Pastāsti par vietu
lv

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta ordeņa I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā - Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Dzimis Skrīveru pagastā. 1892. gadā absolvējis Mītavas reālskolu eksternā ar savvaļnieka eksāmeniem. 1897. gadā absolvējis Viļņas karaskolu un uzsāka dienestu kā jaunākais virsnieks Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, Rīgā. 1914. gada aprīlī kļuva par kapteini.

1. Pasaules kara laikā kapteinis Zemitāns karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā. Par nopelniem saņēmis Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem.

1915. gada sākumā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī.

Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā iesaistās aizsardzības ministra Jāņa Zālīša organizētajās pirmajās Latvijas militārajās vienībās, t.s. Rīgas apsardzības rotās, kļūstot par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri.

1919. gada 7. janvārī Zemitānu Pagaidu valdība nosūtīja uz Igauniju kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divizijas štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini J.Zemitānu. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un kontrole pār komandantūrām, kas bija izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes daļā.

1919. gada 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, 13. martā — par pulkvedi. Zemitāns bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, kurš strikti nosodīja 1919. gada 16. aprīļa vācu karaspēka īstenoto Liepājas puču, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

Piemineklis Jorģim Zemitānam Rīgā, Zemitāna laukumā

1919.gada 3.jūlija Strazdumuižas pamiers starp vācu landesvēru un latviešui-gauņu karaspēku nozīmēja vācu atkāpšanos no Rīgas un vācu muižniecības varas beigas Latvijā. 8.jūlijā Ziemeļlatvijas armija Jorģa Zemitāna vadībā no tagadējā Zemitāna tilta puses ieradās Rīgā. Karavīru priekšā jāja Zemitāns uz baltā zirga Anša.

1919.gada 10.jūlijā apvienojot Jāņa Baloža Atsevišķo brigādi ar J.Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi, tika izveidota Latvijas armija.

1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. Sakarā ar neveiksmīgo armijas vadīšanu Bermontiādes sākumā, šajā amatā viņu nomaina Mārtiņš Peniķis.

Pēc atstādināšanas Zemitāns pāris gadu pildīja tā sauktos goda amatus: vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Miris 1928. gada 16. janvārī Rīgas Kara slimnīcā no audzēja smadzenēs.

 

Avots: lkok.com, historia.lv, Wikipedia

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis ZemitānsBrālis06.05.187900.00.1937
        2
        Jānis PurapuķeSkolotājs05.03.186417.11.1902
        3Eduards AireEduards AireStudiju biedrs02.06.187628.05.1933
        4Jukums VācietisJukums VācietisStudiju biedrs23.11.187328.07.1938
        5Spricis PaegleSpricis PaegleDomu biedrs09.03.187601.12.1962
        6Kārlis UlmanisKārlis UlmanisKomandieris23.08.187720.09.1942
        7Jānis ČaksteJānis ČaksteKomandieris14.09.185914.03.1927
        8Dāvids SīmansonsDāvids SīmansonsKomandieris04.04.185913.01.1933
        9Fridrihs Zommers - VasarietisFridrihs Zommers - VasarietisPadotais18.02.188124.09.1972
        10Ernsts PedersErnsts PedersCīņu biedrs10.02.187924.06.1932
        11Voldemārs OzolsVoldemārs OzolsCīņu biedrs17.10.188412.07.1949

        04.02.1919 | Latvijas Neatkarības cīnas. Igaunijas armijas pakļautībā sāk veidot Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri ieceļ kapteini Jorģi Zemitānu.

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā

        1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        10.11.1919 | Bermontiāde: Pārdaugavas operācija. Skultes muiža, Zasulauks, Torņakalns, Bišumuiža, Ziepniekkalns

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Kauja pie Skuju skolas

        1919.gada novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 kritušos un divus bezvēsts pazudušos, ievainoti tika 58 karavīri.

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Bermontiāde: Antantes pārstāvji cenšas apturēt latviešu atbrīvošanās cīņas

        Pievieno atmiņas

        Birkas