Pastāsti par vietu
lv

Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150.000 ukraiņu deportācija Polijā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
28.04.1947

Pēc mākslīgās Eiropas pārdales 2. Pasaules kara rezultātā, daudzas tautas tika sadalītas ar jaunām robežām un nonāca dažādu režīmu varā. 2. Pasaules karā visvairāk cieta Polija, jo tajā sākotnējie sabiedrotie - apvienotie vācu nacionālsociālistu spēki un krievu komunistu spēki iebruka jau 1939. gadā, valsti sadalot 2 daļās un abās pusēs miljoniem cilvēku pakļaujot represijām.

Karam beidzoties arī Polijā tika nodibināts PSRS marionešu komunistisks režīms, taču pirmajos peckara gados tas nebija tik efektīvs kā PSRS, tādēļ dažādi politiski (pat oficiālu politisko partiju veidolā) un nacionāli grupējumi pastāvēja ilgāk. Papildus spriedzi daudzcietušajā Polijā (okupēti tika 100% tās teritorijas) radīja PSRS (2. Pasaules karā tika okupēti ~4% Krievijas teritorijas) komunistu lēmums saglabāt 1939. gada 23. augustā ar nacionālsociālistiem noslēgtajā līgumā noteiktās teritorijas, atņemot Polijai tās austrumu zemes un sadalot starp PSRS tobrīd marionetēm,- Baltkrieviju, Lietuvu un Ukrainu. (Lietuvas gadījumā Viļņas apgabals gan tai "pienācās" jau pēc vienošanās 1. Pasaules kara noslēgumā, taču Polija to bija okupējusi līdz pat 1939.g. PSRS iebrukumam).

Lielākā daļa poļu (1,5 līdz 2 miljoni) no Baltkrievijai un Ukrainai pievienotajam teritorijām tika izsūtīti vai nogalināti jau 1940-41. g. un nereti tiek kļūdaini pieskaitīti kā 2. Pasaules kara nacionālsociālisma upuri, lai gan tos fiziski represēja tobrīd vācu sociālistu sabiedrotie- krievu komunistiskā partija. 

Pēc kara Polijai "kompensācijai" par PSRS okupētajām Austrumpolijas ("Kresy") zemēm tika "piešķirta" savulaik prūšu, vēlāk vācu apdzīvotās Austrumprūsijas teritorijas daļa (PSRS tālredzīgi atstāja stratēģisku "ķīli" starp Poliju un Lietuvu- sagrābjot un anektējot Austrumprūsijas "galvaspilsētu"- Karalaučus (Kēningsbergu, tagad Kaliningradu) un teritoriju ap to)   

Viens no spēcīgākajiem pretkomunistu grupējumiem Polijā bija Ukrainas Atbrīvošanas armijas (UAA) daļas, kurā bija apvienojušies Polijas pusē dzīvojušie ukraiņu nacionālisti. No vienas puses tie, lielā mērā krievu "iedvesmoti", cīnījās pret poļiem nacionālu iemeslu dēļ, taču liela daļa cīnījās pamatā politisku iemeslu dēļ- pret visu tautību, arī poļu komunistiem, kuri bija okupējuši gan Ukrainu, gan Poliju un nogalinājuši miljoniem ukraiņu.

UAA nemiernieki nereti pārgāja robežu un uzbruka arī PSRS pusē esošajiem ukraiņu kolaborantiem un krievu ieceltām amatpersonām, tādēļ arī Polijā tika nolemts šo jautājumu "atrisināt" ar PSRS jau ierastām metodēm- deportēt visus Polijas austrumu apgabalu ukraiņus no to dzimtajām vietām uz Polijai "piešķirtajām" bijušām Vācijas (Austrumprūsijas) teritorijām, no kurām PSRS okupācijas karaspēks iepriekš bija izdzinis visus pamatiedzīvotājus.

Iegansts deportācijām tika ātri atrasts- 1947. gada 28. martā, iespējams, ne bez NKVD atbalsta, tika nogalināts Polijas Aizsardzības ministra vietnieks Karols Sverčevskis.

K. Sverčevskis bija no PSRS "piekomandēts" pieredzējis komunists,- Krievijas boļševiku Oktobra apvērsuma dalībnieks, Spānijas kara dalībnieks un PSRS izveidotās poļu armijas komandieris 2. Pasaules karā. Noziegumā tika vainoti ukraiņu nacionālisti - "Hrena" un "Staha" grupas.

1947. gada 28. aprīlī, mēnesi pēc notikušā uzbrukuma Sverčevskim, tika uzsākta "operācija Visla", kuras rezultātā no mājām mēneša laikā tika deportēti apmēram 150,000 Polijas ukraiņu. Atšķirībā no PSRS, Polijas valdība pārvietotajiem zemniekiem vismaz piešķīra zināmus līdzekļus darbības uzsākšanai, turklāt tie nonāca kādreizējās prūšu labi iekoptās zemēs, kurās turklāt bija saglabājusies daudz labāka infrastruktūra (mūra ēkas, dzelzceļš, bruģēti un asfaltēti ceļi, pieeja jūrai), kā tas bija pat ukraiņu sākotnēji apdzīvotās teritorijās.

1990. gadā Polijas valdība nosodīja šo pēc būtības kārtējo komunistu veikto genocīda aktu,- šoreiz pret ukraiņiem.

Vienlaikus ar operāciju Polijā, komunisti PSRS uzsāka operāciju "Rietumi", kurā no Rietumukrainas uz Kazahiju tika deportētas 114,000 ukraiņu un poļu izcelsmes personas, pārsvarā sievietes un bērnus (85%, tikai 19,000 izsūtīto bija vīrieši), to vietā nomitinot krievus. Uz Kazahiju izsūtītie pārsvarā nonāca ogļu šahtās un nekādu atbalstu no varas nesaņēma.

Tautu pārvietošanas rezultātā, daži apgabali sākotnēji palika tukši, jo jau iepriekš 1944.-46. gadā PSRS piespiedu kārtā pieprasīja ukraiņu pārvietošanu uz PSRS. Savukārt, no milzīgām Polijas teritorijām, kuras PSRS bija sagrābusi 1939. gadā, 1940. gadā uz Sibīriju tika deportēti līdz 2 miljoniem poļu un Polijas ebreju.

Pēdējie uz 1944. gada līguma pamata drīkstēja doties uz Poliju (taču uz Vācijai atņemtām, ne uz savām teritorijām, kuras tika pievienotas Ukrainai un Baltkrievijai). Šī nolīguma rezultātā uz Poliju devās apmēram 1,1 miljons poļu un Polijas ebreju, bet no Polijas tika pārvietoti ap 0.5 miljoni ukraiņu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Verdzība strādnieku komunistiskajā paradīzē: pirmo reizi kolhoznieki var saņemt algu naudā. Verdzība strādnieku komunistiskajā paradīzē: pirmo reizi kolhoznieki var saņemt algu naudā. 01.07.2022lv, ru
2
Vismaz 5 cilvēki gājuši bojā pēc tam, kad Ukrainas nacionālās gvardes karavīrs atklājis uguni aviācijas rūpnīcā Dņipro, Ukrainā26.01.2022en, lv
3Baltkrievijas migrantu hibrīduzbrukums. Lukašenko organizēta vairāku tūkstošu liela Baltkrievijas migrantu pūļa centieni iebrukt PolijāBaltkrievijas migrantu hibrīduzbrukums. Lukašenko organizēta vairāku tūkstošu liela Baltkrievijas migrantu pūļa centieni iebrukt Polijā15.11.2021lv
4Mehiko, Meksikā sabrukusi metro estakāde, pār kuru braucis vilciens. Vismaz 23 gājuši bojā, ap 70 ievainotoMehiko, Meksikā sabrukusi metro estakāde, pār kuru braucis vilciens. Vismaz 23 gājuši bojā, ap 70 ievainoto04.05.2021lv
5Neatkarības laukumā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šodien aizdedzinājies vīrietisNeatkarības laukumā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šodien aizdedzinājies vīrietis22.01.2021lv
6Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
7
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
8
Soļikamskas pilsētā, Krievijā, ugunsgrēkā kompānijas "Uralkaļij" šahtā gājuši bojā deviņi cilvēki23.12.2018lv
9Čehijā, ogļu šahtā metāna, aizdegšanās rezultātā 13 bojāgājušie un 10 guvuši ievainojumusČehijā, ogļu šahtā metāna, aizdegšanās rezultātā 13 bojāgājušie un 10 guvuši ievainojumus21.12.2018en, lv
10Ar Borisa Jeļcina Dekrētu Krievijā tiek aizliegta kompartijaAr Borisa Jeļcina Dekrētu Krievijā tiek aizliegta kompartija06.11.1991lv, ru
11Tikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto BerlīniTikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto Berlīni20.06.1991lv, pl
12Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
13Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumusŅikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un kompartijas noziegumus25.02.1956en, lv, pl, ru
14Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"Komunistiskās partijas veiktās genocīda akcijas. "Ebreju ārstu lieta"17.01.1953lv
15Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personasPadomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas23.01.1952en, lv
16PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuviešiPSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Oseņ". Deportēti 16,150 lietuvieši02.10.1951en, lv
17PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087 20.09.1951en, lv
18LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā 24.04.1949lv
19PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,00025.03.1949de, ee, en, lv, pl, ru
20Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu. 23.05.1948en, lt, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Voicehs  JaruzeļskisVoicehs Jaruzeļskis06.07.192325.05.2014de, ee, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas