Moldova pasludināja neatkarību no Padomju Savienības

Moldova oficiāli Moldovas Republika ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.

2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu.

Mūsdienu Moldovas teritoriju senatnē apdzīvoja dāki. Tā kā tā atrodas stratēģiskā vietā starp Āziju un Eiropu, Moldova cieta no Kijevas Krievzemes un Mongoļu impērijas iebrukumiem.
 

14. gadsimtā radās Moldāvijas kņaziste. Viduslaiku beigās tā aptvēra teritoriju starp Karpatu kalniem rietumos un Dņestras upi austrumos. 1387. gadā kņazs Petru I kļuva par Lietuvas lielkņazistes vasali.

Moldāvija piedzīvoja uzplaukumu Stefana III vadīšanas laikā 15. gadsimta otrajā pusē.

1511. gadā Moldāvijā iebruka Krimas tatāri, taču ar poļu palīdzību tie tika uzvarēti.

Lai nodrošinātos pret tālākiem tatāru iebrukumiem, 1514. gadā kņazs Bogdans III kļuva par Osmaņu impērijas vasali.

Vēlāk Moldāvija nskaitāmas reizes cietusi no krievu un osmaņu iebrukumiem

Valsts teritorija vēsturiski bijusi Moldāvijas grāfistes sastāvā. Daļa teritorijas, kā Besarābija,

1812. gadā Moldovu okupēja Krievijas impērija,

1918. gadā Besarābija atkalapvienojās rumāņu vēsturiski apdzīvoto Rumāniju.

1940. gada vasarā provinci ieņem Sarkanā armija un tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam.