Latvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā Kurzemē

[Apraksts tapšanas stadijā. Komentāri, Atmiņas, dokumentu kopijas- tiek gaidītas:-)]

Jaunpagasts (arī Virbi) ir ciems Talsu novada Virbu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Virbupes kreisajā krastā pie Rīgas—Ventspils dzelzceļa (stacija Sabile) 16 km no novada centra Talsiem un 105 km no Rīgas.

Vieta bija izsenis apdzīvota, Jaunpagasts (Neuwacken) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1237. gadā lēņu grāmatā. 

***

1905. gada revolūcijas ietekmē Krievijā valdošā aristokrātija bija iebaidīta; šeit joprojām pamatā valdošajai baltvācu un īpaši poļu izcelsmes aristokrātijai cara valdība arī vairs īsti neuzticējās. Arī paši baltvācu muižnieki bija sajutuši latviešu "atmodas" centienus- gudrākie saprata, ka izdevīgāk zemi pārdot, nevis turpināt cīnīties par savas feodas tiesībām.

Papildus faktors spiedienam pret baltvācu muižniecību bija krievu stratēģiska interese nostiprināt "Krievijas rietumu robežas", jo tās deva izeju uz jūru. Dažus gadus iepriekš zaudētajā krievu-japāņu karā "stratēģisko izeju" uz Kluso okeānu krievi bija zaudējuši līdz ar Portarturu.

***

Stolipina reformu plānā cita starpā, latviešus no lauku apvidiem bija paredzēts pārvietot uz Arhangeļskas apgabalu, bet vietā nomitināt krievus. Šī plāna neizdošanos zināmā mērā tobrīd ietekmēja komiešu izcelsmes zinātnieka, etnogrāfa, filozofa ("limitisma filozofijas skolas" radītāja) K. Žakova (miris Rīgā) darbi, kuri norādīja uz tautas spēju sekmīgi attīstīties tikai savā dzimtajā teritorijā.

Taču, lai realizētu šo Stolipa reformas sadaļu bija paredzēts ar Krievijas Agrārbankas speciāla fonda palīdzību no vietējiem muižniekiem izpirkt zemi un dot aizdevumus krievu zemniekiem, kuri vēlētos šo zemi iegādāties, vienlaikus aizdevumi netiktu doti zemes iegādei vietējiem latviešiem.

Šādi tapa arī "Stolipina pilotprojekts"- šodienas Talsu novada Virbu pagastā. 20. gadsimta sākumā, Krievijas valdība Agrārbankas personā iepirka no barona Hāna simtiem hektāru zemes, izcirta mežus, sadalīja saimniecībās un pārdeva tās uz kredīta Krievijas iedzīvotājiem. Vietējiem - latviešiem zeme netika pārdota (izņēmums bija 3 vietējās latviešu ģimenes, jo šo ģimeņu vīrieši strādāja uz vietējā "kroņa" dzelzceļa.) 

Virbos vecticībnieki masveidā uz dzīvi apmetās ap 1908. gadu, kad tika pabeigta arī Rīgas—Ventspils dzelzceļa būve.

1909.—1911. gados Jaunpagasta apkārtnē ar Donas agrārās bankas finansiālu atbalstu apmetās apmēram 120 ģimenes no Krievijas. 

Sākoties pirmajam pasaules karam, vācieši un ebreji tika deportēti no Kurzemes piespiedu kārtā, savukārt, vairums krievu ģimenes aizbēga pašas.

Pirmajam Pasaules karam beidzoties, Latvijas valsts pieļāva krieviem atgriezties Virbu pagastā, taču atgriezušos skaits nebija liels. Pēckara gados gan, pateicoties augstajai dzimstībai, to skaits gan sasniedza vairākus simtus, un tika uzturēta pat atsevišķa krievu skola 60 bērniem.

1938. gadā pagastā dzīvoja 430 krievi.

Vecticībnieki dievkalpojumus sākotnēji noturēja Jevseja Dembovskova un Feodoseja Stepanova mājā, taču vēlāk — uzceltajā baznīcā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā. Jaunpagastā atrodas vienīgā vecticībnieku baznīca Ziemeļkurzemē ārpus pilsētām. Tā ir taisnstūra celtne ar galvenajā fasādē piebūvētu torni.

Pēc Otrā Pasaules kara padomju okupācijas laikā, izveidojoties kolhoziem un Jaunpagasta spirta pārstrādes uzņēmumiem, krievu iebraucēju skaits atkal palielinājās. Jaunpagasts (Virbi) izveidojās par padomju saimniecības «Virbi» centrālo ciematu. Jaunpagastā atrodas pagasta pārvalde, Virbu pamatskola, kultūras nams, bērnudārzs, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse.

Kā ziņo vietējie mediji 21. gadsimtā, šis Stolipina reformas "aizmetnis" dzīvo joprojām- ja ap 90. gadu vidu krievu draudze vairs nedarbojās un dievnamu izdemolēja, taču nu jau vairākus gadus tajā atkal notiekot rosība. Pateicoties draudzes locekles Antoņidas Širokajas degsmei un neatlaidībai, baznīca un Neivakenes (Jaunpagasta) pareizticīgo draudze pamazām atdzimst.