Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings

Latvijas Republikas Jūras spēku admirālis

dzimis Grobiņas pagasta Augustes muižā

miris Frankfurtē pie Mainas, Vācijā

25.VIII.1919     rotmistrs

11.IX.1921        jūras kapteinis

18.XI.1927        admirālis

25.VIII.1919  -  1.X.1919:     Vācu zemessardzes štāba vecākais adjutants

1.X.1919  -  1.IV.1920:         Vācu zemessardzes štāba nodaļas pr-ks.

1.IV.1920 - 1.V.1921:           Armijas virsp. štāba sev. uzdevumu virsnieks jūras lietās 

1.V.1921  -  1.III.1924:         Galvenā štāba sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās       

1.III.1924  -  15.VI.1924:      Arm. komandiera št. sev. uzdevumu virsnieks jūras lietās

15.VI.1924  -  9.IX.1931:      Jūras krastu aizsardzības eskadras k-ris.

9.IX.1931:                             Atvaļināts

 

Apbalvojumi:

• Triju Zvaigzņu ordenis II šķ.
• Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
• Latvijas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa
• Francijas Goda Leģiona ordenis III šķ.
• Dānijas Daneborga komandiera ordenis I šķ.
• Igaunijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme
• Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
• Somijas Baltās Rozes ordenis II šķ.
• Zviedrijas Šķēpa ordenis I šķ.
• Krievijas Svētā Jura zobens: 25.VI.1916
• Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV (šķēpi) šķ.: 5.X.1915
• Krievijas Svētā Staņislava ordenis II (šķēpi) šķ.: 18.VII.1907
• Krievijas Svētā Staņislava ordenis III (šķēpi) šķ.: 1905 
• Krievijas Svētās Annas ordenis II (šķēpi) šķ..
• Krievijas Svētās Annas ordenis III (šķēpi) šķ.: 8.I.1907

 

 

***

Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis. Viņam bija liela loma Latvijas Kara flotes izveidošanā.

Dzīvesgājums

Arhibalds Keizerlings ir dzimis 1882. gada 18. (6.) novembrī Augustes muižā pie Grobiņas. Cēlies no Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas.

1899. gadā A. Keizerlings absolvēja Pēterburgas Jūras kadetu korpusu un kā jauns Krievijas impērijas flotes virsnieks viņš piedalījās krievu-japāņu karā. Apbalvots par varonību Portartūras aizstāvēšanā un Cusimas kaujā, pēc kuras viņš nokļuva japāņu gūstā.

Pēc atbrīvošanas no gūsta 1906. gadā viņš bija vecākais virsnieks uz mīnu kreisera, pēc tam atgriezās dzimtenē un 1907.-1908. gadā mācījās zemūdeņu kursos Liepājā. Pēc tam viņš atkal devās uz Vladivostoku, kur 1908.-1912. gadā bija zemūdenes "Фельдмаршал граф Шереметьев" kapteinis Klusā okeāna flotē. Pēc tam tika pārcelts uz Baltijas kara floti, bija eskadras mīnu kuģa kapteinis.

Pirmā Pasaules kara laikā A.Keizerlings bija mīnu kuģa komandieris Baltijas jūras flotē un piedalījās jūras kaujās ar Vācijas kara floti, karu beidza kā 1. ranga kapteinis.

Pēc Cēsu kaujām viņš bija starp tiem Baltijas landesvēra virsniekiem Anatola Līvena vadībā, kas 1919. gada augustā pārgāja Latvijas Republikas pakļautībā.

Pēc landesvēra izformēšanas 1920. gada aprīlī viņš kļuva par Latvijas armijas speciālo uzdevumu virsnieku flotes jautājumos, 1921. gadā tika paaugstināts par jūras kapteini.

Kad 1924. gada 27. jūnijā nodibināja Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadru, Arhibaldu Keizerlingu iecēla par tās komandieri. Kā flotes komandieris Arhibalds Keizerlings vadīja jaunas flotes tehnikas iegādi un viņa laikā pēc Latvijas pasūtījuma Havras un Nantes kuģu būvētavās Francijā tika uzbūvētas divas zemūdenes ("Ronis" un "Spīdola) un un divi mīnu kuģi ("Imanta" un "Viesturs").

1927.gada 18. novembrī A. Keizerlingam piešķīra admirāļa pakāpi.

Šajā laikā pasliktinājās Keizerlinga attiecības ar Latvijas armijas vadību. "Aristokrātiskās paražas un dzīvesveids, nepilnīga latviešu valodas prasme, vācbaltiešu izcelsmes jūras virsnieku protežēšana — tas viss armijas vadībai nepatika".

1931. gadā viņš tika apsūdzēts spirta kontrabandā, jo bija licis iegādāties virsnieku rautam alkoholiskos dzērienus.

1931. gada 19. septembrī viņu atvaļināja un par krastu aizsardzības eskadras komandieri iecēla jūras kapteini Teodoru Spādi.

1939. gadā A.Keizerlings sakarā ar vācbaltiešu pārvietošanu atstāja Latviju.

Miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas.

Ģimene

Dzimis grāfa Gebharda Eduarda Heinriha Nikolaja fon Keizerlinga un baroneses Sofijas fon Ofenbergas ģimenē.

Precējies trīs reizes -

• 1909. gadā ar Marinu Konstantinovu,
• 1916. gadā ar Olgu Diņinu,
• 1922. gadā ar Edīti Līcu.

1916. gadā viņam piedzima dēls Viktors, 1923. gadā dēls Bruno Leo, 1929. gadā meita Inese Sofija Katrīna.

Apbalvojumi

• Sv. Staņislava ordenis III šķ. (1905)
• Sv. Annas ordenis III šķ. (1907)
• Sv. Staņislava ordenis II šķ. (1907)
• Sv. Vladimira ordenis IV šķ. (1915)
• Igaunijas Brīvības krusts I šķ. 3. pak. (1925)
• Triju Zvaigžņu ordenis (II šķira) (1928)