Stanislav Kosior
Stanislav Kosior
- Dzimšanas datums:
- 18.02.1889
- Miršanas datums:
- 26.02.1939
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Vikentevich
- Papildu vārdi:
- Станислав Викентьевич Косиор
- Kategorijas:
- Bende, Golodomora organizators, Komunists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- ukrainis, polis
- Kapsēta:
- Maskava, Donas Kapsēta, (Donskoe, Donskoje)
Dzimis 1889. gadā, г.Венгров Седлецкой губ.; поляк; низшее;
зам. председателя СНК СССР и председатель КСК, член ВЦИК и Президиума ЦИК СССР, член Политбюро ЦК ВКП(б), депутат Верховного Совета СССР..
Dzīvoja: Москва, Кремль..
Arestēts: 1938. gada 3. maijā.
Notiesāts: ВКВС СССР 1939. gada 26. februārī.
Inkriminēts: организации шпионско-повстанческой и диверсионно-вредительской работы на Украине, руководстве заговорщическим центром, в связи с ПОВ..
Nošauts: 1939. gada 26. februārī.
Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.
Reabilitēts: 1956. gada 14. martā. ВКВС СССР
Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий
***
Avoti: wikipedia.org, memo.ru
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Walerian Kuibyschew | Darba biedrs | |
| 2 |  | Vladimir Zazubrin | Paziņa | |
| 3 |  | Исаак Штейн | Paziņa | |
| 4 |  | Виссарион Ломинадзе | Partiju biedrs | |
| 5 |  | Jan Gamarnik | Partiju biedrs, Domu biedrs | |
| 6 |  | Vasīlijs Blohins | Varmāka, vainīgais | |
| 7 |  | Борис Родос | Varmāka, vainīgais |
11.08.1932 | Письмо Сталина Кагановичу - начало Голодомора в Украине
22.11.1932 | Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena
26.01.1934 | XVII съезд ВКП(б) - «Съезд расстрелянных»
28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta "visus" 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus
18.05.1944 | Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana
Sürgünlik. Atbilstoši 1944.g. 11. maija rīkojumam "Постановление Государственного Комитета Обороны СССР № ГОКО-5859 от 11 мая 1944" 1944.g. 18. maija agrā rītā tika uzsākta masveida Krimas tatāru deportācijas no Krimas pussalas, nosūtot tos uz mazapdzīvotām vietām Uzbekistānā, Kazahstānā u.c. Atšķirībā no citām tautām, kuras varēja atgriezties no izsūtījuma jau tūlīt pēc Staļina nāves, Krimas tatāriem PSRS Komunistiskā partija ļāva atgriezties dzimtenē tikai sākot ar 1989.gadu