Černobiļas atomkatastrofa

Černobiļas atomelektrostacija bija padomju zinātnes triumfs un lepnums, līdz 1986. gada 26. aprīlī tajā notika sprādziens. Šī avārija kļuva par postošāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Pēc krievu aprēķina, pirmo 3 mēnešu laikā apstarojuma dēļ bojā gāja 31 cilvēks, 15 gadu laikā - līdz 80. 134 cilvēki pārcieta staru slimību. 115,000 līdz 336,000 tika evakuēti. 600,000 piedalījās avārijas seku likvidēšanā.

Padomju funkcionāri nolēma par to nestāstīt.
Pirmais oficiālais īsais paziņojums pāris teikumos parādījās tika 28.aprīļa vakarā protgrammā "Laiks".

Praktiski nav precīzi iespējams noteikt katastrofā cietušo skaitu, bet lēš, ka tās rezultātā neatgriezeniski cieta 4,5 miljoni iedzīvotāju, bet negatīvu ietekmi uz veselību izjuta gandrīz 30 miljoni.

Tagad 4. reaktoru, kurā notika sprādziens, apņem 20 000 tonnu smags tērauda „vāks", bet 200 tonnu urāna un gandrīz tonna nāvējošā plutonija joprojām atrodas tā iekšienē. Avārijas likvidēšanas laikā izveidotais betona pārsegums ir nekvalitatīvs un tajā parādījušās plaisas.

Ar Rietumvalstu finansiālo palīdzību reaktoram tiek izveidots vēl viens pārsegs, kuru paredzēts pabeigt līdz 2018. gadam

Radiācijas līmenis Černobiļas zonā joprojām ir mainīgi augsts.

Atjaunošana

14.11.2016. Sāk atjaunot aizsargsarkofāgu.

Sarkofāgs veidots tā, lai pasargātu apkārtējo vidi no turpmākām radiācijas noplūdēm aptuveni gadsimtu. Tas ir 275 metrus plats un 108 metrus augsts.