Rūdolfs Hesa ierašanās Lielbritānijā

1941. gada 10. jūnijā debesīs pie Glāzgovas parādījās vientuļš vācu iznīcinātājs Messerschmitt Bf 110. Tas varbūt nebūtu nekas ārkārtējs, jo Lielbritānija jau otro gadu karoja ar Vāciju. Tomēr tas bija sākums vienai no spilgtākajām mīklām 2. pasaules kara vēsturē. Meseršmita pilots izlēca ar izpletni, lidmašīna, kurai bija beigusies degviela, nokrita dažus kilometrus tālāk.

Izpletņlēcējs piezemējās kādas fermas teritorijā, kur viņu saņēma ciet fermeris Deivids Maklīns, bruņojies ar siena dakšām, kā viņš pats vēlāk lielījās kinohronikas sižetā. Atlidojušais paziņoja, ka viņu saucot Alberts Horns, un lūdza aizvest pie Hamiltonas - Brendonas hercoga, kura muiža bija turpat tuvumā.

Piezemējoties Horns bija satriecis potīti, un policija viņu nogādāja slimnīcā, kur ieradās arī minētais hercogs - britu politiskajās aprindās visai ietekmīga figūra. Un te nu pseido - Horns atklāja savu patieso identitāti. Tas izrādījās neviens cits kā Rūdolfs Hess - pēc ranga trešā augstākā amatpersona nacistu Reihā. Viņš paziņoja, ka esot ieradies, lai vestu miera sarunas ar Lielbritāniju. Tomēr, kad ziņas par Hesa lidojumu bija sasniegušas Berlīni, sekoja oficiāls Vācijas paziņojums, ka Hitlera vietnieks jau sen cietis no psihiskas saslimšanas, kas arī izraisījusi šo neordināro rīcību. Un, patiešām, - prominentais britu psihiatrs Rīzs, izmeklējis Hesu, konstatēja psihes traucējumus un smagu depresiju.

Par Rūdolfa Hesa lidojuma patiesajiem mērķiem un apstākļiem joprojām izskan visdažādākās versijas, un lielāku skaidrību ir cerības gūt vien 2017. gadā, kad izbeigsies britu valdības noteiktais 75 gadu slepenības termiņš.

Būtiskākie jautājumi tomēr paliek- vai Hess sēdās lidmašīnā ar Hitlera ziņu un vai notika viņa miera sarunas ar Vinstonu Čerčilu. Briti jebkādu sarunu faktu allaž ir nolieguši. Hess tika turēts vairākās ieslodzījuma vietās Lielbritānijā, bet pēc kara tiesāts Nirnbergas tribunālā. Lai arī viņš vairs nebija Vācijā laikā, kad Hitlera režīms pastrādāja savus smagākos noziegumus, Hesam tomēr tika piespriests mūža ieslodzījums, un atlikušo 41 mūža gadu viņš pavadīja Špandavas cietumā pie Berlīnes.

Pēc pārkārtošanās sākuma Padomju Savienībā reāla kļuva iespēja, ka Špandavas pēdējo iemītnieku varētu atbrīvot.

Tomēr 1987. gada 17. augustā Rudolfu Hesu atrada mirušu - pēc oficiālās versijas viņš 93 gadu vecumā bija izdarījis pašnāvību pakaroties. Daudzi ir pārliecināti, ka Hesu noslepkavojuši briti, kuri baidījušies, ka viņš atklās patiesību.

Krievu vēsturnieks Nikolajs Starikovs izvirzījis versiju, ka briti pieņēmuši Hesa pausto miera piedāvājumu ar noteikumu, ka Vācija uzbruks Padomju Savienībai. Čerčils solījis neiejaukties Hitlera un Staļina cīniņā, taču piekrāpis fīreru, kļūdams par padomju diktatora sabiedroto.

Eduards Liniņš