Līdz 1960. gada 1. jūlijam Krievijas (PSRS) kolektīvo saimniecību strādniekiem (kolhozniekiem) tika uzskaitītas "izstrādes dienas", par kurām tie varēja saņemt pretī pārtikas uc. pirmās nepieciešamības preces. Pārvietošanās brīvību PSRS kolhoznieki ieguva tikai 1974. gadā - tad tiem sāka izdot pases, bez tām tie nevarēja doties uz kādu citu vietu bez vietējās nomenklatūras atļaujas. Pretēji neretiem kolaborantu apgalvojumiem, ka padomju okupācijas laikā "visi bija
komunisti", fakti pierāda, ka komunistu nebija vairāk par 5% no iedzīvotājiem. Turklāt iestāšanās partijā vēl nenozīmēja piederību elitei (nomenklatūrai). Tipiski jebkurai komunistiskajai iekārtai, komunistu elitei sagrābjot varu, pārējā sabiedrība tiek padarīta par šīs elites dzimtcilvēkiem, jeb faktiski- vergiem. Tā tas joprojām notiek Ķīnā u.c. komunistiskās valstīs, turklāt attīstoties informācijas tehnoloģijām, novērošana kļūst par totālu parādību.
