Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena

Kopš 1998. gada, ar Ukrainas Prezidenta lēmumu, ceturtā novembra sestdiena Ukrainā noteikta kā Golodomora upuru piemiņas diena.

Par golodomoru (holodomoru)) sauc badu, ko 1932.-1933. gadā mākslīgi izraisīja padomju vara Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Par bada upuriem kļuva vairāki miljoni cilvēku. Golodomors tiek uzskatīts par vienu no lielākajām katastrofām Ukrainas vēsturē, bezprecedenta gadījumu, kad miera laikā gāja bojā miljoniem ukraiņu, kuri dzīvoja lauksaimniecībai īpaši labos apstākļos.

Aptuvenais upuru skaits Ukrainas PSR teritorijā tiek lēsts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem.

Golodomora cēloņus, pārsvarā Austrumeiropā valdošā informatīvā rusofilisma un tur valdošo komunistisko ideologu aktivitāšu dēļ  joprojām apraksta neviennozīmīgi. Daļa vēsturnieku uzskata, ka padomju vara badu izraisīja, lai apspiestu arvien pieaugošo ukraiņu nacionālismu - līdz ar to neatzīstot golodomoru par genocīdu. jo par būtiskām uzkata tikai krievu nacionālās intereses. Mūsdienas apliecina, ka uz jebkuru ukraiņu nacionālās pašaapziņas izpausmes notikumu Krievija reaģē tikai un vienīgi ar tautas fiziskas iznīcināšanas vēlmi. Gandrīz simts gadus garajā vēsturē nekas nav mainījies.

"Internacionālisti" savukārt mēģina pierādīt, ka golodomors bija nelaimīgu apstākļu sakritība, kas radās industrializācijas laikā, kad PSRS piedzīvoja radikālas ekonomiskās pārmaiņas.

UNESCO (193) savā 2007. gada XXXIV sesijā 1. novembrī pieņēma rezolūciju "Par golodomora upuru Ukrainā piemiņas godināšanu", taču noraidīja tā definēšanu par "genocīdu".

2008. gada martā Ukrainas parlaments kopā ar vairākām citām valstīm atzina Padomju Savienības veiktās darbības bada izraisīšanā par genocīdu.

2008. gada 23. oktobrī Eiropas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā golodomors tika atzīts par noziegumu pret cilvēci.