PSRS Aizsardzibas komisārs izdod slepenu pavēli Baltijas kara flotei
Pēc Polijas sadalīšanas starp komunistisko PSRS un tās sabiedrotajiem - nacionālsociālistisko Vāciju, atbilstoši 1939.08.23. Ribentropa- Molotova paktā nolīgtajam "Eiropas sadalījumam" PSRS gatavojās okupēt Baltijas valstis. Lai nodrošinātu Baltijas valstu militāru okupāciju šo valstu valdību nepiekrišanas gadījumā, tika izdota pavēle būt kaujas gatavībā.
No nedēļu vēlāk sekojošā ultimāta 1940.g. 16. jūnijā:
"...PSRS valdība uzskata par pilnīgi nepieciešamu un neatliekamu sekojošo:
1) nekavējoties sastādīt Latvijā tādu valdību, kas būtu spējīga un gatava nodrošināt Padomju-Latvijas savstarpējās palīdzības pakta godīgu izvešanu dzīvē;
2) bez kavēšanās nodrošināt padomju karaspēka daļu brīvu ielaišanu Latvijas teritorijā, lai tās novietotu Latvijas svarīgākajos centros tādā skaitā, kas būtu pietiekošs, lai nodrošinātu PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības pakta realizēšanas iespēju un novērstu varbūtējus provokatoriskus aktus pret padomju garnizonu Latvijā.
Padomju valdība uzskata šo prasību izpildīšanu par tādu elementāru noteikumu, bez kura nav iespējams panākt Padomju-Latvijas savstarpējās palīdzības pakta godīgu un lojālu izpildīšanu.
Padomju valdība gaidīs Latvijas valdības atbildi līdz 16.jūnija plkst. 11 naktī. Latvijas valdības atbildes nepiesūtīšana līdz šim termiņam tiks uzskatīta par atteikumu izpildīt augšminētas Padomju Savienības prasības
Saistītie notikumi
Personas
| Nosaukums | ||
|---|---|---|
| 1 |  | Simons Šustins |
| 2 |  | Jānis Kalnbērziņš |
| 3 |  | Mārtiņš Hartmanis |
| 4 |  | Jānis Kurelis |
Vietas
| Nosaukums | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Piemineklis 1944. gada Ziemassvētku kauju piemiņai Pienavā | lv |