Teodors Spāde

Pirmais latvietis- admirālis.

Studentu korporācijas Tervetia filistrs

1891.gada 7.martā  dzimis Jura un Annas Spādu ģimenē, Ventspilī.

Tēvs nodarbojas ar piekrastes zvejniecību, un Teodora pirmā iepazīšanās ar jūru notiek uz tēvam piederošajiem nelielajiem buriniekiem.

Bez Teodora Spādu ģimenē ir vēl trīs bērni – Kārlis, Pauls Jānis (18 gadu vecumā mirst ar diloni) un Marta.

Tēva nodarbošanās ir gana ienesīga, lai nodrošinātu izglītību visiem bērniem.

1909.gadā Teodors pabeidz reālskolu Rīgā

1914.gadā ar izcilību absolvē Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļu.

1914.gada jūlijā  sākas Pirmais pasaules karš, kurā tiek ierauta arī lielākā daļa latviešu.

Tūlīt pat notiek pirmā vispārējā mobilizācija, un tikko kā augstāko izglītību ieguvušo Teodoru Spādi ieskaita dienestā Baltijas jūras kara flotē. Tam seko dienests Melnās jūras, Ukrainas un Aizkaukāza flotē.

1917.gada maijā Spāde Batumi salaulājas ar gruzīnieti Nadeždu Švelidzi-Petrovu. Aizejot no dienesta Gruzijas republikas armijā, Spāde pievienojas A .Deņikina komandētajam Dienvidkrievijas brīvprātīgo karaspēkam.

No 1919.gada sākuma Spāde atkal dien uz karakuģiem.

1919.gada decembrī ar ģenerāļa A.Deņikina pavēli T.Spādem piešķir vecākā leitnanta pakāpi.

1920.gada novembra beigās Balto kustība Krievijā tiek sakauta, un pēdējie Baltās armijas kareivji spiesti evakuēties uz Konstantinopoli, tostarp arī Spāde. Tā paša gada decembrī Spāde kopā ar sievu atgriežas Latvijā.

Latvijā Spāde sākotnēji pievēršas privātai saimnieciskajai darbībai – ir kuģniecības sabiedrības „Ausma” līdzdibinātājs, motorburinieka „Lina” līdzīpašnieks.

1924.gada 27.jūnijā tiek nodibināta Latvijas Jūras krasta aizsardzības eskadra. Oktobrī tiek parakstīts līgums ar Francijas kuģu būvētavām par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru būvi.

1926.gada maijā Spāde tiek ieskaitīts aktīvajā karadienestā Jūras krasta aizsardzības eskadras štābā virsleitnanta dienesta pakāpē. Pēc gadu ilga dienesta Jūras spēkos un paaugstināšanas kapteiņa pakāpē Spādi nosūta mācīties Francijas Jūras kara akadēmijā Parīzē, ko pabeidz 1928.gada decembrī.

1929.gadā viņš tiek piekomandēts Francijas un Zviedrijas kara flotei, kur apgūst nepieciešamās iemaņas darbam ar karakuģu tehniku.

1929.gada novembrī Spādi ieceļ par karakuģa „Virsaitis” komandieri.

1931.gada septembrī, nomainot vācbaltieti admirāli Arčibaldu Kaizerlingu, Spāde kļūst par Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieri.

T.Spāde tālāk attīsta A.Kaizerlinga savulaik izstrādāto plānu par Latvijas piekrastes līnijas aizstāvēšanas koncepciju, kas paredz, ka Latvija kā neliela valsts savu jūras robežu var aizstāvēt tikai ar mīnām, mobilu piekrastes artilērijas sistēmu, zemūdenēm, lidmašīnām, viegliem, ar labu ātršāvēju artilēriju bruņotiem nelieliem, ātriem karakuģiem, aizstāvēšanās operācijās izmantojot piekrastes sēkļus un citas reljefa īpatnības.

 T.Spāde brīvi runā vācu, angļu, krievu un franču valodā, ir apveltīts ar plašām zināšanām un skrupulozu precizitāti, taisnīguma sajūtu un lielisku humora izjūtu.

Brīvajā laikā T.Spāde nododas sportam, mūzikai, dzejai, ir laikrakstu „Sports” un „Sporta Pasaule” redaktors (1936 – 1940), Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

1937.gadā Spādi piemeklē personīga traģēdija – pēc grūtas slimības mirst viņa sieva.

1938. gadā Jūras krastu aizsardzības eskadru pārdēvē par Latvijas Kara floti, un 15. jūlijā kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis tai pasniedz flotes karogu ar devīzi: ”Mūs vieno Latvijas svētais vārds”.

Par darbību 1. Pasaules karā apbalvots ar vairākiem cariskās Krievijas ordeņiem, Lāčplēša un Viestura ordeņu kavalieris; daudzu ārvalstu augstāko apbalvojumu kavalieris.

1940.gada 16. – 17.jūnija naktī Latvijā iebrauc padomju tanki. Spāde, pēc vēlāk atstāstītās versijas, esot Kārlim Ulmanim piedāvājis ar zemūdeni „Spīdola” evakuēt valdību uz ārvalstīm, taču valdība no šī piedāvājuma atteikusies.

Nesaņemot pavēli par pretošanos agresoram, Latvijas armijas karavīri ir spiesti noskatīties, kā Latvija tiek nenovēršami okupēta un tās armija – iznīcināta.

1940.g. 24.jūlijā Liepājā uz kara flotes kuģiem tiek nolaisti sarkanbaltsarkanie krustotie baltie karogi, bet to vietā mastos tiek uzvilkti sarkanie padomju karogi.

1940.g. 27.augustā Latvijas Jūras kara flote tiek likvidēta, Spāde no dienesta Jūras spēkos tiek atvaļināts.

1940.gadā Spāde apprecas ar zobārsti Maiju Pētersoni.

1941.gada 14.jūnija naktī Teodoru Spādi kopā ar citiem 15 424 Latvijas iedzīvotājiem apcietina un izsūta uz Tomskas apgabalu. Viņš tā arī nekad nesatiks savu dēlu Selgaru, kurš piedzimst mēnesi pēc tēva aizvešanas izsūtījumā.

No 1943. līdz 1953. gadam Spāde atrodas ieslodzījuma nometnēs Novosibriskā, Ekibastuzā, Džezkazganā.

1953.gada decembrī viņu atbrīvo bez tiesībām atgriezties dzimtenē.

1954.gadā Spāde ierodas Kazahstānas pilsētā Temirtau un sāk strādāt pilsētas infekcijas slimnīcā par grāmatvedi. Sabiedriskā rakstura, inteliģences, erudīcijas, nosvērtības un atsaucības dēļ Spāde ātri kļūst slimnīcas dvēseli un autoritāti, viņa mīlestību pret grāmatām pārņem citi slimnīcas kolēģi.

Spāde nekad nav sūdzējies par veselību, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ļaundabīgā slimība tiek konstatēta tad, kad ir jau par vēlu.

1970.gada 25.jūlijā T.Spāde šķiras no šīs dzīves. Viņš tiek apglabāts svešumā - Temirtau pilsētas kapos.

1990.gada 29.aprīlī, 20 gadus pēc admirāļa nāves, Spādes mirstīgās atliekas  pārapbedītas Rīgas Meža kapos.

Pārapbedīšanas ceremonijā piedalījās vēl dzīvie Latvijas Jūras kara flotes jūrnieki, kādreizējie Krišjāņa Valdemāra jūrasskolas audzēkņi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un daudzi citi.

Apbalvojumi

Latvijas

• Triju Zvaigžņu ordenis, 3. (1934) un 4. šķira (1931);
• Viestura ordenis, 2. šķira (1939);[4]
• Aizsargu Nopelnu krusts;
• Latvijas skautu kustības Baltās lilijas ordenis;

Krievijas Impērijas

• Sv. Staņislava ordenis, 3. šķira ar šķēpiem (Krievijas Impērija);
• Sv. Annas ordenis, 3. un 4. šķira (Krievijas Impērija);
• medaļa "200 gadu jūras kaujai pie Gangutas" (Krievijas Impērija).

Citu ārvalstu apbalvojumi

• Goda Leģiona ordenis, 3. un 4. šķira (Francija);
• Igaunijas Ērgļa krusta ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
• Lietuvas Ģedimina ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
• Polijas Atdzimšanas ordenis (Polonia Resistuta), 3. šķira ar šķēpiem;
• Somijas Baltās rozes ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
• Zviedrijas Zobena ordenis, 2. šķira ar šķēpiem;
• Zviedrijas Vāsas ordenis, 3. šķira ar šķēpiem;
• Vācijas Ērgļa nopelnu ordenis, 2. šķira;

***

Dzimis 1891. gadā, Латвия, Виндава; латыш; высшее;

Dzīvoja: Томская обл., Колпашево.

Arestēts: 1943. gada 16. decembrī.

Notiesāts: 1944. gada 15. aprīlī.

Inkriminēts: ст.58-02, КРА.

Spriedums: 10 лет, 5 лет поражения в правах

Reabilitēts: 1959. gada 0. augustā.

Avots: Книга памяти Томской обл.