Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju

1989. gada 22. decembrī, Bukarestē atkal pulcējās tūkstošiem protestētāju. Barjeras laukumu norobežošanai pie pils un Universitātes laukuma izrādījās bezjēdzīgas. Demonstrantiem pievienojās daudzi drošības spēku pārstāvji. Radio pārraidīja paziņojumu, ka ir ieviests karastāvoklis un aizliegts pulcēties grupās, kas lielākas par par piecām personām.

Izplatījās ziņas, ka mīklainos apstākļos miris aizsardzības ministrs Vasile Milea. Valdības paziņojumā bija teikts, ka ministrs atbrīvots no amata par nodevību un izdarījis pašnāvību, kad viņa nelojalitāte atklāta.

Daudzi uzskatīja, ka Milea atteicies dot rīkojumu atklāt uguni pa demonstrantiem. Karavīri masveidā sāka pāriet revolucionāru pusē. Komandieri nav centušies viņus aizkavēt.

Čaušesku iecēla jaunu aizsardzības ministru Viktoru Stanculešku, kurš bez vadoņa ziņas pavēlējis karavīriem atgriezties bāzēs. Tajā brīdī sācies demonstrantu uzbrukums Centrālkomitejas ēkai, bet Stanculešku pakļautībā esošie karavīri pretestību neizrādīja.

Tikmēr pilsētā turpinājās kaujas. Jaunā Nacionāla Glābšanas padome vēl nebija pārņēmusi kontroli, bet Čaušesku režīmam lojālie spēki uzbruka nozīmīgiem objektiem - televīzijai, radio, telefonsakaru iestādēm, pastam, Preses namam un citiem. 

24. decembrī Bukarestē izskatījies kā karā. Pilsētā braukājuši tanki, bruņutransportieri un armijas smagās automašīnas. Pie stratēģiskajiem objektiem izveidoti ielu kontrolposteņi, pilsētā dzirdamas šāvienu kārtas. Kauju troksnis apklusis 27. decembrī. Komunistu režīms bija kritis.

Rumānijas revolūcija prasīja vairāk nekā 1000 dzīvību. Vairāk nekā 3000 cilvēku guva ievainojumus.

24. decembrī jaunizveidotās Nacionālās Glābšanas frontes vadītājs Ions Iliesku izdeva rīkojumu par Ārkārtas kara tribunāla izveidošanu, lai tiesātu Čaušesku par masu slepkavībām un cietiem noziegumiem.

Improvizētais tribunāls notika 25. decembrī. Divu stundu laikā Čaušesku pāris tika atzīti par vainīgiem. Abiem piesprieda nāvessodu. Lai gan formāli notiesātajiem būtu jābūt apelācijas tiesībām, nāvessods izpildīts nekavējoties.

Čaušesku un un viņa sievu Elenu nošāva trīs desantnieki ar saviem dienesta ieročiem.

Avoti: wikipedia, laikrakstu publikācijas