Somija pasludina neatkarību no Krievijas

Valsts nosaukums "Somija" ir cēlies no somu pašnosaukuma suomi. Šī vārda izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām apgalvo, ka tas ir cēlies no baltu valodu vārda "zeme" ("seme").

Saskaņā ar citām versijām, nosaukums ir cēlies no vārda suomaa, kas nozīmējot "purvainā zeme"

Iespējams, ka pašreizējo Somijas teritoriju neandertālieši apdzīvoja pirms 130 tūkstošiem gadu, par ko liecina viņiem raksturīgo darbarīku atradumi 1996. gadā Vilku alā Susiluolā, Rietumsomijā.

 Ledus laikmetā visi senākie arheoloģiskie pieminekļi ir gājuši bojā, jo tajā laikā visu Somijas teritoriju klāja vairākus kilometrus biezs ledus slānis.

Pirmās droši dokumentētās liecības par cilvēku ierašanos Somijas teritorijā pēc apledojuma atkāpšanās ir datētas ar paleolīta laikmeta beigām, aptuveni 8500 gadus pirms mūsu ēras. Šo cilvēku izcelsme ir neskaidra. 

Neolīta laikmetā aptuveni 5000 gadus pirms mūsu ēras Somijas teritorijā ienāca ciltis, kuras runāja somugru valodās.

Aptuveni pirms 3500 gadiem no mūsdienu Baltijas valstu teritorijām Somijā ienāca indoeiropiešu valodās runājošas ciltis, bet, sajaucoties ar vietējiem somugru pirmvalodā runājošajiem iedzīvotājiem, šie ienācēji sava mazskaitlīguma dēļ pamazām asimilējās un pieņēma vietējo valodu. Tomēr somu valodā var identificēt daudz kopīgu vārdu ar baltu valodām, kas vairumā gadījumu attiecināmi uz zemkopību un amatniecību. 

Somu izcelsme ir neskaidra un bieži vien pat pretrunīga. Tradicionāli tika uzskatīts, ka somi ienāca Somijā no austrumiem, konkrēti, no Urāliem un Volgas apkārtnes, kas varētu būt to sākotnējā dzimtene. Jaunākajos pētījumos dominē viedoklis, ka somu senči vairākos viļņos ieceļoja Somijā no dažādām vietām — no tagadējās, kādreiz somugru apdzīvotās Ziemeļkrievijas, no Baltijas un no Skandināvijas.

Pēc Somijas krusta kariem līdz 13. gadsimta beigām reti apdzīvotā Somijas teritorija nonāca Zviedrijas pakļautībā.

Somija bija Zviedrijas kontrolē līdz pat 1809. gadam, kad to iekaroja Krievija.

1899. gadā tā sauktajā Februāra manifestā Krievijas imperators Nikolajs II ierobežoja Somijas autonomās tiesības.

Šī politiskā konflikta rezultātā 1904. gadā Helsinkos nogalināja rusifikācijas ieviesēju ģenerālgubernatoru Bobrikovu, un 

1905. gada revolūcijas laikā Somijā sakās visaptverošs streiks.

Vispārīgā streika rezultātā Nikolajs II atjaunoja Somijai autonomiju un izveidoja pagaidu parlamentu.

1906. gadā visiem somiem (arī sievietēm) bija vienlīdzīgas parlamenta vēlēšanas tiesības; tajā laikā tas bija unikāls gadījums Eiropā (ātrāk- 1755. gadā Korsikas republikā (līdz to okupēja Francija) un 1905. gadā sievietēm vēlēšanu tiesības tika piešķirtas Latvijas teritorijā; taču tas notika revolūcijas laikā un oficiāli netika atzītas)

1917. gadā pēc Februāra revolūcijas Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa.

Izmantojot politisko nestabilitāti Krievijā, Somijas parlaments tā paša gada 6. decembrī pasludināja neatkarību.

Somijas neatkarību Krievijas boļševiki atzina 1918. gada janvārī. Drīz pēc tam arī citas valstis to atzina par neatkarīgu valsti. Taču pārejas posmā no autonomas teritorijas uz neatkarīgu valsti Somijā norisinājās vairāki ārēji (Krievijas organizēti) konflikti. 

1918. gada 27. janvārī Krievijas ietekmē notika sociālistu veikts valsts apvērsuma mēģinājums. Pēc tam uzreiz sākās Somijas pilsoņu karš, kurā savā starpā karoja boļševiku atbalstītie sociāldemokrāti un Vācijas impērijas atbalstītie konservatīvie spēki.

Karš beidzās maijā un rezultātā pārākumu ieguva konservatīvie spēki, saglabājot jaundibinātajā valstī demokrātisku iekārtu. 

1939. gadā sākās Otrais Pasaules karš un PSRS iebruka Somijā, jo atbilstoši komunistu-vācu sociālistu ("Staļina- Hitlera" jeb "Ribentropa-Molotova") līgumam uzskatīja to par savu "ietekmes zonu". Bargās ziemas un labās sagatavotības dēļ Somijai izdevās krievu ofensīvu apturēt. Somija zaudēja lielas teritorijas, taču saglabāja neatkarību. 1941. gadā abu "kreisi" orientēto valstu - PSRS un Vācijas "bloks" izjuka un PSRS atkārtoti uzbruka Somijai, taču šoreiz - "Turpinājuma karā"- Somijas armijai izdevās atbrīvot krievu okupētās teritorijas. Lai gan Vācija centās Somiju iesaistīt cīņās pret krieviem PSRS teritorijā, tas neizdevās. Par spīti 6 gadus ilgušajam karam pret pasaules lielāko valsti- PSRS, Somija spēja saglabāt augstus dzimstības rādītājus un pat kara gados iedzīvotāju skaits turpināja nepārtraukti pieaugt.

Somijā 2014.g. dzīvo 5,3 miljoni iedzīvotāju. Tas ir aptuveni divas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijā, lai gan pēc platības tā ir vairāk kā 5 reizes lielāka kā Latvija un viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā.