Mārtiņš Hartmanis
Mārtiņš Hartmanis
- Dzimšanas datums:
- 18.10.1882
- Miršanas datums:
- 27.07.1941
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Aizsargs, Atzinības krusts, LV, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Ģenerālis
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
Dzimis Kuldīgas novada Pelču pagasta (tolaik Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagasta) "Dapatās", lauksaimnieka ģimenē.
Beidzis Kuldīgas ministrijas skolu, Viļņas dzelzceļa tehnisko skolu (1901).
1904. gadā iestājies Krievijas armijā, dienejis 106. kājnieku pulkā.
1905. gadā iestājies Viļņas karaskolā, ko pabeidza
1908. gadā podporučika (leitnants) pakāpē. Dienējis 115. kājnieku pulkā Rīgā.
1911. gada paaugstināts poručika (virsleitnants) pakāpē,
1913. gada iestājās Ģenerālštāba akadēmijā (beidzis 1. kursu).
1914. gadā sākoties Pirmajam pasaules karam, atkomandēts uz 106. kājnieku pulku.
No 1914. gada augusta bija virsnieks 29. divīzijas štābā, vēlāk 29. divīzijas 2. brigādes štāba priekšnieks.
1915. gada februārī Austrumprūsijā kritis vācu gūstā, no kura 1918. gada novembrī atgriezies Latvijā.
1915. gada jūnijā — štābkapteiņa (kapteinis) pakāpē.
No 1918. gada 18. novembra kā kapteinis dienēja Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, Apsardzības ministrijas Ģenerālštābā.
1918. gada 1. decembrī iecelts par Latvijas Pagaidu valdības pārstāvi un otro Ģenerālštāba virsnieku Baltijas landesvēra virsštābā (līdz 1919. gada 15. janvārim).
1918. gada 3. decembrī, Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi,
1919. gada jūnijā komandēts uz Igauniju un jūlijā iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku, bet augustā - par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieku.
No 1919. gada oktobra Latvijas militārais pārstāvis Polijā.
1919. gada oktobrī paaugstināts pulkveža-leitnanta pakāpē,
No 1922. gada Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks.
1924. gadā - pulkveža, un 1929. gadā ģenerāļa pakāpē.
1924. gadā beidzis Francijas Kara akadēmiju un iecelts par Virsnieku akadēmisko kursu priekšnieka palīgu,
1925. gadā - par Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas priekšnieku.
No 1929. gada Armijas štāba priekšnieka pirmais palīgs.
1929-30, lai iegūtu pulka un divīzijas komandēšanas cenzu, bijis 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris.
No 1932. līdz 1933. gadam bija 4. Zemgales divīzijas komandiera vietas izpildītājs.
1934. gada februārī iecelts par Armijas štāba priekšnieku,
1939. gada oktobrī — par sevišķu uzdevumu ģenerāli Armijas komandiera rīcībā un par Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas priekšsēdētāju (vēlāk — par delegācijas vadītāju jauktajā komisija savstarpējas palīdzības pakta realizācijai).
1940. gada 18. jūnijā norīkots par priekšnieku sakaru štābam sadarbības noorganizēšanai un veicināšanai ar ienākošo Sarkano armiju.
Latviešu studentu korporācijas Tervetia goda filistrs.
Plāksne pie mājas Rīgā Pulkveža Brieža ielā, kur no 1935. līdz 1940. gadam dzīvojis Hartmanis
Apbalvots ar:
- Lāčplēša Kara ordenis (III šķira) Par cīņām pie Juglas tilta
- Triju Zvaigžņu ordenis (II un III šķira)
- Aizsargu Nopelnu krusts
- Francijas Goda Leģiona ordenis
- Igaunijas Brīvības krusts (I šķiras II pakāpe)
- Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas zīme
- Lietuvas Ģedimina ordenis (I šķira)
- Polijas “Polonia Restituta” ordenis (I, II, un IV šķira)
- Polijas Drošsirdīgo Krusts
- Somijas Baltās Rozes ordenis (II un III šķira)
- Zviedrijas Šķēpa ordenis (II šķira)
- Krievijas Sv.Staņislava ordenis (II un III šķira)
- Krievijas Sv.Annas ordenis (II, III un IV šķira)
u.c. apbalvojumiem.
Piešķirta jaunsaimniecība Lestenes muižas centrā.
No armijas atvaļināts 1940. gada 21. decembrī (oktobrī?),
1940. gada 20. (29.?) decembrī savā Lestenes saimniecībā (bij. Lestenes muiža) apcietināts un izvests uz Krieviju.
1941. gada 7. jūlijā Maskavā ar Augstākās tiesa kara kolēģijas spriedumu apsūdzēts par kontrrevolucionāru darbību, piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. gada 27. jūlijā.
Ģenerāļa Hartmaņa bērni - dzejniece Astrīda Ivaska un matemātiķis, ASV zinātnieks Juris Hartmanis (dz.1928.g.).
Avoti: wikipedia.org, news.lv, lkok.com
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Lestenes muižas pils un muižas centrs | lv |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Juris Hartmanis | Dēls | |
| 2 |  | Astrīde Helena Ivaska | Meita | |
| 3 |  | Irma Marija Hartmane | Sieva | |
| 4 | Krišs Hartmanis | Brāļa/māsas dēls | ||
| 5 |  | Ivars Ivasks | Znots | |
| 6 |  | Kārlis Ulmanis | Darba devējs |
28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.
06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.
05.10.1939 | Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
09.06.1940 | PSRS Aizsardzibas komisārs izdod slepenu pavēli Baltijas kara flotei
Pēc Polijas sadalīšanas starp komunistisko PSRS un tās sabiedrotajiem - nacionālsociālistisko Vāciju, atbilstoši 1939.08.23. Ribentropa- Molotova paktā nolīgtajam "Eiropas sadalījumam" PSRS gatavojās okupēt Baltijas valstis. Lai nodrošinātu Baltijas valstu militāru okupāciju šo valstu valdību nepiekrišanas gadījumā, tika izdota pavēle būt kaujas gatavībā.
15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem
Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
