janvārī Rozenheimā, Bavārijā. Tēvs - Vācijas impērijas diplomāts, virsnieks, vācu Dienvidrietumu Āfrikas kolonijas ģenerālgubernators.

Hermans mācījies Karlsrues kadetu skolā, pēc tam Berlīnes karaskolā, kuru absolvēja kā teicamnieks un 1912. gadā norīkots dienestā prinča Vilhelma kājnieku pulkā Milūzā ar dienesta pakāpi jaunākais leitnants. 1914. gada oktobrī pārcelts uz kara aviāciju - sākumā kā pilota palīgs novērotājs, pēc tam kā izlūklidmašīnas un bumbvedēja pilots. 1915. gada rudenī sāka pilotēt iznīcinātāju. Kaujās ievainots un vienu reizi notriekts. 1917. gada maijā paaugstināts par 27. eskadriļas komandieri. 1918. gada maijā apbalvots ar ordeni "Par nopelniem" - 21 uzvara gaisa kaujās, - pārcelts uz slaveno 1. Manfreda fon Rihthofena eskadriļu (14. jūlijā iecelts par šīs eskadriļas komandieri). Demobilizējās 1919. gada rudenī kā kapteinis (apbalvots ar I pakāpes Dzelzs krustu, Lauvas ar zobeniem ordeni, III pakāpes Hohencollernu ordeni ar zobeniem, ordeni "Par nopelniem").

Divdesmitajos gados iztiku pelnīja kā pilots gaisa šovos Dānijā, Zviedrijā. Kļuva par narkomānu (lietoja morfiju). Aprecējās ar Karinu fon Kancovu (1931. gadā Karina mira no tuberkulozes; 1935. gada 10. aprīlī Gerings aprecējās ar Emmu Zonnemani), dzīvoja Minhenē. Iestājās Minhenes universitātē, kur studēja politoloģiju un vēsturi.

1922. gada novembrī iepazinās ar Hitleru un iesaistījās nacistu kustībā.

Darbība NSDAP

• 1923. gada janvārī uzņēmās vadīt SA.
• 1923. gada novembrī piedalījās t.s. Alus puča organizēšanā un neveiksmīgajā īstenošanā, kura laikā tika ievainots. (Pēc puča apspiešanas Gērings paslēpās pie ebreju Ballenu ģimenes, bet pēc tam emigrēja uz Austriju, dzīvoja Itālijā un Zviedrijā.)
• 1927. gadā pēc amnestijas atgriezās Vācijā un aktīvi iesaistījās NSDAP darbībā.
• 1928. gadā kļuva par NSDAP deputātu Reihstāgā (NSDAP dabūja 12 deputātu vietas), ar algu 600 markas mēnesī.
• 1930. gadā Gērings vadīja NSDAP frakciju Reihstāgā, kurā bija 107 deputāti.
• 1932. gada augustā viņš kļuva par Reihstāga priekšsēdētāju.
• 1933. gada 22. janvārī Gērings jau bija Reihstāga priekšsēdētājs, reihsministrs, Prūsijas zemes iekšlietu ministrs un aviācijas jautājumu komisārs.
• 1934. gada 30. jūlijā, t.s. Garo nažu naktī Gērings pats vadīja SS kaujiniekus Berlīnē.
• 1935. gada 1. martā Gērings kļuva par Trešā reiha gaisa kara spēku (Luftwaffe) virspavēlnieku.
• 1936. gadā Gēringam uztic vadīt t.s. četrgades plānu - Vācijas industrializācijas un ekonomikas nostiprināšanas plānu.
• 1939. gada 30. augustā Gērings kļuva par Reiha aizsardzības padomes priekšsēdētāju un oficiālu Hitlera varas mantinieku tā nāves gadījumā.
• 1940. gada 19. jūnijā par veiksmīgu aviācijas komandēšanu Polijā un Francijā, Gēringu iecēla par reihsmaršalu.
• 1945. gada pavasarī Gērings mēģināja uzsākt seperātas sarunas ar Sabiedrotajiem - Hitlers to uzzinājis, atcēla Gēringu no visiem amatiem, anulēja visus apbalvojumus un lika arestēt.
• 1945. gada 9. maijā Gērings padevās ASV 7. armijas spēkiem.
• 1946. gadā Gēringu tiesāja Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā. Viņu atzina par vainīgu četros apsūdzības punktos, tai skaitā kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, un piesprieda nāves sodu pakarot. 1946. gada 15. oktobrī, divas stundas pirms nāves soda izpildes, Gērings iedzēra indi, tā veicot pašnāvību. Viņa mirstīgās atliekas tika kremētas.