Pastāsti par vietu
lv

Osvalds Mozlijs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.11.1896
Miršanas datums:
03.12.1980
Papildu vārdi:
Oswald Mosley, Sir Oswald Mosley, Сэр Освальд Мосли, Сэр О́свальд Э́рнальд Мо́сл, , Oswald Mosley, Sir Oswald Ernald Mosley, 6th Baronet, Sir Oswald Ernald Mosley, 6th Baronet
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Aristokrāts, Barons, Lidotājs, Muižnieks, Nacists, Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 anglis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Sestais baronets Sers Osvalds Ernalds Moslijs (kādreiz raksta arī Mozlijs) bija Lielbritānijas politiķis, kurš slavens ar to, ka dzīves gaitā nomainījis 7 partijas - no Konservatīvajiem caur leiboristiem līdz Lielbritānijas fašistu apvienībai, kuru dibinājis.

Tiesa, mūsdienās ceļošana vai sērfošana vienas partijas uz citu partiju, kā piemēram, sportisti no vienas sporta komandas uz kādu citu, ir ierasta lieta un pat Latvijas neilgajā politiskajā vēsturē "politiskos sērfotājus" varētu atrast ne mazums.

Vācijas sociālistu režīmam uzbrūkot Lielbritānijai, britu fašistiskā partija tika likvidēta un vadītāji, tai skaitā Moslijs - arestēti.

Dzimis turīgā britu-īru aristokrātu (3. pakāpes radniecība ar karali Džordžu IV) ģimenē. Vecāki izšķirās jau viņa bērnībā. Guvis labu izglītību Vinčesteras koledžā un Sandhērstas karaliskajā militārajā koledžā (no kuras gan izslēgts par "nesavaldīgu atriebības aktu pret studiju biedru")

Piedalījies 1. Pasaules karā kā lidotājs (dienesta pakāpe- leitnants), kurā guvis smagus kājas ievainojumus. Apbalvots ar 3 1. pasaules kara dalības medaļām.

1918. gadā, 24 gadu vecumā (viens no jaunākajiem vēsturē) kļuvis par Lielbritānijas Parlamenta deputātu no Konservatīvo partijas. Taču apzinājies, ka darbojoties stabilā (un vecākajā) britu partijā, nespēs sasniegt varas virsotnes laikā, kad Eiropā valda "strādnieku idejas", to drīz pameta.

Moslijs ar sekmēm (t.sk. premjerministra kandidāts) savas dzīves laikā bija šādu partiju biedrs:

  • Konservatīvie (Conservative, 1918–1922)
  • Neatkarīgais deputāts (Independent,1922–1924)
  • Leiboristu partija (Labour / I.L.P, 1924–1931, šajā laikā ieņēmis arī ministra posteni)
  • Jaunā partija (New Party, 1931–1932)
  • Britu (fašistu) apvienība (British Union, 1932–1940)
  • Apvienības kustība (Union Movement,1948–1973)
  • Eiropas Nacionālā partija (National Party of Europe 1962–1980)

1920. gadā apprecējies ar Lorda (marķīza, Indijas vicekaraļa) Dž. Kerzona meitu Sintiju Kerzonu (vienlaikus pārkāpjot laulību arī ar viņas jaunāko māsu Aleksandru un paša Dž. Kerzona sievu Greisu Kerzonu), kuru milzīgo politisko un finansiālo ietekmi izmantoja savas politiskās karjeras veidošanā.

1931. gadā pēc neiekļūšanas Parlamentā, devies "Eiropas tūrē", kurā iepazinies ar Itālijas fašisma ideju un 1932. gadā nodibinājis Britu fašistu apvienību, kuras biedru skaits vēlāk sasniedza ap 50,000 biedrus.

1936. gadā, pēc pirmās sievas nāves (1933) Vācijā apprecējies vēlreiz- ar pārliecinātu vācu nacionālsociālistu atbalstītāju Diānu Ginesu (dz. Mitfordu; starp citu,- V. Čērčila sievas māsīcu). Kāzas notika J. Gēbelsa mājās, kurās kā goda viesis piedalījies Ā. Hitlers, kurš uzdāvinājis jaunajam pārim savu foto ar autogrāfu sudraba rāmī. Kā tas pienākas šāda rakstura politiskajam konjunktūristam, Moslijs aktīvi aģitēja par fašisma idejām, piesātinot savus izteicienus ar demagoģijas pilniem saukļiem. Vēsture saglabājusi viņa aģittēzi par preses brīvību, ko fašisti nekad un nekādā veidā neierobežos un neapspiedīs, taču ar nosacījumu, ka tā vēstīs patiesību.

1934.- 1939.g. britu fašisti piedalījušies dažādās pret migrantiem, komunistiem un ebrejiem vērstās akcijās, taču pēc "garo nažu nakts" Vācijā, partijas popularitāte Lielbritānijā mazinājās.

1940. gadā, premjerministra amatā stājoties V. Čērčilam, Moslijs un viņa sieva, kā arī virkne citu aktīvāko fašistu tika arestēti un 3 gadus atradās apcietinājumā, kurš pēc tam tika nomainīts uz mājas arestu Moslija veselības stāvokļa dēļ līdz pat kara beigām.

Pēckara gados Moslijs atgriezās politikā, taču tā kā viņš bija "pazīstamākais britu fašists", viņš bija spiests pārvākties uz Īriju, vēlāk uz Parīzi nemitīgu konfliktu dēļ. 

Sākoties nemieriem starp Lielbritānijas pamatiedzīvotājiem un migrantiem 1958. gadā, Moslijs atgriezās Liebritānija un ar savu Apvienības kustību (Union Movement) piedalījās 1959. gada vēlēšanās. Tajās kustība, kura pauda stingru antiimigrācijas politiku ieguva 8,9%.

1966. gada vēlēšanās kustība guva nepietiekami lielu atbalstu ievēlēšanai Parlamentā un Moslijs atgriezās Parīzē.

1980. gadā miris Parīzē, pelni izkaisīti kādā dīķī turpat, Orsē apkaimē.

2008. gadā, saistībā ar sadomazohistiskajām izpriecām "nacistu gaumē" bēdīgi  slavenā bijušā Formula 1 komandu īpašnieka un bijušā Starptautiskās Automobiļu federācijas vadītāja Maksa Rūfasa Moslija tēvs.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Diana  MitfordDiana MitfordSieva17.06.191011.08.2003
        2Sintija Blānša MoslijaSintija Blānša MoslijaSieva23.08.189816.05.1933
        3Džordžs Nataniēls  KerzonsDžordžs Nataniēls KerzonsSievas/vīra tēvs11.01.185920.03.1925
        4Mary Victoria  CurzonMary Victoria CurzonSievas/vīra māte27.05.187018.07.1906
        5Грейс Эльвина КерзонГрейс Эльвина КерзонSievas/vīra māte, Partneris14.04.187929.06.1958
        6Lady Alexandra CurzonLady Alexandra CurzonSvaine, Partneris20.03.190407.08.1995
        7Irene CurzonIrene CurzonSvaine, Partneris20.01.189609.02.1966
        8Moriss  BarjēMoriss BarjēDarba biedrs08.06.193212.04.2020
        9Džordžs V  VindzorsDžordžs V VindzorsPaziņa03.06.186520.01.1936
        10Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersPaziņa20.04.188930.04.1945
        11Marija Vindzora, Apvienotās Karalistes karalieneMarija Vindzora, Apvienotās Karalistes karalienePaziņa26.05.186724.03.1953
        12Artūrs Nevils ČemberlensArtūrs Nevils ČemberlensPartiju biedrs18.03.186909.11.1940
        13Rūdolfs HessRūdolfs HessDomu biedrs26.04.189417.08.1987
        14Jozefs  GebelssJozefs GebelssDomu biedrs29.10.189701.05.1945
        15Benito MussolīniBenito MussolīniDomu biedrs29.07.188328.04.1945
        Birkas