Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь

Baltijas ceļš (igauņu: Balti kett, lietuviešu:Baltijos kelias) bija unikāla un bezprecedenta akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. gada 23. augustā 19:00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc citiem datiem 595 km) garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu,Rīgu un Viļņu).

Šī miermīlīgā demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.

Plānošana

Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs un tā pirmo reizi apspriesta Baltijas republiku tautas kustību sanāksmē Pērnavā 1989. gada 15. jūlijā, bet vienošanās par akcijas organizēšanu parakstīta Baltijas Padomes sanāksmē 12. augustā Cēsīs. Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību. Šis ir viens no vērienīgakajiem Latvijas Tautas Frontes rīkotajiem pasākumiem.

Maršruts

Baltijas ceļš savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Viļņā tas sākās pie Ģedimina torņa un turpinājās no Viļņas pa A2 autoceļu caur Širvintas, Ukmerģi uz Panevēžu, tad pa Via Baltica caur Pasvali pie Latvijas robežas uz Bausku.

No Bauskas Baltijas ceļš turpinājās uz Rīgu caur Iecavu un Ķekavu. Rīgā maršruts no Bauskas šosejas turpinājās pa Ziepniekkalna un Mūkusalas ielām, šķērsoja Akmens tiltu un turpinājās pa Kaļķu un Brīvības ielām.

No Rīgas Baltijas ceļš turpinājās pa Pleskavas šoseju caur Vangažiem, Siguldai, Līgatnei, Mūrniekiem un Drabešiem uz Cēsīm, tad caur Lodi uz Valmieru.

No Valmieras akcija turpinājās maršrutā Jēči, Lizdēni, Rencēni, Oleri, Rūjiena, Ķoņi līdz Igaunijas robežai.

Igaunijā maršruts veda caur Karksi-Nuiju, Viljandi, Tiri un Raplu uz Tallinu.

Akcijas dalībnieku skaits

Pēc dažādām aplēsēm akcijā piedalījās no viena līdz diviem miljoniem dalībnieku, t.i. 25–30% no trīs Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem. Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Aģentūra Reuters nākamajā dienā ziņoja, ka protesta akcijā piedalījās apmēram 700 tūkstoši igauņu un viens miljons lietuviešu, betAssociated Press ziņoja, ka tajā no Latvijas piedalījās apmēram 400 tūkstoši dalībnieku. Savukārt PSRS ziņu aģentūra TASS izplatīja informāciju, ka akcijā piedalījušies 300 tūkstoši dalībnieku Igaunijā un gandrīz 500 tūkstoši Lietuvā. 

No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos, tādēļ akcijas dalībnieku skaits oficiāli tiek vērtēts tuvu diviem miljoniem.

Iekļaušana UNESCO sarakstā

2009. gada 30. jūlijā tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana UNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā.