Reihstāga dedzināšana

Berlīnē notiek bēdīgi slavenā Reihstāga dedzināšana. Par šā nozieguma vaininiekiem īstas skaidrības nav vēl šobaltdien, taču 1933. gadā nacionālsociāliestiem Reihstāga dedzināšana ļāva uzsākt 6 gadus ilgstošas represijas pret saviem konkurentiem "kreisumā"- komunistiem, līdz abas radikāli kreisās partijas noslēdza "miera līgumu" "Ribentropa-Molotova pakta" (PSRS komunistu- Vācijas nacionālsocistu līgumu par mieru un sadarbību)

”Ugunsgrēks uzliesmoja tik spēcīgi, ka drīz vien viss kupols bija liesmu pārņemts un mirdzēja kā saule pie nakts tumšām debesīm,” nākamajā dienā" tā Jaunākās Ziņas rakstīja 28. februārī.

Ugunsgrēkā pilnībā tika izpostīta parlamenta plenārsēžu zāle. Ņemot vērā līdz galējam punktam saspringto iekšpolitisko situāciju Vācijā, avīze pirmajā lapā bija likusi lielu virsrakstu:

”Reihstāga dedzināšana – signāls pilsoņu karam Vācijā”.

Nacisti paziņoja, ka Marinus van der Lubbe, jauns nīderlandiešu komunists, tika pieķerts nozieguma vietā un apcietināts, vēlāk notiesāts uz nāvi.

2007. gadā Vācijas federālais prokurors anulēja Reiha tiesas 1933. gada nāves spriedumu holandiešu komunistam Marinusam van der Lubem par Reihstāga dedzināšanu ...