PSRS sāk trešo deportācijas operāciju no iepriekšējā gadā okupētās Polijas austrumu daļas

PSRS, kura kopā ar savu sabiedroto - Vāciju- 1939. gadā iebruka un okupēja Polijas austrumu daļu (tagad Baltkrievijas teritorija), sāka 3. deportāciju vilni.

Kopumā, līdz Vācijas - PSRS līguma laušanai 1941. g. 22. jūnijā, PSRS izveda no okupētās Polijas teritorijām līdz 2 miljoniem poļu (to skaitā ap 7% bija ebreji). Daudzi tūkstoši gāja bojā izsūtīšanu laikā, bet vairāk kā 40,000 virsnieku, poļu inteliģences un politiķu tika nošauti, Katiņā un citviet.

Komunistiskās PSRS un nacsociālistiskās Vācijas darbības attiecībā par abu valstu okupētās Polijas pilsoņiem bija labi saskaņotas.

Piemēram, no 164,000 Polijas iedzīvotāju, kuri vēlējās pamest krievu okupēto zonu, jo to mājas bija vācu zonā, Vācija pieņēma mazāk kā 70,000. PSRS visus poļu iedzīvotājus, kuru mājas bija palikušas vācu zonā, pakļāva deportācijām. Vienlaikus, PSRS izdeva Vācijai poļus un ebrejus, par kuriem Vācija bija izrādījusi interesi to politiskās vai citas darbības dēļ. Vairums Vācijai izdoto ebreju un poļu gāja bojā koncentrācijas nometnēs.