Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana

Par  formālo ieganstu Krimas tatāru iznīcināšanai un zemju pārkrievošanai tika izmantots apstāklis, ka daudzi Krimas tatāri (ap 20,000) sadarbojās ar Vācijas okupācijas varu, jo 2. Pasaules kara gados visa Krimas pussala bija okupēta.  Lai gan vairāk kā 40-50,000 dienēja Sarkanajā armijā, tas neglāba šo sarkanarmiešu ģimenes locekļus no izsutīšanas- vēl vairāk-- beidzoties 2. Pasaules karam tatāru izcelsmes karavīri devās nevis mājās, bet izsūtījumā.

Kopā no Krimas tika deportēti 228,543 cilvēki, no tiem 191,014- Krimas tatāri (>47,000 ģimenes).

Jau pēc 2 dienām telegrammā Staļinam tika paziņots, ka deportēti 183,155 cilvēki. Citi tika deportēti vēlāk- 1945. gadā tos demobilzējot no Sarkanās armijas. Vīriešiem bija jāparakstās, ka tie neatgrizīsies Krimā, pretējā gadījumā tiem draudēja kriminālatbildība sākot no 20 gadiem ieslodzījumā.  

Pirmo 3 gadu laikā izsūtījumā bojā gāja no 15% (krievu versija) līdz 46% (pašu tatāru versija) deportēto

Līdz pat 1967. gadam Krimas tatāriem nebija iespējams mācīt bērnus skolā mātes valodā. Pēc tam Uzbekijā dažos desmitos skolu tika dota iespēja mācīt Krimas tatāru bērniem dzimto valodu fakultatīvi. 

1968. gadā valdība, acīmredzot, lai atdzesētu nacionālās kustības kvēli, dažus simtus ģimeņu pārcēla atpakaļ uz Krimu. Bet jau tā paša gada augustā Krimas tatārus Krimas apgabalā vairs nepierakstīja. Ja viņi iepirka mājas, tad šīs mājas tika ar buldozeriem sagrautas, bet paši Krimas tatāri tika, burtiski, izsviesti aiz apgabala robežām.

***

Krimas tatāri (Krimas tatāru: Qırımtatarlar) ir viena no tjurku tautām un Krimas pamatiedzīvotāji. Krimas tatāri runā Krimas tatāru valodā.

Krimas tatāri cēlušies no tādām etniskajām grupām kā tjurki (bulgāri, hazāri, pečenegi un kumani) un citas tautas (alāni, slāvi, rumāņi, bizantieši, Krimas goti, čerkesi, venēcieši un dženovieši), kas agrāk apdzīvojuši Krimas pussalu un tuvumā esošās Melnās jūras ziemeļu piekrastes teritorijas

Represētie