Pastāsti par vietu
lv

Kārlis Spāde

Dzimšanas datums:
11.01.1880
Miršanas datums:
05.05.1953
Apglabāšanas datums:
08.05.1953
Kategorijas:
Kapteinis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Vecākai paaudzei būs vēl atmiņā tālbraucēja kapteiņa Kārļa Spādes vārds. Šis vārds savā laikā diezgan bieži tika daudzināts gan jūrnieku, gan sabiedrisko un saimniecisko darbinieku aprindās. Tagad Kārļa Spādes vairs nav. Pēc gara un strauja darba mūža Spāde jau atpūšas Fareles kapos, kur guldīts viens otrs mūsu tautietis, kam nebija lemts piedzīvot atgriešanos mīļajā dzimtenē.

Kārlis Spāde, kas dzimis Ventspilī 1880. gada 11. janvārī, ir viens no tiem latviešu censoņiem, kas ar enerģiju, neatlaidību un centību pats izlauž sev ceļu uz plašāku pasauli. Jau 23 gadu vecumā viņš iegūst tālbraucēja kapteiņa tiesības un tūliņ pārņem kāda norvēģu kuģa vadību, sekmīgi veicot pirmo un atbildīgo braucienu no Sanfrancisko uz Austrāliju. Izcilās zināšanas jūrniecībā un svešvalodās jauno kapteini drīz vien dara populāru jūrnieku aprindās. Krievijas cara valdība piedāvā viņam pirmā virsnieka, vēlāk komandiera vietu uz lielā ledlauža Jermak, kas tanī laikā skaitījās lielākais ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Pēc 5 gadu nodienēšnas uz šī kuģa Spāde 1910. gadā nodibināja pirmo Krievijas dziļūdeņu zvejas sabiedrību Arhangeļskā, kas izveidojās par vienu no lielākiem tāda veida uzņēmumiem Krievijā. Spāde drīz vien kļūst bagāts vīrs. Ar saviem līdzekļiem viņš var jau izskolot savu jaunāko brāli Teodoru,. vēlāko Latvijas flotes admirāli, un palīdzēt daudziem tautiešiem. Kad Pirmajā pasaules karā latviešu bēgli nokļūst jau līdz Arhangeļskai, Spāde ar personīgiem līdzekjiem noorganizē bēgļu aprūpi un angažē māksliniekus bēgļu koncertiem un teātra izrādēm. Brīvajā Latvijā viņam atklājas jauns darba lauks. Vispirms jāpalīdz jaunajai Latvijas valdībai tikt pie līdzekļiem, un šinī nolūkā viņš kopā ar Zigfrīdu Meierovicu brauc uz Varšavu, kur Spāde kā pirmais Latvijas pārstāvis paliek pie Piļsudska valdības. Kad Spāde atgriežas Rīgā, viņš nodibina savu ekspedijas firmu. Reizē ar to Spāde piedalās kā līdzdibinātājs, akcionārs vai kā direktors daudzos lielos latviešu saimnieciskos pasākumos. Latvijas pēdējos gados darbojas tekstilfabrikā Latvijas kokvilna (agr. Bufallo) līdz 1940. gadam, kad lielinieki viņu atstādina no ieņemtā posteņa, bet atstāj par fabrikas apkures pārzini. Vācu okupācijas laikā Spāde tiek iecelts par šīs fabrikas galveno direktoru. 1944. g. rudenī Spāde dodas trimdā uz Vāciju. 1945. g. viņš, kā labs angļu valodas pntējs, tiek aicināts par administratoru jaundibināmā Alterfrādes latviešu lauksaimniecības skolā Šlēzvig-Holsteinas apgabalā, kur darbojas līdz šīs skolas likvidācijai. Saņemdams drauga izgādātu atļauju, Spāde cerēja izceļot uz Kaliforniju, bet kāda ļauna roka viņam izjauca šīs cerības. Pēdējo gadu smagie pārdzīvojumi jūtami iedragāja Spādes veselību. Pēc 2 gadu nīkšanas tranzīta nometnēs Ventonā un Gronā Spāde 1952. g. jūnijā pārcēlās uz Fareles veco ļaužu mītni, kur slimība pasliktinājās. Viņam izdarīta smagāka pūšļa un nieru operācija, pēc kam 5. maijā viņš miris Fareles slimnīcā. Spāde atstāj sievu Fareles veco laužu mītnē, dēlu franču zonā un meitu ASV. Apbedīts 8. maijā Fareles kapos. Uz kapiem izvadīja mācītājs Abakuks un daudzi pavadītāji ar vainagiem un ziediem. Dziedāja veco ļaužu koris. Vīrs, kas neskaitāmas reizes ar drošu roku vadījis kuģus pāri bangojošām jūrām un okeāniem, tagad apklusis. Vienīgi dzestrie Ziemeļjūras vēji nemitīgi šalc pār viņa kapu, nesdami svecienus no tām jūrām, kurām aizgājējs ziedojis sava mūža labākos gadus.

Avots: Latvija Amerikā, 17.06.1953

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Juris SpādeTēvs00.00.185120.09.1914
        2
        Anna SpādeMāte00.00.185204.08.1935
        3Juris SpādeJuris SpādeDēls07.11.191626.02.1997
        4
        Pauls Jānis SpādeBrālis
        5Teodors SpādeTeodors SpādeBrālis07.03.189125.07.1970
        6
        Marta FeilaMāsa08.06.188409.06.1964
        7Alfrēds  FeilsAlfrēds FeilsBrāļa/māsas dēls29.05.190205.10.1942
        8
        Lilija ĀboltiņaBrāļa/māsas meita02.02.190917.06.2002
        9Erna ZankevicsErna ZankevicsBrāļa/māsas meita05.12.1903
        10Laimdota FeilaLaimdota FeilaBrāļa/māsas meita07.04.193604.06.1943
        11Nadježda SpādeNadježda SpādeSvaine07.08.1937
        12Maija SpādeMaija SpādeSvaine00.00.1915
        13Kārlis FeilsKārlis FeilsSvainis22.06.187020.05.1955

        Nav norādīti notikumi

        Birkas