Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
No 1919. gada aprīļa sākuma Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar Igaunijas armiju cīnījās pret Padomju Latvijas armiju, kas pārgāja pretuzbrukumā Vēravas un Valkas virzienā, bet mēneša beigās arī Rūjienas virzienā. Kaujā pie Melnupes Valmieras pulkam kopā ar igauņu karaspēka daļām izdevās apturēt uzbrukumu, bet 25. aprīlī lielinieki ieņēma Rūjienu, no kurienes virzījās uz Valku no ziemeļrietumiem. Pie Ērģemes igauņu un latviešu daļas apturēja pretuzbrukumu un 1. maijā atguva Rūjienu.
Padomju Latvijas armija saira pēc tam, kad
22. maijā Landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde kopā ar Dzelzsdivīzijas vienībām ieņēma Rīgu. Igaunijas armija nekavējoties sāka uzbrukumu gar Rīgas jūras līci dienvidu virzienā un
25. maijā ieņēma Ainažus,
26. maijā Salacgrīvu. Ziemeļlatvijas brigādes vienības
26. maijā sasniedza Strenčus un Valmieru. Šajā pašā laikā igauņi 26. maijā ieņēma Pleskavu. Pēc Valmieras atbrīvošanas 6. jūnijā tika saformēta 2. Cēsu pulka Skolnieku rota, kas tika iekļauta pulka sastāvā kā 8. rota.
No 19. līdz 22. jūnijam Ziemeļlatvijas brigāde piedalījās Cēsu kaujās pret Baltijas landesvēru, kurās kopā ar Igaunijas armijas 3. divīziju tika izcīnīta uzvara.
Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Ziemeļlatvijas brigāde 6. jūlijā ienāca Rīgā, bet 8. jūlijā Rīgā atgriezās arī K. Ulmaņa vadītā Latvijas pagaidu valdība.