Vinstons Čērčils
Vinstons Čērčils
- Dzimšanas datums:
- 30.11.1874
- Miršanas datums:
- 24.01.1965
- Apglabāšanas datums:
- 30.01.1965
- Papildu vārdi:
- Sir Winston Leonard Spencer-Churchill; Vinstons Leonards Spensers-Čērčils
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Masons, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Muižnieks, Nobela prēmija, Parlamenta deputāts, Ģenerālis, Žurnālists
- Kapa vieta:
- Statue of Winston Churchill, Parliament Square
- Kapsēta:
- St Martin Churchyard
Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā Pasaules kara laikā. Bija arī armijas virsnieks, rakstnieks un gleznotājs. Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1940. līdz 1945. un no 1950. līdz 1955. gadam.
Dzimis dižciltīgajā un ietekmīgajā Spenseru ģimenē. Tēvs lords Rendolfs Čērčils bija politiķis, vēlāk Pārstāvju palātas līderis. Skolā Vinstons Čērčils neizcēlās ar īpašām sekmēm.
Vēlāk studēja Sandhērstas Militārajā akadēmijā. Britu armijas sastāvā piedalījās karadarbībā Indijā, Sudānā un Otrajā būru karā.
Piedalījās arī kaujās Pirmā pasaules kara Rietumu frontē.
Kopš 1900. gada - parlamenta loceklis.
Līdz 1940. gadam, kad demisionējot Nevilam Čemberlenam, par Lielbritānijas premjeru kļuva Čērčils, ieņēma vairākus svarīgus amatus valstī.
Piemēram, 1911. gadā kā iekšlietu ministrs pesonīgi piedalījās Sidnejas ielas aplenkumā, kurā tika likvidēta latviešu revolucionāru - laupītāju grupa Pītera Krāsotāja (Peter the Painter) vadībā. Čērčils par matu izglābās no nāves, jo lode trāpīja viņa cepurē.
Pirmā pasaules kara laikā Čērčils bija Pirmais Admiralitātes lords, tomēr atkāpās no amata pēc Galipoli kaujas neveiksmes.
Pirms stāšanās premjerministra amatā Čērčils bija finanšu ministrs.
Otrā pasaules kara laikā, spītējot daudzām neveiksmēm, izmantojot savu pārliecību, runas dāvanas un politisko ožu, spēja kopā ar Sabiedrotajiem gūt uzvaru karā. Tomēr pēc uzvaras karā zaudēja 1945. gada parlamenta vēlēšanās, tāpēc nepiedalījās Potsdamas konferences noslēdzošajā posmā.
1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri Čērčils teica Fultonas runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu. Šo runu var uzskatīt par Aukstā kara sākumu.
1951. gadā Čērčils atkal spēja kļūt par Lielbritānijas premjerministru.
Čērčils bija viens no pirmajiem, kas aicināja izveidot "Eiropas Savienotās Valstis", tādējādi arī viens no pirmajiem Eiropas Savienības idejiskajiem atbalstītājiem. Otrā pasaules kara pieredze pārliecināja viņu, ka mieru var garantēt apvienota Eiropa.
Secinājumus, ko viņš izdarījis no vēstures sniegtajām mācībstundām, viņš izteica savā "runā studējošajai jaunatnei" 1946. gadā Cīrihes universitātē:
"Ir viens līdzeklis, kas […] dažos gados padarītu visu Eiropu […] brīvu un […] laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene, vai vismaz tik daudz no tās, cik mēs varam, un jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošumā un brīvībā. Mums jāizveido sava veida Eiropas Savienotās Valstis."
1953. gadā Čērčilam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā.
Avoti: wikipedia.org, mod.uk
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Blenemas pils | de, en, lv, pl, ru | |||
 | Royal Albert Hall | en |
27.11.1895 | Alfrēds Nobels Parīzē sastāda savu testamentu nosakot Nobela prēmijas izveidošanu
03.01.1911 | Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā
19.02.1915 | Čērčila debija: Galipoli kauja. 1,25 miljoni kritušo. Nozīmīgākā Turcijas uzvara
19. februārī tika izdarīts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka spēcīgs angļu un franču spēku apvienojums, tai skaitā kuģis Queen Elizabeth, kuru sabombardēja Osmaņu impērijas artilērija. Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā, apvienotie britu un franču spēki centās ieņemt Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli (tag. Stambula). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. Sabiedroto spēki zaudēja 550,000 kritušo, Turcija- vairāk par 700,000
17.04.1924 | Tiek dibināta Metro-Goldwyn-Mayer Studijā
10.05.1940 | Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru
10.05.1940 | WW2: Apvienotā Karaliste okupē Islandi
26.05.1940 | Dankērkas Brīnums jeb Operācijas Dinamo sākums: uz Angliju tiek evakuēti 335,000 ielenkti Sabiedroto karavīri
WW2, WWII
10.07.1940 | Rozpoczęła się bitwa o Anglię
Bitwa o Anglię lub, zwłaszcza w historiografii brytyjskiej, bitwa o Wielką Brytanię (Battle of Britain) – kampania powietrzna głównie nad południową i centralną Anglią, toczona między niemieckim lotnictwem Luftwaffe a brytyjskim RAF w czasie II wojny światowej, w okresie od 10 lipca do 31 października 1940 roku. Była to pierwsza kampania toczona wyłącznie za pomocą lotnictwa.
20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"
1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas
07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma
1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.
09.10.1940 | Kārtējā uzlidojumā Londonai Luftwaffe bombardē Sv. Pāvila katedrāli. Kupols paliek neskarts
22.12.1940 | Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)
10.06.1941 | Rūdolfs Hesa ierašanās Lielbritānijā
13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2
30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju
24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.
30.05.1942 | Otrais pasaules karš. 1000 RAF bumbvedēji pirmoreiz bombardē Ķelni
Atriebjoties par ilgstošo Britu salu bombardēšanu, kuru nemitīgi no kara sākuma veica Vācija, tika nolemts "pārmācīt" Vāciju. Praktiski vienīgā nesagrautā ēka- Ķelnes Doms. Kā stāsta vietējie- vainīgais, kurš Domam uzmetis bumbu nejauši, ticis sodīts. Ne vēsturiskās ēkas dēļ, bet tāpēc, ka tā bija paredzēta saglabāt kā orientieris pārējiem
14.01.1943 | Kasablankas konference
17.08.1943 | World War II: First Québec Conference of Winston Churchill, Franklin D. Roosevelt, and William Lyon Mackenzie King begins
22.11.1943 | Rozpoczęła się konferencja kairska
Konferencja kairska (22-26 listopada 1943) odbyła się w Kairze w Egipcie. Uczestniczyli w niej prezydent Stanów Zjednoczonych Franklin Roosevelt, premier Wielkiej Brytanii Winston Churchill i generalissimus Republiki Chińskiej Czang Kaj-szek.
28.11.1943 | Sākās Teherānas konference
Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.
01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference
30.03.1944 | Neveiksmīgā Nirnbergas bombardēšana
Atbildot uz Otrā Pasaules kara sākumā nacistu veiktajiem uzlidojumiem civiliem objektiem Lielbritānijā, sākot ar 1943. gadu Sabiedrotie veica neskaitāmus uzlidojumus Vācijas pilsētām, daļu no tām nopostot pilnībā.
06.06.1944 | D-diena
04.02.1945 | Sākās Jaltas konference
13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru
No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.
03.05.1945 | Britu Karaliskie gaisa spēki nogremdēja agrāko luksusa okeānu laineri "Cap Arcona". Ap 5000 upuru
09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā
17.07.1945 | Potsdamas konference. Čērčils, Trumens un Staļins izlemj Vācijas (un arī Eiropas) nākošo 50 gadu "nākotni"
06.08.1945 | Japānas pilsētas Hirosimas A-bombardēšana
Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.
02.09.1945 | Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus
05.03.1946 | V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"
14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla
31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu
23.10.1951 | Winston Churchill became PM once again after the Conservative victory in the General Election
26.10.1951 | Par Lielbritānijas premjerministru otreiz tiek apstiprināts Vinstons Čērčils
24.04.1953 | Sir Winston Churchill was knighted by Queen Elizabeth II
30.01.1965 | Sera Vinstona Čērčila valsts bēru ceremonija Londonā
13.08.1976 | Starptautiskā kreiļu diena
26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram
ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram