Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive

Latvijas PSR bija PSRS 1940. gada 17. jūnijā okupētās Latvijas teritorijā 1940. gada 21. jūlijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika

1940. gada 5. augustā to anektēja PSRS.

LPSR pastāvēja no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1990. gadam

Tās augstākais valsts varas orgāns bija LPSR Augstākā Padome — vienpalātas likumdevēja institūcija, kas darbojās sesiju režīmā (gadā notika 2 kārtējās sesijas).

Sesiju starplaikā augstākās valsts varas institūcijas funkcijas pildīja AP prezidijs (APP).

Izpildvaru īstenoja LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vadīta Ministru padome, tai pakļautās iestādes un teritoriālo padomju izpildkomitejas.

Realitātē visa vara piederēja vienīgajai atļautajai partijai — Komunistiskajai partijai, kurai bija vietējās organizācijas visās pašvaldībās, iestādēs un uzņēmumos, un kuras vara bija koncentrēta tās augstākajā institūcijā — Centrālajā komitejā (LKP CK).

Taču arī tās patstāvība bija ierobežota, svarīgākos lēmumus pieņēma PSKP CK funkcionāri Maskavā, faktiski PSKP CK politbirojs.

Latvijas PSR suverenitāte bija nodota PSRS institūcijām, saglabājot ierobežotas pašpārvaldes tiesības.

Komunistiskajai partijai bija pakļauta Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, kuras uzdevums bija cīnīties ar visām pretestības izpausmēm Krievijas (PSRS) komunistiskajam okupācijas režīmam.