Komunisti sadala Berlīni ar "Berlīnes mūri"

Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem ("Berlīnes mūris")

Berlīnes mūris (vācu: Berliner Mauer, oficiāli Antifaschistischer Schutzwall) bija inženierbūve, kura atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb komunistu pārvaldītās Austrumvācijas). Tā kopgarums bija 155 km, no kuriem 43,1 km bija izbūvēti caur Berlīnes pilsētu. 
Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. Uz ilgiem gadiem tika sarautas saiknes starp vāciešiem.

1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. Mūra celtniecība tika uzsākta, balstoties uz lēmumu, kuru pieņēma VDR Tautas palāta 11. augustā.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, kas tiek arī uzskatīs par Aukstā kara beigu datumu. Liels Austrumvācijas iedzīvotāju skaits šajā dienā pārrāpās tam pāri, un de facto šajā dienā izbeidzās Vācijas iedalījums divās atsevišķās valstīs. Oficiāli Vācijas atkalapvienošanās notika 1990. gada 3. oktobrī. Mūsdienās no 155 km garā Berlīnes mūra ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms. To Vācijas valdība ir nolēmusi saglabāt, kā liecību nākamajām paaudzēm.

Mūris ir nojaukts, bet tas ir palicis cilvēku apziņā. Jopropjām var just milzīgo atšķirību starp austrumu un rietumu vačiešiem,  viņu attieksmi pret notiekošo.

Šobrīd tikpat mākslīgi lielvaras ir sadalījušas korejiešus. Var tikai pabrīnīties, cik dedzīgi vienas tautas pārstāvji apkaro paši savējos, kalpojot lievaru interesēm.