Somu līcī nogrimst pirmais Latvijas Kara flotes flagmanis- Virsaitis

Mīnu kuģis "M-68" ieskaitīts Vācijas Kara flotē 1917. gada 6. oktobrī, bet jau 29. oktobrī uzskrēja uz mīnas Daugavas grīvā.

1919. gada marta sākumā lielinieku okupācijas laikā Jūrlietu pārvalde to izcēla un nodeva remontā.

No 1919.g. 15. marta kuģi, kaut arī remontā esošu, ieskaitīja jaundibinātajā "Padomju Latvijas" kara flotilē kā mīnu traleri "Sarkanā Latvija".

1919. gada 22. maijā pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem, tas palika landesvēra kontrolētajā Bolderājā.

1919. gada jūlijā Latvijas Republikas Apsardzības ministrija pārņēma kuģi sava bilancē, pārdēvējot par "M" un atsāka kuģa remontēšanu, paplašināšanu un apbruņošanu (Biržas mehāniskā darbnīcā un kuģu būvētavā Bolderajā).

1921. gada 12. jūnijā, kaut arī mīnu traleris "M" vēl atradās remontā, Apsardzības ministrs to ieskaitīja jūras dienestā, pārdēvējot par "Virsaitis". Tas vairs netika apzīmēts kā lielgaballaiva mīnu licējs, bet gan dēvēts sākumā par "Kara ministrijas sargu kuģi", vēlāk vienkārši par "karakuģi" (saīsinājumā lietojot k/k).

Vispirms k/k "Virsaitis" apmācību nolūkos apbraukāja Latvijas piekrasti un Rīgas jūras līci.

1923. gada augustā tas veica pirmo tālāko apmācības braucienu j-kpt. A.Keizerlinga vadībā, ierodoties Gēteborgas ostā Zviedrijā.

20.-30. gados "Virsaitis" veicis virkni valsts reprezentācijas braucienu, piedalījies kara flotes manevros (1930., 1931. gados kopā ar Igaunijas un Somijas kara flotēm).

Pēc padomju okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Virsaiti, tāpat kā pārējos Latvijas Kara flotes kuģus un zemūdenes, ieskaitīja Padomju Savienības Sarkankarogotās Baltijas Kara flotes sastāvā ar apzīmējumu "T-297". Par kuģa kapteini iecēla Padomju Kara flotes virsnieku, taču kuģa apkalpē joprojām bija vairāki latvieši.

1941. gada 2. decembrī Latvijas Kara flotes flagmanis Virsaitis II sadūrās ar mīnu un nogrima.
evakuējot Padomju armijas daļas no Hanko pussalas Kara bāzes.

2011. gada oktobrī tika paziņots, ka ir atrasts kuģa vraks.