Andrejs Višinskis
Andrejs Višinskis
- Dzimšanas datums:
- 10.12.1883
- Miršanas datums:
- 22.11.1954
- Papildu vārdi:
- Андрей Януарьевич Вышинский;
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Akadēmiķis, Boļševiks, lielinieks, Diplomāts, Jurists, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- krievs, polis
- Kapsēta:
- Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums
Andrejs Višinskis bija krievu padomju jurists, vēlāk — diplomāts. Viens no Ukrainas genocīda- Golodomora kā arī Latvijas un Rumānijas okupācijas arhitektiem.
Višinskis bija poļu izcelsmes, labi runāja angliski, izcili franču valodā.
Dzimis aptiekas īpašnieka un mūzikas skolotājas ģimenē.
1901. gadā iestājās Kijevas universitātes juridiskajā fakultātē, bet to pabeidza tikai 1913. gadā, jo vairākkārt pārtrauca mācības.
1903. gadā iestājās meņševiku partijā.
1908. gadā atradās cietumā vienā kamerā ar Staļinu. Pēc mācību beigām pasniedza Baku privātā ģimnāzijā, nodarbojās ar advokatūras praksi.
Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par milicija komisāru Maskavā.
Tikai 1920. gadā pievienojās boļševikiem (viņš bija vienīgais, kuram Staļins devis rekomendāciju uzņemšanai kompartijā).
No 1923. gada bija prokurors PSRS Augstākajā tiesā.
No 1925. līdz 1928. gadam bija Maskavas Valsts universitātes rektors.
1920. gadu beigās strādāja valsts aparātā iestādēs, kas saistītas ar izglītību.
1928. gadā bija apsūdzētājs Šahtu lietā - vienā no pirmajām Staļina laika paraugprāvām.
No 1931. līdz 1933. gadam bija KPFSR prokurors.
Bija viens no Golodomora arhitektiem. Kā PSRS ģenerālprokurora vietnieks (no 1933.g.) gatavoja administratīvo bāzi "sistemātiskai cīņai ar ražas bojātājiem un labības zagļiem".
1935. gadā tika iecelts par PSRS ģenerālprokuroru.
Bija valsts apsūdzētājs 1936. - 1938. gada Maskavas procesos. Nacistiskās Vācijas Tautas tiesas (Volksgerichtshof) prezidents Rolands Freislers uzskatīja Višinski par paraugu un studēja viņa prāvas.
No 1937. līdz 1950. gadam bija PSRS Augstākās padomes deputāts.
Kopš 1939. gada Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis.
No 1939. līdz 1944. gadam bija PSRS Tautas komisāru priekšsēdētāja vietnieks.
Vienlaikus no 1940. līdz 1946. gadam bija PSRS ārlietu tautas komisāra 1. vietnieks, no 1946. gada marta — vietnieks, bet no 1949. gada 4. martā — ārlietu ministrs.
1940. gada 18. jūnijā A. Višinskis ieradās Latvijā kā PSRS pilnvarotais sarunām ar Latvijas prezidentu un pārraudzīja marionešu valdības izveidi un Latvijas iekļaušanu PSRS.
1945. gadā viņš arī Rumānijā izveidoja PSRS lojālu komunistu pārvaldi.
Pēc Staļina nāves Višinskis tika pazemināts par PSRS ārlietu ministra 1. vietnieku un PSRS pastāvīgo pārstāvi ANO.
Nomira ASV, Ņujorkā mīklainos apstākļos. Kremēts un apglabāts Kremļa sienā Maskavā.
Višinskis bija daudzu darbu autors kriminālprocesa teorijā. Tajos viņš izvirzīja "vainas prezumciju", kurā galvenais pierādījums bija apsūdzētā atzīšanās izmeklēšanas laikā.
Šie darbi kalpoja par pamatu kriminālprocesiem 1936. — 1938. gadā, apsūdzot daudzas amatpersonas un citas nevēlamas personas "valsts nodevībā".
Par darbu "Tiesu pierādījumu teorija" (Теория судебных доказательств в советской юстиции) 1947. gadā viņš saņēma Staļina prēmiju.
Pēc PSKP XX kongresa 1956. gadā Višinska prakse tika nosodīta un viņa grāmatas vairs netika uzskatītas par mācību līdzekļiem.
http://www.barikadopedija.lv/raksti/Andrejs_Vi%C5%A1inskis
***
Avoti: wikipedia.org, barikadopedija.lv
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija | en, lt, lv, ru | |||
 | Krievijas vēstniecības ēka, Rīga | 00.00.1879 | lv, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Faina Njurina-Njurenberg | Darba biedrs | |
| 2 |  | Ivan Akulov | Darba biedrs, Darba devējs, Domu biedrs | |
| 3 |  | Александр Винокуров | Darba biedrs | |
| 4 |  | Nikolaj Krilenko | Darba biedrs | |
| 5 |  | Avel Enukidze | Darba biedrs | |
| 6 |  | Pēteris Valeskalns | Darba biedrs | |
| 7 |  | Vilis Lācis | Paziņa | |
| 8 |  | Irma Jaunzeme | Paziņa | |
| 9 |  | Petr Grigorenko | Paziņa | |
| 10 |  | Ivans Jusis | Paziņa | |
| 11 |  | Evgenij Gnedin | Paziņa | |
| 12 |  | Pyotr Fedotov | Darba ņēmējs | |
| 13 |  | Ernsts Ūdris | Darba ņēmējs | |
| 14 |  | Lew Scheinin | Darba ņēmējs | |
| 15 |  | Григорий Рогинский | Darba ņēmējs | |
| 16 |  | Nikolaj Piljushenko | Darba ņēmējs | |
| 17 |  | Mihails Vetrovs | Domu biedrs | |
| 18 |  | Lavrentijs Berija | Domu biedrs | |
| 19 |  | Josifs Staļins | Domu biedrs | |
| 20 |  | Родион Малиновский | Domu biedrs | |
| 21 |  | Vjačeslavs Molotovs | Domu biedrs | |
| 22 |  | Vasīlijs Blohins | Domu biedrs | |
| 23 |  | Roland Freisler | Domu biedrs | |
| 24 |  | Michail Petrowitsch Frinowski | Domu biedrs | |
| 25 |  | Grigorijs Leplevskijs | Pretinieks | |
| 26 |  | Ļeņins | Pretinieks | |
| 27 |  | Grigorijs Zinovjevs | Pretinieks | |
| 28 |  | Petrs Tarnovskijs | Upuris, cietušais | |
| 29 |  | Stepans Karagodins | Upuris, cietušais |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?
Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?
22.11.1932 | Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena
31.03.1935 | Stalin orders to start of political process against "Trotsky- Zinovjev- Kamenev group"
26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних
25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.
01.07.1937 | Ar Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās represijas. 2 gados "nacionālās operācijās" nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes
Lielais terors sākās ar PSKP CK telegrammām visām PSKP partiju nodaļām ar uzdevumu sagatavot "politiski neuzticamo" sarakstus. Drīz represijas pārgāja jaunā - nacionālā fāzē un par "neuzticamiem" tika uzskatīti visi nekrievi gan valsts pārvaldē, gan armijas vadībā un sākās "nacionālās operācijas", kuras skāra vairākus desmitus PSRS mazākumtautības (izņemot krievus). Vēlāk, 7 mazākumtautu pārstāvji no savām vēsturiskām dzīves vietām tika izsūtīti 100% Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks - 950 000 līdz 1,2 miljoniem.
13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem
30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 575
05.01.1938 | Протокол "двойки" Ежов-Вышинский о высылке из СССР граждан других государств
13.03.1938 | Завершился процесс по делу об «Антисоветском правотроцкистском блоке»
26.05.1938 | Krievijas krievu (formāli PSRS) komunistu lēmums: "Постановление Политбюро ЦК ВКП(б) о продлении национальных операций до 1 августа 1938 года"
Uzsākot genocīda akcijas pret nekrievu tautām PSRS, komunistiskā partija sākumā nespēja noorganizēt pietiekami efektīvu to izpildi, tādēļ tika nolemts nekrievu tautību pārstāvju iznīcināšanas periodu pagarināt.
23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali
Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta "visus" 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus
18.05.1944 | Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana
Sürgünlik. Atbilstoši 1944.g. 11. maija rīkojumam "Постановление Государственного Комитета Обороны СССР № ГОКО-5859 от 11 мая 1944" 1944.g. 18. maija agrā rītā tika uzsākta masveida Krimas tatāru deportācijas no Krimas pussalas, nosūtot tos uz mazapdzīvotām vietām Uzbekistānā, Kazahstānā u.c. Atšķirībā no citām tautām, kuras varēja atgriezties no izsūtījuma jau tūlīt pēc Staļina nāves, Krimas tatāriem PSRS Komunistiskā partija ļāva atgriezties dzimtenē tikai sākot ar 1989.gadu
