Pastāsti par vietu
lv

Cēsu kaujas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
19.06.1919

1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

Cēsu kaujas (Võnnu lahing) bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kas notika 1919. gada jūnijā starp Ziemeļlatviju savā kontrolē pārņēmušajām Igaunijas armijas vienībām un Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgajiem Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem (no tiem kaujās piedalījās viens pats Cēsu pulks, kas bija piedalīts igauņu 3. divīzijai, kuras štāba priekšnieks bija pulkv.-ltn. Reeks) no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Landesvēra (Latvijas zemessardzes) un no vācu algotņiem veidotās Dzelzsdivīzijas daļām no otras puses.

Cesis_06-22-2011[1].avi

16. aprīļa puča rezultātā Latvijas Pagaidu valdības Ministru kabinets tika pasludināts par gāztu (tam izdevās patverties reidā uz tvaikoņa "Saratov" angļu karakuģu aizsegā), un pie varas nāca "Niedras valdība" — tā kā Ziemeļlatvijas brigāde atsacījās atzīt jaunās valdības leģitimitāti, iestājās "trīsvaldība" jeb vienlaikus pastāvēja 3 Latvijas valdības: Kārļa Ulmaņa kabinets, Andrieva Niedras proVācijas kabinets un Krievijas iebrukušo lielinieku spēku marionetes Pētera Stučkas "padomju valdība".

1919. gada 22. maijā t.s. "Niedras valdības" spēki (komandieris Rīdigers fon der Golcs) — galvenokārt vācbaltiešu vienības un Dzelzsdivizija (Latviešu atsevišķā brigāde ieradās dienu vēlāk), — atbrīvoja Rīgu no lielinieku spēkiem un ieņēma Rīgu, savukārt Igaunijas armijas daļas un Ziemeļlatvijas brigāde (kas bija palikusi uzticīga Latvijas Pagaidu valdībai) 26. maijā sasniedza Gaujas lejteci. Padomju Krievijas armijas daļas (provokatīvi pārsauktas par  "Padomju Latvijas armiju") (tai līdzi Stučkas valdība) atkāpās uz Latgali.

Pretinieki

Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem, Niedras valdības spēki 1. jūnijā uzbrukumu izvērsa 2 virzienos - uz austrumiem un ziemeļiem, - vajājot boļševikus, kas atkāpās pa Maskavas šoseju gar Daugavu un pa Pleskavas šoseju. Virzība ziemeļu virzienā izvērtās ievērojami straujāka, jo Sarkanās armijas daļas te praktiski neizrādīja pretošanos, panikā bēgot, lai nenonāktu ielenkumā starp landesvēra daļām no vienas puses, un Igaunijas armiju (štāba komandieris pulkvedis Voldemārs Ozols), kas bija ieņēmusi jau visu Ziemeļvidzemi, no otras puses.

Ignorējot Igaunijas armijas komandiera 5. jūnija ultimātu nešķērsot Gaujas līniju no grīvas līdz Siguldai—Jaungulbenei, Niedras valdība pieprasīja Igaunijas spēkiem atstāt Latvijas teritoriju, vēršoties austrumos pret lieliniekiem, un tās armijas daļas straujā triecienā ieņēma Cēsis, padzenot no tām Igaunijas armijas 6. pulku un tam pakļauto 2. Cēsu kājnieku pulku un Ziemeļlatvijas brigādes štābu (brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns).

Spēki bija apmēram līdzīgi:

  • Niedras vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai pakļautajā karaspēkā bija 8100—8500 durkļu un 660 zobenu (t.i. kājnieki un jātnieki, kas tieši piedalījās kaujās), 342 vieglie ložmetēji un 180 smagie ložmetēji, 70 vieglie un nezināms skaits smago lielgabalu, mīnmetēju, bruņuvilcienu, bruņuautomobiļu un lidmašīnu (šajos spēkos ietilpstošā Jāņa Baloža komandētā Latviešu atsevišķā brigāde bija izvietota labajā flangā starp Vēreni un Vecpiebalgu, un Cēsu kaujās nepiedalījās).
  • Igaunijas armijai un tās sastāvā karojošā Cēsu pulkā kauju sākumā kopā bija 6889 durkļi un 65 zobeni, 138 vieglie un 110 smagie ložmetēji, 32 vieglie, kā arī smagie lielgabali, 3 bruņuvilcieni un 3 bruņuautomobiļi. Cīņu laikā tiem pievienojās papildspēki, tā ka durkļu skaits izlīdzinājās (ZL brigādes un igauņu karavīru skaits arī pārsniedza 8000).

Kaujas

Pateicoties galvenokārt Igaunijas armijas daļām, pēc vairāku dienu smagām kaujām no 19. līdz 22. jūnijam pie Cēsīm t.s. "Niedras valdības" spēki tika sakauti un bija spiesti atkāpties. No pilnīgas sagrāves tos paglāba tikai sabiedroto misijas iejaukšanās, kuriem Landesvērs bija nepieciešams ne tikai Latvijas atbrīvošnai, bet arī cīņām pret lieliniekiem arī Krievijā.

1919. gada 3. jūlijā Strazdumuižā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers. Saskaņā ar tā noteikumiem, sakautie landesvēristi un Dzelzsdivīzijas karavīri bez kaujas atstāja Rīgu un atkāpās uz Jelgavu, bet t.s. "Niedras valdība" atkāpās, atzīstot K. Ulmaņa kabineta leģitimitāti.

Vēlāk visiem Vācijas pilsoņiem vajadzēja atstāt Latviju, bet Baltijas landesvērs atkal tika iekļauts Latvijas armijas sastāvā un par tā komandieri iecelts britu virsnieks Harolds Aleksanders.

1919. gada 6. jūlijā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde.

1919. gada 8. jūlijā Rīgā ieradās Latvijas Pagaidu valdība (kas bija atsākusi savu darbu Liepājā jau 27. jūnijā).

Zaudējumi

Igaunijas armija Cēsu kaujās bija zaudējusi 1024 cilvēkus (40 virsniekus un 984 kareivjus), bet Ziemeļlatvijas brigādei bija 129 kritušie (5 virsnieki un 124 kareivji).

 Par pretējās puses zaudējumiem precīzu ziņu nav.

Piemiņas diena

1921. gadā Latvijas Satversmes sapulce par Latvijas brīvības cīnītāju dienu noteica Cēsu kauju uzvaras dienu — 22. jūniju.

1934. gadā K. Ulmaņa valdība 22. jūniju svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta, jo uzvara Cēsu kaujās bija "personīgs apvainojums viņam". Ulmaņa Pagaidu valdība iepriekš bija piespriedusi nāves sodu Cēsu kauju vienam no to plānotājiem- Voldemāram Ozolam (vēlāk viņš organizēja arī Rīgas atbrīvošanu 1919.g. 2.-11. novembrī). Voldemārs Ozols un viņa vadītā Lāčplēša kara ordeņa kavalieru un brīvības cīnītāju biedrību "Leģions" bija kreisi orientēta un asi kritizēja Latvijas valstī zeļošo korupciju, tādēļ viņš tika izsūtīts no valsts, bet viņa nopelni pretstatā paša Ulmaņa neizlēmībai un militāro iemaņu trūkumam- noniecināti.

Turklāt gan igauņi, gan daudzi latviešu virsnieki Ulmaņa noslēgto "Strazdumuižas pamieru" uzskatīja par nodevību, kuras rezultātā gāja bojā tūkstošiem latviešu. Bez Strazdumuižas pamiera Igauņu un latviešu apvienotajiem spēkiem visticamāk būtu izdevies ātri izdzīt vācu spēkus no Latvijas, taču Strazdumuižas pamiers ļāva spēkiem pārgrupēties, saņemt ievērojamus papildinājumus un jau Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas (Bermonta vadībā) veidolā atkārtoti ieņemt Rīgu.

Šobrīd svētki atkal tiek atzīmēti, taču nav oficiāla svētku diena.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Avarē Filipīnu militārā lidmašīna C-130 ar 85 pasažieriem un 7 apkalpes locekļiem04.07.2021en, lv
2Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 57Izmēģinājumu laikā avarē un pilnībā sadeg Krievijas "gandrīz 5. paaudzes" iznīcinātājs SU 5724.12.2019en, lv, ru
3Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
4Polijā avarē ultraviegla Latvijā reģistrēta lidmašīna. Pilots un viņa pasažieris, 16 gadus vecais dēls- gājuši bojāPolijā avarē ultraviegla Latvijā reģistrēta lidmašīna. Pilots un viņa pasažieris, 16 gadus vecais dēls- gājuši bojā21.07.2017lv
5Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
6Pamatakmens ielikšana viesnīcai "Cēsis"Pamatakmens ielikšana viesnīcai "Cēsis"25.09.1939lv
7H. Cukurs ar paša būvētu lidmašīnu, kuru darbina motocikla 7 zirgaspēku motors, paceļas 300-400 m augstumā Liepājas pludmalēH. Cukurs ar paša būvētu lidmašīnu, kuru darbina motocikla 7 zirgaspēku motors, paceļas 300-400 m augstumā Liepājas pludmalē23.04.1925lv
8Latvijas lauku karatiesa piespriež nāvessodu Krievijas izveidotās Stučkas marionešu valdības 9 Latvijā pārstāvjiemLatvijas lauku karatiesa piespriež nāvessodu Krievijas izveidotās Stučkas marionešu valdības 9 Latvijā pārstāvjiem10.06.1921lv
9Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos KronštatēBoļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē18.04.1921lv, pl
10Tiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgumsTiek parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums11.08.1920lv
11Brīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvijas armija atbrīvo Zilupi no Krievijas lielinieku iebrucējiem30.01.1920lv, ru
12Abrenes kaujaAbrenes kauja12.01.1920lv
13Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiemBrīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem03.01.1920lv, pl, ru
14Bermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanuBermontiādes noslēgums: Pavēle par tālāku krievu- vācu algotņu vajāšanas pārtraukšanu03.12.1919lv
15Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Tukumu no vācu-krievu algotņu karaspēka22.11.1919lv
16Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēkaBermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka21.11.1919lv
17Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie VareļiemBermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem18.11.1919lv
18Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu Bermontiāde: Liepājas garnizons atsit vācu- krievu uzbrukumu 14.11.1919lv
19Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiemBermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem11.11.1919en, lv, pl, ru
20Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiemBermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem03.11.1919lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolajs OšiņšNikolajs Ošiņš05.08.190116.10.1941en, lv, ru
    2Jānis BraslisJānis Braslis07.11.188913.09.1945lv
    3Kliments DidorovsKliments Didorovs23.01.188510.03.1938lv, ru
    4Voldemārs OzolsVoldemārs Ozols17.10.188412.07.1949de, en, lv, ru
    5Johans LaidonersJohans Laidoners12.02.188413.03.1953ee, lv, ru
    6Arčibalds Pēteris Teofils  KeizerlingsArčibalds Pēteris Teofils Keizerlings18.11.188215.12.1951de, ee, lv, ru
    7Jānis BalodisJānis Balodis20.02.188108.08.1965lv, pl, ru
    8Ernsts RoķisErnsts Roķis10.11.188016.03.1938lv
    9Augusts ApsītisAugusts Apsītis14.08.188031.03.1932lv
    10Ernsts PedersErnsts Peders10.02.187924.06.1932lv
    11Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942ee, en, lv, pl, ru
    12Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon Līvens16.11.187303.04.1937de, en, lv, ru
    13Jorģis ZemitānsJorģis Zemitāns23.02.187316.01.1928de, en, lv, ru
    14Andrievs NiedraAndrievs Niedra08.02.187125.09.1942de, en, fr, lv, pl, ru
    15ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    16Gustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der GolcsGustavs Adolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs08.12.186504.11.1946de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    17Pēteris StučkaPēteris Stučka26.07.186525.01.1932lv, ru

    Vietas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Cēsu pilsCēsu pils00.00.120900.00.1703lv
    Birkas