Pastāsti par vietu
lv

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers bija NSDAP līderis, no 1933. līdz 1945. gadam Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un diktators.

Vadīja Vāciju laikā, kad tā atguvās no sakāves Pirmajā pasaules karā un Lielās ekonomiskās krīzes, īsā laikā atjaunoja ekonomiku un armiju, tādējādi ļaujot Vācijai kļūt par vienu no varenākajām un kareivīgākajām Eiropas valstīm.

Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem. Totālā kara taktikas izmantošana gan no ass valstu, gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitleru bieži min kā atbildīgu par tā laika Vācijas rasu politiku, holokaustu, kā arī miljonu civiliedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu Reihu, savu dzīvi beidza izdarot pašnāvību kopā ar savu sievu Evu Braunu bunkurā Berlīnē.

Ādolfs Hitlers ir dzimis 1889. gada 20. aprīlī Braunavā pie Innas — mazā pilsētiņā uz Austrijas un Vācijas robežas, kas tolaik ietilpa Austroungārijas valstī.

Skolas pirmajās klasēs Hitleram bija labas sekmes, taču tās pasliktinājās 6. klasē, kad viņš mācījās Lincas reālskolā. Pats Hitlers sapņoja kļūt par gleznotāju, taču viņa tēvs vēlējās, lai Ādolfs iet viņa pēdās un kļūst par ierēdni.

1903. gada 3. janvārī, 65 gadu vecumā Hitlera tēvs Aloizs Hitlers mirst. 16 gadu vecumā Hitlers pamet skolu un dodas uz Vīni ar mērķi kļūt par mākslas studentu.

1907. un 1908. gadā Hitleru divreiz neuzņem Vīnes Mākslas akadēmijā "talanta trūkuma" dēļ, ko viņš smagi pārdzīvoja. Hitleram ieteica kļūt par arhitektu, jo viņam labi padevās arhitektoniskas skices un zīmējumi.

1913. gadā, 24 gadu vecumā, Hitlers atstāj Vīni un dodas uz Vāciju. Sākoties Pirmajam pasaules karam viņš brīvprātīgi piesakās dienestam Vācijas armijā un tiek nosūtīts uz fronti, kurā viņš pilda ziņneša pienākumus, aktīvi neiesaistoties karadarbībā. Viņš uzdienas līdz kaprāļa pakāpei (augstāku pakāpi viņš nevarēja saņemt pēc reglamenta, jo nebija Vācijas pilsonis) un par varonību kaujas laukā saņēma Dzelzs krustu, kas bija Vācijas augstākais militārais apbalvojums.

1918. gadā viņš saindējas gāzu uzbrukuma laikā un kara beigas sagaida Pāzevalkas slimnīcā.

1919. gadā Hitlers iestājas nelielā politiskā partijā ar nosaukumu Vācu strādnieku partija. Tur viņš sevi parāda kā talantīgu oratoru un ātri vien iekaro popularitāti. 1921. gadā, viņš kļūst par partijas līderi. Partija nomaina nosaukumu uz Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija (NSDAP, vācu: Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei).

1923. gadā Hitlers neveiksmīgi mēģina izdarīt valsts apvērsumu, kas iegājies vēsturē kā Alus pučs. Viņu tiesā par valsts nodevību un viņam piespriež 5 gadu ieslodzījumu Landsbergas cietumā, taču vēlāk sodu samazina un viņu atbrīvo jau pēc nepilna gada. Ieslodzījuma laikā Hitlers saraksta grāmatu Mana Cīņa (vācu: Mein Kampf).

Hitleram iznākot no cietuma, viņa partija bija nožēlojamā stāvoklī, un viņam vajadzēja pielikt daudz pūļu lai to atjaunotu. Par pagrieziena punktu viņa ceļā uz varu kļuva Lielā depresija, kas aizsākās ar Ņujorkas fondu biržas krahu 1929. gadā.

Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un 1933. gada 30. janvārī prezidents Pauls fon Hindenburgs uztic Hitleram veidot Vācijas valdību. Drīz vien Hitlers ar dažādiem līdzekļiem palielina varu līdz kļūst par absolūtu diktatoru.

Triumph des Willens (1935) - Triumph of the Will

1939. gada septembrī Hitlera vadītā Vācija vienojas ar PSRS un abas valstis iebrūk Polijā, ko mēdz uzskatīt par Otrā pasaules kara sākumu.

1945. gada 30. aprīlī, kad ir skaidrs, ka karš Vācijai ir zaudēts, Hitlers ar savu sievu Evu Hitleri izdara pašnāvību Fīrera bunkurā Berlīnē. PSRS pārstāvji deklarēja, ka tie atrada Hitlera mirstīgās atliekas, kuras atpazina pēc žokļa, taču tiešu pierādījumu tam nav.

Pēc tām fragmentārajām ziņām, kādas ir pieejamas, Hitlers Vīnes periodā daudz lasīja (kā bezdarbniekam, viņam bija daudz brīva laika), taču visai haotiski, kas raksturīgi neizglītotiem autodidaktiem: senā Roma, Austrumu reliģijas, joga, okultisms, hipnoze, astroloģija, Karla Maja piedzīvojumu romāni, teozofija, aizrautīgi vācis puslegālus žurnālus un brošūras, ko Vīnē izdeva dažādas opozīcijā visam esošas organizācijas. Lielu ietekmi uz viņa retoriku atstāja antisemītiskas ievirzes izdevums "Ostara", kuru izdeva Georgs Lancs.

Privātajā dzīvē izteikts atturībnieks: nesmēķēja (Trešais reihs ir pirmā valsts, kurā dzima kampaņa par smēķēšanas ierobežošanu ar ideju nākotnē šo parādību izskaust pavisam), praktiski nelietoja alkoholu, pārliecināts veģetārietis.

Hitlera domas par sabiedrību šajā laikā izveidojās un tā arī palika diezgan primitīva sociāldarvinisma līmenī, bet viņa uzskati ārpolitikas jomā veidojās stiprā ģeopolitikas teoriju iespaidā. (Par ģeopolitikas pamatlicējiem uzskata F. Ratcelu un R. Čellenu.

Pirmais savus galvenos darbus izdeva jau 19. gadsimta beigās: 1887. gadā "Politiskā ģeogrāfija" un 1891. gadā "Antropoģeogrāfija". Čellena galvenais darbs - "Mūsdienu lielvalstis" - iznāca 1914. gadā. 20. gadsimta sākumā un pirmajos gados pēc kara šīs grāmatas vāciešu nacionāli noskaņotajās aprindās bija visai populāras.) Biogrāfi liecina, ka Hitlers jaunībā ļoti aizrāvies ar ģeopolitiku, tiesa, lasot nevis oriģinālizdevumus, bet gan pārstāstus ģeopolitikas epigoņu brošūrās, kas bija visai izplatītas Vīnē un Minhenē.

Līdz ar rasistiskajām teorijām, Hitlera pasaules uzskata izveidē liela loma bija vācu nacionālismam, kas Austrijā strauji pieņēmās spēkā pēc 1907. gada vēlēšanu likuma, kas tā paplašināja vēlētāju loku, ka vācu minoritāte strauji zaudēja savas pozīcijas. Vācu nacionālistus Vīnē tai laikā pārstāvēja panģermāņu partija, kuru vadīja Georgs fon Šēnerers. Acīmredzot rasu teoriju druskas un sevis identifikācija ar apspiesto vācu nāciju, likās jaunajam Hitleram aktuālas un viņu ietekmēja, citādi viņš visdrīzāk būtu pievienojies sociāldemokrātiem vai komunistu kustībai. Taču "Mein Kampf" viņš raksta: „Visvairāk mani no viņiem attālināja to naidīgā pozīcija attiecībā uz cīņu par vācu gara saglabāšanu un pretīgie centieni panākt slāvu biedru labvēlību.

Tā kā ebreji bija plaši pārstāvēti Eiropas kreiso partiju vadībā, tad Hitlers asociēja ebrejus ar sev naidīgo komunistisko ideoloģiju. Tā, piemēram, sarunā ar Nobela prēmijas laureātu Maksu Planku viņš teicis:

"Man nav nekas pret ebrejiem kā tādiem. Diemžēl liela viņu daļa ir komunisti, bet komunisti ir mani ienaidnieki, ar kuriem es cīnos... Tas ir atkarīgs no pašiem ebrejiem - norobežoties no komunistiem. Taču viņi to nedara. Tāpēc man neatliek nekas cits kā cīnīties pret viņiem visiem."

Tas netraucēja Hitleram vēlāk, jau aktīvi darbojoties politikā un pārveidojot Vācu strādnieku partiju par Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju (NSDAP), aktīvi meklēt rūpnieku un baņķieru (no kuriem liela daļa bija ebreji) finansiālo atbalstu.

Viņš bija visai biežs viesis Minhenes fabrikantu Behšteinu ģimenē, saņēma finansiālu palīdzību no Bavārijas izdevējiem Hanfštengliem (Ernsts Hanfštengls vienu brīdi pat bija NSDAP preses sekretārs, Hitlera tuvs draugs, 30. gados emigrēja uz ASV, kur kara gados bija Baltajā namā konsultants nacisma jautājumos).

Caurskatot Hitlera 30. gadu runas, nekur neredz kādu konsekvenci, bija tikai divi pamatlozungi: antikomunisms un vispasaules ebreju sazvērestība, kas tika mainīti, atkarībā no situācijas. Viņš gan idejās, gan valsts pārvaldē visu laiku improvizēja, atkarībā no laika, vietas, apstākļiem un auditorijas. "Mein Kampf" viņš ne tikai nerūpējās par grāmatas satura loģiku, bet arī par to, lai viņa izteikumi vienā lappusē nebūtu pretrunā ar izteikumiem citā lappusē.

Lai pievilinātu strādnieku masu, nācās izmantot antikapitālistiskus lozungus; vidusslānim (skolotājiem, ierēdņiem, amatniekiem, sīktirgotājiem), kuri krīzes gados visai spēcīgi izjuta ebreju konkurenci, imponēja antisemītisms; uzņēmējiem patika tēzes par nacionālā kapitāla attīstību un ārvalstu kapitāla ietekmes samazināšanu.

Tie, kas lepojās ar savu izcelsmi, pieķērās aristokrātisma slavinājumiem šajā darbā, strādnieki priecājās par atbalstu "sabiedrības sāls — darbaļaužu" interesēm, nacionālisti bija sajūsmā par klajo nacionālismu, itālieši citēja fašisma virsnacionālajai kopībai veltītās rindas, uzņēmēji un baņķieri ar gandarījumu pievērsa uzmanību Hitlera uzslavām "radošajam kapitālam". Katrs varēja atrast sev ko vēlējās.

Par galveno nacisma ideoloģijā Hitlers izvirzīja tēzi: "rase pāri visam!" "Humānistisko pasaules uzskatu šodien uzvar asiņu un rases izpratne." Tā kā par "kungu rasi" tika postulēti ģermāņi, bet "indoģermāņu rases" centrs ir Vācija, tad tai esot tiesības pretendēt uz īpašu lomu pasaulē. Augstākajai rasei vienmēr ir taisnība attiecībā pret zemāku rasi. "Augstākā rase pilda zināmu vēsturisko misiju, pakļaujot citu rasu apdzīvotās teritorijas un vēstures gaitā iznīcinot šīs rases kā nepilnvērtīgas. Turpretim, ja augstākā rase aizmirsīs savu pienākumu, izvairīsies no savas misijas, tad tā pati tiks iznīcināta. ... Vienā jautājumā es esmu ciets un auksts kā ledus - ja vācu tauta par savu pastāvēšanu nav gatava cīnīties līdz galam, lai tā pazūd no zemes virsas."

***

Vēsturnieki turpina strīdēties, vai Hitlers ir bijis Latvijā. Mūsu atbilde - ir. Malnavā. kur atradās Ziemeļu armijas grupas (Oberkommandos der Heeresgruppe Nord ) virspavēlnecības štābā 1941.gada 21. jūlijā.

To liecina Hitlera personīgās apsardzes vadītāja Pētera Hofmana žurnāla ieraksts:

July 01-21 'Wolfschanze' 21 Korsovka,HQ Army Group North 21-31 'Wolfschanze'

2nd edition of Peter Hoffmann's book Hitler's Personal Security.Protecting the Führer 1921-1945,a list of Hitler's itinerary between September 39-April 45.

Tāpat, kā liecina Malnavas lauksaimniecības skolas 1944. gada izlaiduma absolvents Viesturs Šķidra:

«Austrumu frontei virzoties uz priekšu, 1941. gada 16. jūlija rītā štābā ieradās vācu tautas vadonis fīrers Ādolfs Hitlers.

Minētajā rītā pa mūsu guļamistabas logu, kurš bija līdz ar zemes virsu un skatu uz skolas priekšu, ievērojām milzīgo apsardzību gar dzīvžoga un ceļa malu, kas stiepās gar skolotāja Vagulāna māju.

Karavīri stāvēja ik pa 10 soļiem. Ejot brokastīs, kāds smiedamies noteica: «Būs laikam Hitlers ieradies!» Un tā arī bija! Pēc brokastīm gājām darbā. Man kopā ar vairākām meitenēm bija jākaplē skolas dārzā.

Tai laikā pa gaisu slēgtā aplī nepārtraukti joņoja deviņas vācu izlūku Meseršmita lidmašīnas. Acīmredzot Hitlers bija ieradies laikā, kad ēdām brokastis.

Pirms viņa prombraukšanas ap pulksten 10 no rīta no skolas puses atskanēja skaļi un ilgstoši «Heil!» saucieni. Pēc tam Ādolfs Hitlers ar putekļu mēteli mugurā un savu šoferi sešu riteņu vaļējā apvidus mašīnā aizbrauca gar skolas dārzu pa Goliševas ceļu uz lidlauku.

Neievērodami mūsu izkaplētās dobes, vācu karavīri ar fotokamerām rokā skrēja no skolas puses dārzam cauri virzienā uz lidlauka pusi, lai varbūt vēlreiz redzētu jeb nofotografētu savu augstāko vadoni.

To redzēdams, arī es un varbūt kādas meitenes skrējām līdzi. Diemžēl līdz lidmašīnām netikām. Jau pa gabalu varējām redzēt, ka lidmašīnu propelleri griezās un drīz pēc tam gaisā pacēlās divas Junkera lidmašīnas un aizlidoja dienvidu, respektīvi, Rēzeknes virzienā.

Visi deviņi meseršmiti tās pavadīja. Vācu karavīri, jautāti par Hitlera ierašanos šeit, to noliedza, un tikai nākošajos Ziemassvētkos, kad skolā tos atzīmējām pirms došanās brīvdienās, ielūgtais vācu pārvaldes pārstāvis no Kārsavas atļāvās mums teikt, ka Malnavā ir viena no vietām Latvijā, kur bijis viņu vadonis Ādolfs Hitlers

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, nekropole.info

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
The Eiffel TowerThe Eiffel Tower31.03.1889en, ru
Schloss FuschlSchloss Fuschlde, en, lv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Alois HitlerAlois HitlerTēvs07.06.183703.01.1903
        2Klara HitlerKlara HitlerMāte12.08.186021.12.1907
        3Зинаида  ПоповаЗинаида ПоповаMeita00.00.193315.11.2015
        4
        Alois Hitler Jr.Brālis00.00.188200.00.1956
        5Angela  HammitzschAngela HammitzschMāsa28.07.188330.10.1949
        6Paula HitlerePaula HitlereMāsa21.01.189601.06.1960
        7Eva BraunaEva BraunaSieva06.02.191230.04.1945
        8
        Leo RaubalBrāļa/māsas dēls01.10.190618.08.1977
        9Gēli  RaubalaGēli RaubalaBrāļa/māsas meita04.06.190818.09.1931
        10Игорь  ВасильевИгорь ВасильевZnots20.05.193823.12.2007
        11Unity MitfordUnity MitfordPartneris08.08.191428.05.1948
        12Мария  ПоповаМария ПоповаCivilsieva
        13Olga TschechowaOlga TschechowaDraugs26.04.189709.03.1980
        14Ernsts RēmsErnsts RēmsDraugs, Pretinieks28.11.188701.07.1934
        15Zāra LeandereZāra LeandereDraugs15.03.190723.06.1981
        16Sonja HenijeSonja HenijeDraugs08.04.191212.10.1969
        17Lenija RīfenštāleLenija RīfenštāleDraugs22.08.190208.09.2003
        18Viljams Rendolfs HērstsViljams Rendolfs HērstsDraugs29.04.186314.08.1951
        19Adolf WagnerAdolf WagnerDraugs01.10.189012.04.1944
        20Wolfgang  WagnerWolfgang WagnerDraugs, Paziņa30.08.191921.03.2010
        21Bernhardine NienauBernhardine NienauDraugs20.04.192605.10.1943
        22Makss  fon Šeibners-RihtersMakss fon Šeibners-RihtersDraugs, Domu biedrs21.01.188409.11.1923
        23Friedelind  WagnerFriedelind WagnerDraugs29.03.191808.05.1991
        24Winifred WagnerWinifred WagnerDraugs23.06.189705.03.1980
        25
        Ильза ГессDraugs22.06.190007.09.1995
        26Mahatma GandijsMahatma GandijsDraugs02.10.186930.01.1948
        27Pola NegriPola NegriDraugs03.01.189701.08.1987
        28Eduards VIII  VindzorsEduards VIII VindzorsDraugs23.06.189428.05.1972
        29Marika  RekaMarika RekaDraugs03.11.191316.05.2004
        30Robert  WagnerRobert WagnerDarba biedrs, Partiju biedrs, Domu biedrs13.10.189514.08.1946
        31Kārlis DēnicsKārlis DēnicsDarba biedrs16.09.189124.12.1980
        32Oto SkorceniOto SkorceniDarba biedrs, Padotais12.06.190805.07.1975
        33Hermanis  GēringsHermanis GēringsDarba biedrs12.01.189315.10.1946
        34Hanss FranksHanss FranksDarba biedrs23.05.190016.10.1946
        35Marlēna DītrihaMarlēna DītrihaPaziņa27.12.190106.05.1992
        36Herberts fon KarajansHerberts fon KarajansPaziņa, Partiju biedrs05.04.190816.07.1989
        37Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon ŠtaufenbergsKlauss Filips Marija Šenks grāfs fon ŠtaufenbergsPaziņa, Pretinieks15.11.190721.07.1944
        38Mohammed Amin al-HusseiniMohammed Amin al-HusseiniPaziņa00.00.189504.07.1974
        39Osvalds  MozlijsOsvalds MozlijsPaziņa16.11.189603.12.1980
        40Filips PetēnsFilips PetēnsPaziņa24.04.185623.07.1951
        41Alfred  EisenstaedtAlfred EisenstaedtPaziņa06.12.189823.08.1995
        42Vilhelms GustlofsVilhelms GustlofsPaziņa, Partiju biedrs, Domu biedrs30.01.189504.02.1936
        43Wsewolod MerkulowWsewolod MerkulowPaziņa25.10.189523.12.1953
        44Brunhilde PomzeleBrunhilde PomzelePaziņa11.01.191127.01.2017
        45Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs MolotovsPaziņa, Domu biedrs09.03.189008.11.1986
        46Manfred von ArdenneManfred von ArdennePaziņa20.01.190726.05.1997
        47Louis Ferdinand Prinz von PreußenLouis Ferdinand Prinz von PreußenPaziņa09.11.190726.09.1994
        48Helga Susanne GoebbelsHelga Susanne GoebbelsPaziņa01.09.193201.05.1945
        49Ādolfs  GalandsĀdolfs GalandsPaziņa19.03.191209.02.1996
        50Gustavs KlimtsGustavs KlimtsPaziņa14.07.186206.02.1918
        51Inga ArvadInga ArvadPaziņa06.10.191312.12.1973
        52Lina BasquetteLina BasquettePaziņa, Elks19.04.190730.09.1994
        53Džese OuenssDžese OuenssPaziņa12.09.191331.03.1980
        54Rozanne ColchesterRozanne ColchesterPaziņa10.11.192217.11.2016
        55Magda  GoebbelsMagda GoebbelsPaziņa11.11.190101.05.1945
        56
        Karl MayrPaziņa, Darba devējs05.01.188309.02.1945
        57Knuts HamsunsKnuts HamsunsPaziņa04.08.185919.02.1952
        58Густав КруппГустав КруппPaziņa, Domu biedrs07.08.187016.01.1950
        59Arno BrekersArno BrekersPaziņa19.07.190013.02.1991
        60Volisa  SimpsoneVolisa SimpsonePaziņa19.06.189624.04.1986
        61Marie of RomaniaMarie of RomaniaPaziņa29.10.187518.07.1938
        62Dāma Nensija  AstoreDāma Nensija AstorePaziņa18.05.189702.05.1964
        63Artūrs Nevils ČemberlensArtūrs Nevils ČemberlensPaziņa18.03.186909.11.1940
        64Vilhelms IIVilhelms IIPaziņa27.01.185904.06.1941
        65Roland FreislerRoland FreislerDarba devējs, Domu biedrs30.10.189303.02.1945
        66Otto GünscheOtto GünscheDarba ņēmējs24.09.191702.10.2003
        67Rohus MišsRohus MišsDarba ņēmējs29.07.191705.09.2013
        68Alfred HugenbergAlfred HugenbergDarba ņēmējs19.06.186512.03.1951
        69Pauls HindenburgsPauls HindenburgsDarba ņēmējs02.10.184702.08.1934
        70Konstantīns fon NeiratsKonstantīns fon NeiratsDarba ņēmējs02.02.187314.08.1956
        71Hans  KrebsHans KrebsDarba ņēmējs04.03.189801.05.1945
        72Alberts  ŠpērsAlberts ŠpērsDarba ņēmējs19.03.190501.09.1981
        73Vilhelms KanarissVilhelms KanarissDarba ņēmējs01.01.188709.04.1945
        74Heinrich MüllerHeinrich MüllerDarba ņēmējs28.04.190000.00.1945
        75Karl  HaushoferKarl HaushoferSkolotājs27.08.186913.03.1946
        76Ēriks Jans HannusensĒriks Jans HannusensSkolotājs02.06.188925.03.1933
        77Rūdolfs HessRūdolfs HessPartiju biedrs, Domu biedrs26.04.189417.08.1987
        78Alfrēds RozenbergsAlfrēds RozenbergsPartiju biedrs, Domu biedrs12.01.189316.10.1946
        79Arno  ŠikedancsArno ŠikedancsPartiju biedrs27.12.189212.04.1945
        80Rudolf  von SebottendorfRudolf von SebottendorfDomu biedrs08.11.187508.05.1945
        81Анте ПавеличАнте ПавеличDomu biedrs14.07.188928.12.1959
        82Erihs Frīdrihs Vilhelms LudendorfsErihs Frīdrihs Vilhelms LudendorfsDomu biedrs09.04.186520.12.1937
        83Jozefs  GebelssJozefs GebelssDomu biedrs29.10.189701.05.1945
        84Henrihs HimlersHenrihs HimlersDomu biedrs07.10.190023.05.1945
        85Benito MussolīniBenito MussolīniDomu biedrs, Cīņu biedrs29.07.188328.04.1945
        86Ernsts  KaltenbrunnersErnsts KaltenbrunnersDomu biedrs04.10.190316.10.1946
        87Volfrāms ZīversVolfrāms ZīversDomu biedrs10.07.190502.06.1948
        88Prescott  BushPrescott BushDomu biedrs15.05.189508.10.1972
        89Joahims fon RibentropsJoahims fon RibentropsDomu biedrs30.04.189316.10.1946
        90Erich  KochErich KochDomu biedrs, Padotais19.06.189612.11.1986
        91Theodor EickeTheodor EickeDomu biedrs17.10.189226.02.1943
        92Houston  ChamberlainHouston ChamberlainDomu biedrs09.09.185509.01.1927
        93Pauls  HausersPauls HausersDomu biedrs, Padotais07.10.188021.12.1972
        94Франц ГюртнерФранц ГюртнерDomu biedrs26.08.188129.01.1941
        95Martins BormansMartins BormansDomu biedrs17.06.190002.05.1945
        96Alberts ForstersAlberts ForstersDomu biedrs26.07.190228.02.1952
        97Hinrich  LohseHinrich LohseDomu biedrs, Padotais02.09.189625.02.1964
        98Valters fon BrauhičsValters fon BrauhičsDomu biedrs04.10.188118.10.1948
        99Anwar SadatAnwar SadatAutoritāte25.12.191806.10.1981
        100Ilse  StöbeIlse StöbePretinieks17.05.191122.12.1942
        101Walter UlbrichtWalter UlbrichtPretinieks30.06.189301.08.1973
        102Вальтер фон Зейдлиц-КурцбахВальтер фон Зейдлиц-КурцбахPretinieks22.08.188828.04.1976
        103Princess Mafalda of SavoyPrincess Mafalda of SavoyPretinieks02.11.190227.08.1944
        104Giovanna of  ItalyGiovanna of ItalyPretinieks13.11.190726.02.2000
        105Boris III of BulgariaBoris III of BulgariaPretinieks30.01.189428.08.1943
        106Hennings fon TreskovsHennings fon TreskovsPretinieks10.01.190121.07.1944
        107Vladislavs SikorskisVladislavs SikorskisPretinieks20.05.188104.07.1943
        108Aleksis fon RenneAleksis fon RennePretinieks, Padotais22.02.190312.10.1944
        109Reinhards HeidrihsReinhards HeidrihsPadotais07.03.190404.06.1942
        110Helmuts VilbergsHelmuts VilbergsPadotais
        111Walter NicolaiWalter NicolaiPadotais01.08.187304.05.1947
        112Walter BuhleWalter BuhlePadotais26.10.189428.12.1959
        113Walter SchellenbergWalter SchellenbergPadotais16.01.191031.03.1952
        114Vilhelms Jozefs Francis fon LēbsVilhelms Jozefs Francis fon LēbsPadotais05.09.187629.04.1956
        115Otto BaisheimsOtto BaisheimsPadotais03.01.192418.02.2013

        27.11.1895 | Alfrēds Nobels Parīzē sastāda savu testamentu nosakot Nobela prēmijas izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        31.07.1919 | Veimāras Republikas Konstitūcijas pieņemšanas diena

        Pievieno atmiņas

        12.09.1919 | Ādolfs Hitlers pievienojas Vācijas strādnieku partijai

        Pievieno atmiņas

        24.02.1920 | Nacionāli sociālistiskās strādnieku partijas 25. punktu programma

        Hitlers nolasa "25. punktu programmu". Šī diena tie uzskatīta par NSDAP dzimšanas dienu

        Pievieno atmiņas

        29.07.1921 | Ādolfs Hitlers kļuva par vācu sociālistu partijas vadītāju

        Pievieno atmiņas

        08.11.1923 | Alus Pučs Minhenē

        Pievieno atmiņas

        09.11.1923 | Minhenē notiek Alus pučs- Hitlera mēģinājums sagrābt varu

        Alus pučs (vācu: Hitlerputsch — Hitlerpučs, vācu: Hitler-Ludendorff-Putsch — Hitlera-Lūdendorfa pučs) bija Bavārijas kreisi nacionālo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku partijas līderis Ādolfs Hitlers un ģenerālis Erihs Lūdendorfs.

        Pievieno atmiņas

        26.02.1924 | Sākas tiesas prāva pret Ādolfu Hiteru par Alus Puča organizēšanu

        Pievieno atmiņas

        01.04.1924 | Ā. Hitleram piespriež 5 gadu cietumsodu par valsts apvērsuma mēģinājumu

        Pievieno atmiņas

        18.07.1925 | Hitlers izdod grāmatiņu, kurai joprojām tiek pievērsta nepamatoti liela vērība - Mein Kampf

        Pievieno atmiņas

        06.01.1929 | H. Himlers kļūst par SS vadītāju

        SS (vācu: Schutzstaffel) bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis".

        Pievieno atmiņas

        30.01.1933 | Ādolfs Hitlers tiek iecelts par Vācijas kancleru.

        Ar katrām nākamajām Reihstāga vēlēšanām Hitlera partijas ietekme pieauga un 1933. gada 30. janvārī prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Hitleram veidot Vācijas valdību.

        Pievieno atmiņas

        03.03.1933 | В Потсдаме Гитлер провозгласил образование Третьего рейха

        Pievieno atmiņas

        23.03.1933 | Reihstāgs pasludināja Ādolfu Hitleru par Vācijas diktatoru

        Pievieno atmiņas

        18.04.1933 | Hitlera un Musolīni tikšanās Venēcijā

        Pievieno atmiņas

        25.04.1933 | Hitler's Nazi government began persecution of Jehovah's Witnesses

        Closing the Watch Tower office in Magdeburg

        Pievieno atmiņas

        13.06.1934 | Venēcijā notiek Hitlera un Musolīni tikšanās

        Pievieno atmiņas

        29.06.1934 | The Night of the Long Knives

        The Night of the Long Knives, in June 1934, saw the wiping out of the SA’s leadership and others who had angered Hitler in the recent past in Nazi Germany. After this date, the SS lead by Heinrich Himmler was to become far more powerful in Nazi Germany.

        Pievieno atmiņas

        30.06.1934 | "Garo Nažu Nakts" Vācijā

        Pievieno atmiņas

        02.08.1934 | W dniu śmierci prezydenta Paula von Hindenburga, Adolf Hitler połączył stanowiska prezydenta i kanclerza i ogłosił się Führerem

        Pievieno atmiņas

        14.10.1934 | Nazi Germany announced it was withdrawing from the League of Nations.

        Pievieno atmiņas

        06.02.1936 | 4. Ziemas Olimpiskās spēles

        1936. gada Ziemas Olimpiskās spēles bija ceturtās Ziemas Olimpiskās spēles. Tās no 1936. gada 6. februāra līdz 16. februārim notika Garmišā-Partenkirhenē, Bavārijā, Vācijā. Oficiāli spēles atklāja Ādolfs Hitlers. Šis bija pēdējais gads, kad vienā gadā Vasaras un Ziemas Olimpiskās spēles notiek vienā valstī, 1936. gada Vasaras Olimpiskās spēles notika Berlīnē. Tāpat šīs bija pēdējās Ziemas Olimpiskās spēlēs pirms Otrā pasaules kara sākuma.

        Pievieno atmiņas

        29.03.1936 | Reinzemes remilitarizācijas aptauja Vācijā. Remilitarizāciju atbalsta 99% Vācijas iedzīvotāju

        Pievieno atmiņas

        01.08.1936 | 11. Vasaras Olimpiskās spēles Berlīnē, 1936. gadā

        Pievieno atmiņas

        19.07.1937 | Opening of the Degenerate Art Exhibition in Munich

        The Degenerate Art Exhibition (German: Die Ausstellung "Entartete Kunst") was an art exhibition organized by Adolf Ziegler and the Nazi Party in Munich from 19 July to 30 November 1937. The exhibition presented 650 works of art, confiscated from German museums, and was staged in counterpoint to the concurrent Great German Art Exhibition. The day before the exhibition started, Hitler delivered a speech declaring "merciless war" on cultural disintegration, attacking "chatterboxes, dilettantes and art swindlers". Degenerate art was defined as works that "insult German feeling, or destroy or confuse natural form or simply reveal an absence of adequate manual and artistic skill".[1] One million people attended the exhibition in its first six weeks.[1] A U.S. critic commented "there are probably plenty of people - art lovers - in Boston, who will side with Hitler in this particular purge".

        Pievieno atmiņas

        05.11.1937 | Ā. Hitlers kopā ar partijas un armijas pārstāvjiem slepenā apspriedē uzsāk "vācu dzīvestelpas" (Lebensraum) izveides projektu

        Pievieno atmiņas

        12.03.1938 | Anšluss. Apmēram 65 000 Vērmahta karavīru šķērso Austrijas robežu un to anektē

        Pievieno atmiņas

        29.09.1938 | Hitlers panāk vienošanos par Čehijas aneksiju Minhenes konferencē

        Pievieno atmiņas

        09.11.1938 | Kristāla nakts

        Kristāla nakts — nakts 1938. gadā no 9. uz 10. novembri, kad Vācijā notika masveidīgi, pret ebrejiem vērsti grautiņi.

        Pievieno atmiņas

        11.11.1938 | Podpisano tajne porozumienie między NKWD i Gestapo

        Pievieno atmiņas

        01.01.1939 | Vīnes filharmoniķu Jaungada koncerts

        Pievieno atmiņas

        11.04.1939 | Adolf Hitler podpisał plan niemieckiej agresji na Polskę (Fall Weiss)

        Fall Weiss (z niem. Wariant Biały) to kryptonim strategicznego planu wojny z Polską, przygotowanego przez sztab niemieckiej armii (Wehrmacht) w roku 1939. Dyrektywę do opracowania planu wydał Adolf Hitler 11 kwietnia 1939, bezpośrednio po polsko-brytyjskiej umowie z 6 kwietnia 1939 przewidującej wzajemne gwarancje pomocy wojskowej w przypadku napaści.

        Pievieno atmiņas

        07.06.1939 | Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju

        Pievieno atmiņas

        23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali

        Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts

        Pievieno atmiņas

        27.08.1939 | Hitlera Nacionālsociālistu valdība atkārtoti pieprasa Polijai "atdot" Dancigu un koridoru uz to

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        03.09.1939 | WW2: Liebritānija piesaka karu Vācijai

        WWII

        Pievieno atmiņas

        08.09.1939 | Schlacht um Warschau

        In der Schlacht um Warschau kämpfte während des Polenfeldzuges die in der polnischen Hauptstadt Warschau eingeschlossene polnische Armee Warschau (Armia Warszawa) gegen Verbände der deutschen Wehrmacht. Die Kämpfe begannen mit großangelegten Luftangriffen auf militärische Einrichtungen und Infrastrukturziele im Großraum der polnischen Hauptstadt Warschau, ab dem ersten Kriegstag, dem 1. September 1939.

        Pievieno atmiņas

        17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.

        Pievieno atmiņas

        19.09.1939 | Otrās pasaules kara aizsācēji un sabiedrotie - Vācija un PSRS - uzsāk kopīgu Polijas pilsētas Ļvivas blokādi

        Ļvova (Ļviva) bija viena no lielākajām Polijas pilsētām ar vienu no lielākajiem garnizoniem. Atbilstoši 1932. gada miera līgumam ar PSRS, Polija neparedzēja uzbrukumu Polijai no PSRS puses, tādēļ visi aizsardzības plāni bija orientēti Rietumu virzienā- pret Vāciju. Saņemot ziņas, ka 17. septembrī PSRS bez kara pieteikuma iebrukusi Polijas teritorijā, Ļvovas garnizona pavēlniecība nevēlējās tam ticēt un sākotnēji pavēlēja poļiem apšaudīt tikai vācu spēkus, bet uz padomju spēku tuvošanos reaģēt tikai ar brīdinājumu. Vācu spēki ģen. Langnera vadībā piedāvāja Ļvovas garnizonam padoties un pilsētu nodot vāciešiem. Ar šādu pašu ultimātu pie poļiem vērsās arī Sarkanās armijas spēku vadība - komandarms Timošenko. Poļu vadība nepiekrita, bet uzsāka brīvprātīgo mobilizāciju un gatavojās pretuzbrukumam- bet tikai Rietumu virzienā.

        Pievieno atmiņas

        20.09.1939 | Battle of Grodno

        The Battle of Grodno took place between 21 September and 24 September 1939, during the Soviet invasion of Poland. It was fought between improvised Polish units under Gen. Wacław Jan Przeździecki and the Red Army of the Soviet Union, at the time in a non-aggression agreement with Nazi Germany under the Ribbentrop-Molotov Pact.

        Pievieno atmiņas

        22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Varšavas kapitulācija

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā

        Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.

        Pievieno atmiņas

        18.10.1939 | Spotkanie Stalina i Hitlera we Lwowie

        Pievieno atmiņas

        24.10.1939 | PSRS un Vācija paraksta līgumu par naftas produktu un graudu piegādēm Vācijai

        Pievieno atmiņas

        08.11.1939 | Neizdevies atentāts pret Hitleru

        Pievieno atmiņas

        14.12.1939 | PSRS tiek izslēgta no Nāciju Līgas par iebrukumu Somijā

        Pievieno atmiņas

        25.12.1939 | 2. Pasaules kara aizsācēju- Vācijas sociālistu un PSRS komunisti savstarpējie apsveikumi

        Pievieno atmiņas

        10.01.1940 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie-PSRS un Vācija paraksta Komerciālās sadarbības līgumu, ar kuru PSRS apņemas nodrošināt Vāciju ar izejvielām

        Pievieno atmiņas

        09.04.1940 | WW2. Vācija iebrūk Dānijā un Norvēģijā

        Otrais Pasaules karš. 2.

        Pievieno atmiņas

        10.05.1940 | WW2: Vācijas spēki ieņēma Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu

        Pievieno atmiņas

        17.05.1940 | WW2: Vācija okupē Briseli

        Pievieno atmiņas

        26.05.1940 | Dankērkas Brīnums jeb Operācijas Dinamo sākums: uz Angliju tiek evakuēti 335,000 ielenkti Sabiedroto karavīri

        WW2, WWII

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Francija pieprasa pamieru un pēc nedēļas kapitulē Vācijai

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        22.06.1940 | Francijas kapitulācija un sadalīšana vācu okupācijas zonā un Višī Francijā

        Pievieno atmiņas

        26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.

        Pievieno atmiņas

        20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"

        1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas

        Pievieno atmiņas

        07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma

        1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

        Pievieno atmiņas

        12.09.1940 | Hitler attends tomb of Napoleon

        Pievieno atmiņas

        09.10.1940 | Kārtējā uzlidojumā Londonai Luftwaffe bombardē Sv. Pāvila katedrāli. Kupols paliek neskarts

        Pievieno atmiņas

        28.10.1940 | Otrais Pasaules karš: Itālija caur Albāniju iebruka Grieķijā

        Pievieno atmiņas

        12.11.1940 | PSRS Tautas Ārlietu komisārs Molotovs ierodas draudzīgā vairākdienu vizītē Berlīnē

        Pievieno atmiņas

        13.11.1940 | V. Molotova vizīte Berlīnē pie sabiedrotā Ā. Hitlera

        Vizīte notika 12.-13. novembrī

        Pievieno atmiņas

        16.11.1940 | Niemcy zamknęli getto w Warszawie

        Getto warszawskie – getto dla ludności żydowskiej utworzone przez władze niemieckie w Warszawie 2 października 1940, zamknięte 16 listopada 1940 i zlikwidowane w maju 1943. Było największym gettem w Generalnym Gubernatorstwie i całej okupowanej Europie. W kwietniu 1941 w obrębie murów „dzielnicy żydowskiej” znajdowało się ok. 450 tys. osób.

        Pievieno atmiņas

        22.12.1940 | Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)

        Pievieno atmiņas

        06.04.1941 | WW2: Vācija sāk "Operation 25": (iebrukums Dienvidslāvijā) un "Operation Marita": (iebrukums Grieķijā)

        Pievieno atmiņas

        22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

        Pievieno atmiņas

        25.06.1941 | WWII. PSRS atkārtoti uzbrūk Somijai. Sākās Turpinājuma karš

        Pievieno atmiņas

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Pievieno atmiņas

        04.07.1941 | Tiek nodedzināta Rīgas horālā sinagoga

        1941. gada 4. jūlijā, Rīgā iebrukot nacistu armijai, sinagoga tika nodedzināta. Tika uzmanīts, lai uguns nepārmestos un blakus ēkām, kas bija jādara ugunsdzēsējiem, taču pašu sinagogu dzēst viņiem netika atļauts.

        Pievieno atmiņas

        21.07.1941 | Ādolfs Hitlers apmeklējis Latviju

        Pievieno atmiņas

        24.07.1941 | Hitlers inspicē lielāko lielgabalu pasaulē. Lielais Gustavs

        Pievieno atmiņas

        15.10.1941 | W Generalnym Gubernatorstwie wprowadzono karę śmierci dla Żydów opuszczających teren getta i dla Polaków udzielających Żydom schronienia

        Pievieno atmiņas

        28.10.1941 | Otrais Pasaules karš: Kauņas geto, Lietuvā vācu SS spēki nogalināja ap 9000 ebreju

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju

        Pievieno atmiņas

        15.11.1941 | Himlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēm

        Pievieno atmiņas

        08.12.1941 | Created Chełmno extermination camp

        Chełmno extermination camp (German: Vernichtungslager Kulmhof) built during World War II, was a Nazi German extermination camp situated 50 kilometres (31 mi) north of the metropolitan city of Łódź, near the Polish village of Chełmno nad Nerem (Kulmhof an der Nehr in German). Following the invasion of Poland in 1939 Germany annexed the area into the new territory of Reichsgau Wartheland aiming at its complete "Germanization"; the camp was set up specifically to carry out ethnic cleansing through mass killings. It operated from December 8, 1941 parallel to Operation Reinhard during the most deadly phase of the Holocaust, and again from June 23, 1944 to January 18, 1945 during the Soviet counter-offensive. Polish Jews of the Łódź Ghetto and the local inhabitants of Reichsgau Wartheland (Warthegau) were exterminated there. In 1943 modifications were made to the camp's killing methods because the reception building was already dismantled.

        Pievieno atmiņas

        19.12.1941 | Hitlers kļūst par Vācijas armijas virspavēlnieku

        Pievieno atmiņas

        20.01.1942 | Wannseekonferenz

        Pievieno atmiņas

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Pievieno atmiņas

        30.05.1942 | Otrais pasaules karš. 1000 RAF bumbvedēji pirmoreiz bombardē Ķelni

        Atriebjoties par ilgstošo Britu salu bombardēšanu, kuru nemitīgi no kara sākuma veica Vācija, tika nolemts "pārmācīt" Vāciju. Praktiski vienīgā nesagrautā ēka- Ķelnes Doms. Kā stāsta vietējie- vainīgais, kurš Domam uzmetis bumbu nejauši, ticis sodīts. Ne vēsturiskās ēkas dēļ, bet tāpēc, ka tā bija paredzēta saglabāt kā orientieris pārējiem

        Pievieno atmiņas

        04.06.1942 | Hitlera un Mannerheima tikšanās

        Pievieno atmiņas

        10.02.1943 | Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        16.05.1943 | The Warsaw Ghetto Uprising against Nazi rule was ended

        Pievieno atmiņas

        15.05.1944 | Vācu spēki Ungārijā sāk 440,000 Ungārijas ebreju deportāciju uz Aušvicu viena mēneša laikā

        Vairums iet bojā

        Pievieno atmiņas

        22.06.1944 | Operācija "Bagrations"

        Padomju veiktās ofensīvas rezultātā līdz 1994. gada augustam vācieši tika izdzīti no Baltkrievijas PSR, Austrumlatvijas, Lietuvas teritorijām

        Pievieno atmiņas

        09.10.1944 | Heinrich Himmler wydał rozkaz całkowitego zburzenia Warszawy

        Pievieno atmiņas

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Pievieno atmiņas

        14.11.1944 | Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide

        Pievieno atmiņas

        16.01.1945 | Hitlers pārvietojas uz bunkuru Berlīnē un tas kļūst par viņa pēdējo dzīves vietu

        Pievieno atmiņas

        08.02.1945 | Побег из плена на самолете летчика Девятаева

        Как побег из плена на самолете летчика Девятаева изменил ход войны. Сергей Тихонов «Expert Online» , 08 фев 2014,

        Pievieno atmiņas

        13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

        No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.

        Pievieno atmiņas

        29.04.1945 | Adolf Hitler married Eva Braun in the Berlin bunker

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Pievieno atmiņas

        13.03.1970 | Operācija "Arhīvs" - Andropova pavēle par Hitlera, Braunas un Gēbelsa mirstīgo atlieku iznīcināšanu

        Pievieno atmiņas

        04.04.1970 | Netālu no Magdeburgas VDK virsnieki sadedzina Hitlera mirstīgās atliekas un pelnus izkaisa upē

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        17.03.1985 | Bīstamie simboli starp rindām - 14/88

        Pievieno atmiņas

        25.09.2017 | Dārgumu meklētājs paziņo, ka Vācijā atradis Hitlera slepeno atomlaboratoriju

        Pievieno atmiņas

        Birkas