Tiek dibināts teroristu grupējums "Sarkanās armijas frakcija" - R.A.F.

Sarkanās armijas frakcija (vācu: Rote Armee Fraktion jeb saīsināti RAF vai R.A.F.) bija kreisā spārna radikāli noskaņota vācu teroristiskā organizācija, kas darbojās Rietumvācijā, bet uzturēja saites arī ar citu valstu teroristiskajām organizācijām. RAF ir viena no vardarbīgākajām un pazīstamākajām Vācijas pēckara paramilitārajām grupām.

Ar RAF saista ne mazāk kā 34 slepkavības. Kreisā radikālisma ideju pārņemtie RAF dalībnieki nāca no dumpīgo 60.g. studentu aprindām, kurām parādījās citi priekšstati par morāli, ētiku un sabiedrības nākotni. No vienas puses Vācija, dzīvojot ar milzīgo nacionālās vainas apziņu, piedzīvoja arī ekonomisko uzplaukumu. No otras puses, jaunā paaudze, īpaši studentu aprindas bija pārpilnas ar liberālisma, sociālās vienlīdzības atbildības idejām, liberālais spārns aizraujas ar hipiju "puķu bērnu" gaišajām idejām. Eiropā notiek plaši studentu protesti pret starptautisko agresiju, pret jaunu karu uzsākšanu. Nenoliedzami lielu lomu nospēlē ASV agresija Vjetnamā. Ja lielākā daļa sabiedrības vienkārši protestē, tad kreisie radikāļi uzsāk t.s. "pilsētas partizānu karu", uzskatot, ka izmaiņas sabiedrībā var panākt pievēršot sev uzmanību vai nu ar vardarbības draudiem vai pat reālu teroru. 

Ja RAF pirmā paaudze ir skaļa, bet tai nav tik raksturīga vardarbība, tad otrā paaudze ar savu asiņaino un atklāti teroristiski- noziedzīgo darbību pazaudēja sabiedrības simpātijas, gan atbalstu. Šo apstākli veiksmīgi izmantoja VDR (DDR) specdienesti, kuri RAF dalībniekiem slepeni palīdzēja gan finansējumu, gan ar bruņojumu, gan beigu beigās dodot politisku patvērumu Austrumvācijā.

Vēsture

Sarkanās armijas frakcija sāka veidoties 1968. gadā, bet par tās dibināšanu uzskatāms 1970.gada 14.maijs. Nosaukta par godu Kubas, Ķīnas un Krievijas revolucionārajām armijām. Organizēta pēc Dienvidamerikas partizānu grupu principa. Viņu taktika balstījās uz pilsētas partizānu kara principiem. Šīs organizācijas vadoņi ideoloģiski uzskatīja, ka cīnās pilsētas partizānu karā pret pastāvošo varu un buržuāziju.

Organizācija bija atbildīga par ne mazāk kā 34 pierādītām slepkavībām, simtiem ievainoto personu, virkni banku laupīšanām, kā arī terora aktiem -  sprādzieniem, kas bija vērsti pret dažādām organizācijām un valsts varas iestādēm. Kopumā organizācijas vēsturē tiek izdalītas četras paaudzes.

Pēdējo akciju organizācija veica 1993. gadā. 

Jāatzīst, ka vācu varas iestādes ir rīkojušās visai radikāli pret grupas dalībniekiem, kuru līderi, nonākot cietumā ar īpaši stingru režīmu un pastiprinātu apsardzi, ir miruši vardarbīga nāvē, pēc tam sabiedrībai skaidrojot, ka tās esot bjušas individuālas vai kolektīvas pašnāvības.

1998. gadā Sarkanās armijas frakcija oficiāli paziņoja par pašlikvidāciju, paziņojot, ka viņu kara darbība ir sevi izsmēlusi.

RAF vēsture vēlreiz apliecina, ka šodienas ES valdošā elite faktiski neko nav mācījusies no pagātnes kļūdām, turpinot propagandēt publiskas akcijas, kas virzītas uz tradicionālo vērtību noliegšanu, kā arī popularizējot norvēģu masu slepkavu Breivīku, kurš pamazām kļūst par radikāļu apjūsmotu ikonu un valdošā režīma mocekli.