Pastāsti par vietu
lv

Voicehs Jaruzeļskis

Vojcehs Jaruzeļskis (poļu: Wojciech Jaruzelski; dzimis 1923. gada 6. jūlijā) - sociālistiskās Polijas Tautas Republikas politiķis, Polijas armijas ģenerālis.

Dzimis augstdzimuša poļu virsnieka ģimenē. Bērnību pavadīja Bjalistokas apkaimē. Sākoties Otrajam Pasaules karam, tēvs kopā ar ģimeni aizbēga uz Lietuvu. Vēlāk ģimene tika izsūtīta uz PSRS Āzijas daļu, kur tēvs Bijskā mira.

1943. gadā kā brīvprātīgais iestājās poļu armijas daļā, kas tika formēta PSRS teritorijā. Piedalījās kaujās frontē.

1947. gadā iestājās Polijas Strādnieku partijā (kopš 1948. gada - Polijas Apvienotā Strādnieku partija (PASP)).

Mācījās Polijas Augstākajā kājnieku skolā un Ģenerālštāba akadēmijā.

No 1968. gada - Polijas Aizsardzības ministrs. Prāgas pavasara laikā komandēja poļu karaspēka darbību Čehoslovākijā.

1981. gadā, kad Polijā aizvien lielāku ietekmi ieguva nekomunistiskā arodbiedrība "Solidaritāte", Jaruzeļskis kļuva par PASP ģenerālsekretāru un 1981. gada 13. decembrī pasludināja valstī karastāvokli un arestēja galvenos arodbiedrības "Solidaritāte" līderus. Vēlāk, pēc sociālistiskās iekārtas kraha, Jaruzeļskis apgalvoja, ka to darījis, lai nepieļautu PSRS karaspēka iebrukumu Polijā, ko gan apšauba Jaruzeļska oponenti.

Wojciech Jaruzelski ogłasza wprowadzenie stanu wojennego

Sākoties PSRS politikas izmaiņām pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas un saskaroties ar streiku vilni, PASP Jaruzeļska vadībā vairs nespēja kontrolēt situāciju valstī un piekrita Apaļā galda sarunām ar arodbiedrību "Solidaritāte" par Polijas valsts tālāko attīstību.

Sarunas notika no 1989. gada 6. februāra līdz 15. aprīlim un sarunu rezultātā tika panākts kompromiss par daļēji brīvām vēlēšanām. Kaut arī PASP bija garantēts 65% mandātu skaits Polijas Seimā, Senātā, kur nebija PASP kvotas, tika ievēlēts tikai viens deputāts no PASP (no 100 senatoriem).

Tomēr Nacionālā Asambleja ar vienas balss pārsvaru ievēlēja Jaruzeļski par Polijas prezidentu.

1990. gadā Jaruzeļskis atkāpās no prezidenta amata un par Polijas prezidentu kļuva Lehs Valensa.

1991. gada janvārī Jaruzeļskis demobilizējās no armijas.

2007. gada 17. aprīlī pret Jaruzeļski un vairākiem citiem komunistu darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības par viņu valdīšanas laikā pastrādātiem noziegumiem.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Barbara JaruzelskaBarbara JaruzelskaSieva00.00.193029.05.2017
        2Tadeusz GajcyTadeusz GajcySkolasbiedrs08.02.192216.08.1944
        3Stanisław KociołekStanisław KociołekDarba biedrs03.05.193301.10.2015
        4Jegors LigačovsJegors LigačovsDarba biedrs29.11.192007.05.2021
        5Žaks ŠiraksŽaks ŠiraksPaziņa29.11.193226.09.2019
        6Anna GermanAnna GermanPaziņa14.02.193625.08.1982
        7Margota HonekereMargota HonekerePaziņa17.04.192706.05.2016
        8Elena  CeaușescuElena CeaușescuPaziņa07.01.191625.12.1989
        9Nikolaje  ČaušeskuNikolaje ČaušeskuPaziņa, Domu biedrs26.01.191825.12.1989
        10Jāsirs ArafātsJāsirs ArafātsPaziņa24.08.192911.11.2004
        11Helmūts ŠmitsHelmūts ŠmitsPaziņa23.12.191810.11.2015
        12Princis Filips  MauntbatensPrincis Filips MauntbatensPaziņa10.06.192109.04.2021
        13Валентина ПарсадановаВалентина ПарсадановаPaziņa07.01.192828.08.2020
        14Roberts  MaksvelsRoberts MaksvelsPaziņa10.06.192305.11.1991
        15Mihails GorbačovsMihails GorbačovsPaziņa02.03.193130.08.2022
        16Michał JaniszewskiMichał JaniszewskiDarba ņēmējs15.06.192603.02.2016
        17Czesław KiszczakCzesław KiszczakDarba ņēmējs19.10.192505.11.2015
        18Władysław JabłońskiWładysław JabłońskiDarba ņēmējs12.12.193205.04.2013
        19
        Marcin NurowskiDarba ņēmējs07.09.193421.07.2017
        20
        Adam KowalikDarba ņēmējs15.12.193317.12.2016
        21Leonīds BrežņevsLeonīds BrežņevsDomu biedrs19.12.190610.11.1982
        22János KádárJános KádárDomu biedrs26.05.191206.07.1989
        23БанзайБанзайDomu biedrs23.05.196103.08.2014
        24Josips Brozs  TitoJosips Brozs TitoDomu biedrs25.05.189204.05.1980
        25Konstantīns  ČerņenkoKonstantīns ČerņenkoDomu biedrs24.09.191110.03.1985
        26Vladislavs GomulkaVladislavs GomulkaDomu biedrs06.02.190501.09.1982
        27Erich HoneckerErich HoneckerDomu biedrs25.08.191229.05.1994
        28Jurijs AndropovsJurijs AndropovsDomu biedrs15.06.191409.02.1984

        10.02.1940 | Genocīds. PSRS komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas jeb genocīdu PSRS okupētās Polijas Austrumu daļā

        Šajā dienā tika izsūtīti 140,000- 300,000 okupēto teritoriju iedzīvotāji. Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).

        Pievieno atmiņas

        29.06.1940 | PSRS sāk trešo deportācijas operāciju no iepriekšējā gadā okupētās Polijas austrumu daļas

        Pievieno atmiņas

        28.04.1947 | Komunistu noziegumi: Operācija "Visla"- 150.000 ukraiņu deportācija Polijā

        Pievieno atmiņas

        01.11.1955 | Sākās Vjetnamas karš

        Pievieno atmiņas

        16.07.1968 | Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai

        Pievieno atmiņas

        20.08.1968 | Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā

        Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000 - 7000 padomju tankiem sekoja 200 - 600 tūkstoši Varšavas bloka kareivji. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja uz Maskavu. Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehoslovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem

        Pievieno atmiņas

        11.12.1970 | Aufstand vom Dezember 1970 in Polen

        Der Aufstand vom Dezember 1970 in Polen war ein Arbeiteraufstand vom 14. bis 22. Dezember 1970 in der Volksrepublik Polen; es kam zu Streiks, Massenkundgebungen, Demonstrationen in Gdingen, Danzig und Stettin. Ausgelöst wurden die Unruhen durch plötzliche drastische Preiserhöhungen für Lebensmittel und Gegenstände des täglichen Bedarfs.

        Pievieno atmiņas

        14.12.1970 | Grudzień 1970: robotnicy Stoczni Gdańskiej odmówili podjęcia pracy i wielotysięczny tłum przed południem udał się pod siedzibę Komitetu Wojewódzkiego PZPR w Gdańsku

        Grudzień 1970, wydarzenia grudniowe, rewolta grudniowa, wypadki grudniowe, masakra na Wybrzeżu – protesty robotników w Polsce w dniach 14-22 grudnia 1970 roku (demonstracje, protesty, strajki, wiece, zamieszki) głównie w Gdyni, Gdańsku, Szczecinie i Elblągu, stłumione przez milicję i wojsko.

        Pievieno atmiņas

        19.03.1981 | Bydgoszcz events

        Bydgoszcz events (Polish: wypadki bydgoskie) refers to a turning point in the early history of the Solidarity movement. Following the registration of Solidarity by the authorities of Poland in 1980, the farmers were also pushing for creation of a separate trade union, independent from the official system of power. The NSZZ RI Solidarność (Independent Self-Governing Trade Union of Individual Farmers Solidarity, also called Rural Solidarity) was created, but not legalized by the authorities. Because of that on March 16, 1981 in Bydgoszcz a strike was proclaimed.

        Pievieno atmiņas

        12.12.1981 | Rada Państwa podjęła uchwałę o wprowadzeniu stanu wojennego

        Stan wojenny w Polsce 1981–1983 – stan nadzwyczajny wprowadzony 13 grudnia 1981 roku na terenie całej Polskiej Rzeczypospolitej Ludowej, niezgodnie z Konstytucją PRL. Został zawieszony 31 grudnia 1982 roku, a zniesiono go 22 lipca 1983 roku. W trakcie jego trwania z rąk milicji oraz SB zginęło kilkadziesiąt osób.

        Pievieno atmiņas

        13.12.1981 | Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli

        Kara stāvoklis Polijā (Stan wojenny w Polsce 1981-1983) ilga no 1981. gada 13. decembra līdz 1983. gada 22. jūlijam

        Pievieno atmiņas

        13.12.1981 | Kriegsrecht in Polen 1981–1983

        Das Kriegsrecht in Polen 1981–1983 (polnisch stan wojenny für Kriegszustand) war eine Maßnahme des Regimes der Volksrepublik Polen unter Wojciech Jaruzelski, um die Demokratiebewegung um die Gewerkschaft Solidarność zu zerschlagen. Es war mit der Militarisierung von Verwaltung, Wirtschaft und Medien, der Aufhebung von Bürgerrechten sowie einer das ganze Land erfassenden Verhaftungs- und Repressionswelle verbunden.

        Pievieno atmiņas

        04.06.1989 | Polish legislative election 1989

        The Polish legislative election of 1989 was the tenth election to the Sejm, the parliament of the Polish People's Republic, and the first election to the recreated Senate of Poland. The first round took place on 4 June, right after the 1989 June 4th Beijing Tiananmen Square massacre in China, with a second round on 18 June. It was the closest thing to a free election in the country since 1928, and the first since the Communist Polish United Workers Party abandoned its monopoly of power in April.

        Pievieno atmiņas

        13.04.1990 | PSRS oficiāli atzīst NKVD vainu Katiņas masu slepkavībā

        Pievieno atmiņas

        11.10.1994 | We Wrocławiu podczas promocji swej książki gen. Wojciech Jaruzelski został uderzony kamieniem w głowę

        Pievieno atmiņas

        Birkas