Pastāsti par vietu
lv

Vladislavs Sikorskis

Pievieno šai personai bildi!

Vladislavs Sikorskis bija Polijas militārais un politiskais darbinieks. Viņš ir dzimis ciematā netālu no Melecas pilsētas, mūsdienu Piekarpatu vojevodistē, Polijas dienvidaustrumos, kas tolaik atradās Austroungārijas teritorijā.

Studējis Ļvovas universitātē mehāniku.

Līdz Pirmajam Pasaules karam Sikorskis izveidoja un piedalījās dažādās slepenās organizācijas, kuras uzdevums bija iegūt Polijas neatkarību. Arī viņa senči bija piedalījušies brīvības cīņās pret Krievijas okupāciju.

Pirmā Pasaules kara laikā karoja Poļu leģionos, vēlāk Polijas-Padomju Savienības karā (no 1919. līdz 1921. gadam) jaunizveidotajā Polijas armijā.

Šajā karā Sikorskim bija svarīga loma izšķirošajā Varšavas kaujā, kad padomju spēki tika pārsteigti ar poļu pretuzbrukumu.

Pēc 1926. gada Juzefa Pilsudska apvērsuma zaudēja ietekmi.

Otrā pasaules kara laikā, pēc Polijas sakāves 1939. gada septembrī atkal izvirzījās par Polijas līderi, kļūdams par trimdas Polijas valdības vadītāju un Polijas karaspēka virspavēlnieku.

Atjaunoja diplomātiskās attiecības ar PSRS, tomēr 1943. gada aprīlī tās atkal tika sarautas, kad Sikorskis pieprasīja Katiņas slaktiņa izmeklēšanu.

Pēc Pirmā pasaules kara darbojās politikā, no 1922. gada decembra līdz 1923. gada maijam  un no 1939.g.30. septembra  līdz 1943.g. 4. jūlijam bija Polijas premjerministrs.

943. gada jūlijā Sikorskis gāja bojā aviokatastrofā netālu no Gibraltāra. Katastrofas cēloņi arī mūsdienās ir neskaidri un radījuši vairākas sazvērestības teorijas.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Helena SikorskaSieva02.02.188801.02.1972
        2Stanisław GłąbińskiStanisław GłąbińskiDraugs25.02.186214.08.1941
        3Franciszek KleebergFranciszek KleebergDraugs01.02.188805.04.1941
        4Vladislavs AnderssVladislavs AnderssDarba biedrs11.08.189212.05.1970
        5Marian KukielMarian KukielDarba biedrs, Padotais15.05.188515.08.1973
        6Józef HallerJózef HallerPaziņa, Darba ņēmējs13.08.187304.06.1960
        7Vinstons ČērčilsVinstons ČērčilsPaziņa30.11.187424.01.1965
        8Henryk Leon StrasburgerHenryk Leon StrasburgerDarba ņēmējs28.05.188702.05.1951
        9Zygmunt KaczyńskiZygmunt KaczyńskiDarba ņēmējs15.10.189413.05.1953
        10Marian SeydaMarian SeydaDarba ņēmējs07.07.187917.05.1967
        11Józef LipskiJózef LipskiDarba ņēmējs05.06.189401.11.1958
        12Josifs StaļinsJosifs StaļinsPretinieks18.12.187805.03.1953
        13ĻeņinsĻeņinsPretinieks22.04.187021.01.1924
        14Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersPretinieks20.04.188930.04.1945
        15Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs MolotovsPretinieks09.03.189008.11.1986
        16Stanisław MackiewiczStanisław MackiewiczPretinieks18.12.189618.02.1966
        17Jukums VācietisJukums VācietisPretinieks23.11.187328.07.1938
        18Czesław GłówczyńskiCzesław GłówczyńskiPadotais22.07.191317.12.2000
        19Michał Karaszewicz-TokarzewskiMichał Karaszewicz-TokarzewskiPadotais05.01.189322.05.1964
        20Staņislavs SosabovskisStaņislavs SosabovskisPadotais03.05.189225.09.1967
        21August Emil FieldorfAugust Emil FieldorfPadotais20.03.189524.02.1953
        22Leopold OkulickiLeopold OkulickiPadotais12.11.189824.12.1946
        23Prince Stanisław Albrecht  RadziwiłłPrince Stanisław Albrecht RadziwiłłPadotais21.07.191427.07.1976
        24Stefan MilerStefan MilerPadotais22.01.188814.02.1962
        25Jozefs PilsudskisJozefs PilsudskisCīņu biedrs05.12.186712.05.1935
        26Andrzej MareckiAndrzej MareckiCīņu biedrs02.09.189804.07.1943

        14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš

        Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.

        Pievieno atmiņas

        13.08.1920 | Wojna polsko-bolszewicka: Armia Czerwona pod wodzą marszałka Michaiła Tuchaczewskiego uderzyła na Warszawę

        Bitwa warszawska (pot. cud nad Wisłą) – bitwa stoczona w dniach 13-25 sierpnia 1920 w czasie wojny polsko-bolszewickiej. Zadecydowała o zachowaniu niepodległości przez Polskę i przekreśliła plany rozprzestrzenienia rewolucji na Europę Zachodnią. Zdaniem Edgara D'Abernon była to 18. z przełomowych bitew w historii świata.

        Pievieno atmiņas

        15.08.1920 | Schlacht bei Warschau

        Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.

        Pievieno atmiņas

        16.08.1920 | Polijas- Krievijas karš. Poļi sakauj Sarkano armiju pie Radziminas. Komunisti spiesti atkāpties no Varšavas

        Pievieno atmiņas

        19.12.1923 | Utworzono drugi rząd Władysława Grabskiego

        Drugi rząd Władysława Grabskiego – gabinet pod kierownictwem premiera Władysława Grabskiego, utworzony 19 grudnia 1923 roku po ustąpieniu rządu Wincentego Witosa. Rząd ustąpił 14 listopada 1925.

        Pievieno atmiņas

        19.09.1939 | Otrās pasaules kara aizsācēji un sabiedrotie - Vācija un PSRS - uzsāk kopīgu Polijas pilsētas Ļvivas blokādi

        Ļvova (Ļviva) bija viena no lielākajām Polijas pilsētām ar vienu no lielākajiem garnizoniem. Atbilstoši 1932. gada miera līgumam ar PSRS, Polija neparedzēja uzbrukumu Polijai no PSRS puses, tādēļ visi aizsardzības plāni bija orientēti Rietumu virzienā- pret Vāciju. Saņemot ziņas, ka 17. septembrī PSRS bez kara pieteikuma iebrukusi Polijas teritorijā, Ļvovas garnizona pavēlniecība nevēlējās tam ticēt un sākotnēji pavēlēja poļiem apšaudīt tikai vācu spēkus, bet uz padomju spēku tuvošanos reaģēt tikai ar brīdinājumu. Vācu spēki ģen. Langnera vadībā piedāvāja Ļvovas garnizonam padoties un pilsētu nodot vāciešiem. Ar šādu pašu ultimātu pie poļiem vērsās arī Sarkanās armijas spēku vadība - komandarms Timošenko. Poļu vadība nepiekrita, bet uzsāka brīvprātīgo mobilizāciju un gatavojās pretuzbrukumam- bet tikai Rietumu virzienā.

        Pievieno atmiņas

        28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā

        Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.

        Pievieno atmiņas

        24.10.1939 | Otrais Pasaules karš. Parīzē nonāk Polijas zelta rezerves, kuras Polijas valdība glābj no iebrucējiem- vāciešiem un krieviem

        Pievieno atmiņas

        05.03.1940 | Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā

        PSKP CK politbirojs pieņem slepeno t.s. "Katiņas rezolūciju", kurā atļauj PSRS sagūstīto Polijas pilsoņu nošaušanu

        Pievieno atmiņas

        15.02.1941 | Został dokonany pierwszy zrzut cichociemnych.

        Pierwszy zrzut spadochronowy cichociemnych miał miejsce w nocy z 15 na 16 lutego 1941 roku w Dębowcu w powiecie cieszyńskim. Operacja lotnicza nosiła kryptonim „Adolphus”.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1941 | Ģenerālis Anderss, Polijas vadītājs trimdā Sikorskis tiekas ar Staļinu Maskavā

        Pievieno atmiņas

        12.09.1942 | Z rozkazu Naczelnego Wodza Polskich Sił Zbrojnych gen. Władysława Sikorskiego została utworzona Armia Polska na Wschodzie

        Armia Polska na Wschodzie została utworzona na podstawie rozkazu Naczelnego Wodza PSZ, gen. broni Władysława Sikorskiego z 12 września 1942, w Iraku, Iranie i Palestynie z połączenia Wojska Polskiego na Środkowym Wschodzie i Polskich Sił Zbrojnych w ZSRR.

        Pievieno atmiņas

        12.11.1942 | Otrais Pasaules karš. Sabiedroto spēki sāk cīņas par Tobruku Ziemeļāfrikā. Tās beidzas ar Sabiedroto uzvaru

        Pievieno atmiņas

        26.04.1943 | PSRS pārtrauc attiecības ar Polijas trimdas valdību, kura sāka uzdot jautājumus par Katiņas slaktiņu

        Pievieno atmiņas

        05.05.1943 | Premier RP na uchodźstwie gen. Władysław Sikorski zaapelował w przemówieniu radiowym do Polaków o pomoc powstańcom z warszawskiego getta

        Pievieno atmiņas

        04.07.1943 | Gibraltar B-24 crash

        The 1943 Gibraltar B-24 crash resulted in the death of an estimated sixteen people, including general Władysław Sikorski, the commander-in-chief of the Polish Army and the Prime Minister of the Polish government-in-exile. Sikorski's Liberator II crashed off Gibraltar almost immediately after takeoff, with the plane's pilot being the only survivor. While this catastrophe was ruled as an accident, several conspiracy theories continue to persist.

        Pievieno atmiņas

        Birkas