Nikolajs Judeņičs
Nikolajs Judeņičs
- Dzimšanas datums:
- 30.07.1862
- Miršanas datums:
- 05.10.1933
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Николай Николаевич Юденич
- Papildu vārdi:
- Nikolai Judenitsch, Николай Юденич, Nikolajs Judeničs, Николай Николаевич Юденич, Nikolai Nikolajewitsch Judenitsch, Nikolai Yudenich, Nikolai Nikolayevich Yudenich
- Kategorijas:
- Militārpersona, karavīrs, Saistīts ar Latviju, Tautas varonis, Ģenerālis
- Kapsēta:
- Russian Orthodox Cemetery, Nice
Nikolajs Judeņičs bija Krievijas impērijas armijas virsnieks. Krievijas pilsoņu karā karojis baltgvardu armijā.
Krievijas impērijas armijā
Dzimis Maskavā. 1881. gadā pabeidza Aleksandrovskas kara skolu.
1887. gadā pabeidza Ģenerālštāba akadēmiju. Piedalījies Krievijas—Japānas karā (1904 — 1905), kur komandēja pulku.
No Pirmā pasaules kara sākuma bija Kaukāza armijas štāba priekšnieks.
No 1915. gada janvāra komandē divīziju. Viņš karoja pret Osmaņu impērijas armiju.
Krievijas pilsoņu karš
Pēc Februāra revolūcija Krievijā (1917) kļuva par Kaukāza frontes komandieri, bet jau maijā viņš tika noņemts no šī amata un atvaļinājās. Atbalstīja Korņilova sacelšanos pret boļševikiem.
1918. gadā pārcēlās uz Somiju, kur kļuva par Rietumkrievijas armijas veidotāju un vadītāju.
1919. gadā ar Karla Menerheima piekrišanu uzsāka veidot militārās vienības, lai cīnītos pret boļševikiem. Šai pašā gadā pārceļas ar saviem spēkiem uz Igauniju.
Ļoti aktīvi sadarbojās ar Antanti un jo īpaši ar Lielbritāniju. Aktīvi veica politisko darbību, lai izveidotu varas orgānus atbrīvotājām teritorijām. Vada Ziemeļrietumu armiju, kas sākotnēji palīdz igauņiem atbrīvot Igauniju, bet pēc tam veic aktīvu karadarbību jau Krievijas teritorijā, kur veic iebrukumu ar mērķi iegūt Petrogradu. Šīs viņa ieceres neizdodas un Petrogradas pievārtē viņš cieta smagu sakāvi, kur svarīga loma no pretinieku puses bija latviešu strēlniekiem.
Emigrācija
1920. gada 22. janvārī izsludina Ziemeļrietumu armijas demobilizāciju.
1920.g. 28. janvārī viņu arestēja Igaunijas varas iestādes, tomēr pēc tam viņu atbrīvoja pēc Antantes lūguma. Drīz pēc tam emigrēja uz Lielbritāniju, bet vēlāk pārcēlās uz Franciju, kur aktīvi iesaistījās krievu trimdas organizācijās un to darbībā.
1933. gadā mira netālu no Nicas.
Avoti: wikipedia.org, calend.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Vinstons Čērčils | Paziņa | |
| 2 |  | Karls Gustavs Emīls Mannerheims | Paziņa | |
| 3 |  | Nikolajs Nikolajevičs | Darba devējs | |
| 4 |  | Aleksandrs Kolčaks | Darba devējs | |
| 5 |  | Detlavs Brantkalns | Pretinieks | |
| 6 |  | Meletijs Kaļistratovs | Padotais | |
| 7 |  | Kliments Didorovs | Padotais | |
| 8 | Aleksejs Pālens | Padotais | ||
| 9 |  | Voldemārs Ozols | Padotais | |
| 10 |  | Anatols Leonīds fon Līvens | Padotais | |
| 11 |  | Valters Henrijs Kovans | Cīņu biedrs | |
| 12 |  | Huberts Gofs | Cīņu biedrs |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.