Vikentijs Latkovskis
- Dzimšanas datums:
- 20.06.1899
- Miršanas datums:
- 05.11.1983
- Kategorijas:
- Deputāts, Komunists, Parlamenta deputāts, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Vikentijs Latkovskis (1899—1983) bija latviešu skolotājs un padomju izlūkdienesta aģents. Latvijas iekšlietu ministra biedrs un Politiskās policijas priekšnieks Kirhenšteina valdībā (1940).
Dzimis 1899. gada 20. jūnijā Dagdas pagastā.
1915. gadā Vikentijs uzsāka mācības vietējā Dagdas četrklasīgajā pamatskolā, ko veiksmīgi absolvēja. Nākamā gada vasarā topošais "padomju funkcionārs" nokļuva Krievijas impērijas bruņotajos spēkos, veicot strādnieka un kantorista (biroja darbinieka) pienākumus. Pēc nepilniem diviem gadiem jaunais Vikentijs atgriezās dzimtajā Dagdā, kur palīdzēja tēvam lauku darbos.
1918.g. Pirmo Latgales skolotāju kursu dalībnieks Rēzeknē.
Pēc Pirmā pasaules kara strādāja par skolotāju.
Kopš 1921. gada līdztekus skolotāja darbam darbojās kā Padomju Krievijas, vēlāk PSRS izlūkdienesta aģents.
1922. gadā viņš apprecējās. Ģimenē auga trīs bērni.
Latkovskis darbojās laikraksta "Jaunō Straume" redakcijā, kā arī vienā no ietekmīgākajiem Latgales politiskajiem spēkiem – Progresīvās tautas apvienības (vēlāk Latgales Zemnieku progresīvā apvienība) rindās. No šīs partijas V. Latkovskis kandidēja arī 3. un 4. Saeimas vēlēšanās, tomēr ievēlēts netika. Paralēli tam, viņš ļoti aktīvi izglītojās, apmeklēja dažādus skolotāju kursus, kas 1928. gadā rezultējās ar ģimnāzijas (vidusskolas) diploma iegūšanu. Pie tā jaunais Vikentijs neapstājās un 1932. gadā iestājās Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, bet pēc diviem gadiem mācības pameta.
1928—1931.g. Daugavpils apriņķa valdes loceklis, vēlāk cietuma inspektors izglītības jautājumos. Uzsācis studijas Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā, bija studentu biedrības "Montānija" loceklis.
1940. gada 18. jūnijā notikusi tikšanās ar padomju izlūkdienesta rezidentu un sūtniecības Rīgā pārstāvi Ivanu Čičajevu (1896–1984), kurš paziņoja, "ka Latkovskim būs jādarbojas tautas valdībā". "Jaunajam tautas kalpam" uzticēja Iekšlietu ministra Viļa Lāča (1904–1966) biedra posteni, kā arī Politiskās policijas pārvaldes priekšnieka amatu.
Pēc Latvijas okupācijas t.s. Tautas Saeimas deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala,
Bija nozīmēts arī par Latvijas Republikas Politiskās policijas priekšnieku,
Pēc V. Latkovska pavēles jau 19.-20. jūlijā notika vairāku balto krievu aktīvistu aresti, kurus padomju režīms uzskatīja par jaunajai varai "bīstamiem elementiem", starp tiem bija Aleksandrs Iļjukevičs, Boriss Engelhards, Aleksejs Danilovs u. c.
ar viņa līdzdalību uz PSRS deportēja jeb paša Latkovska vārdiem izsakoties "izvadīja uz PSRS" bijušo valsts vadītāju Kārli Ulmani, ģenerāli Krišjāni Berķi (1884–1942), politiķi Marģeru Skujenieku (1886–1941) u. c.
1940. gada augustā V. Latkovskis bija t. s. Tautas Saeimas delegācijas pārstāvju vidū, kuri devās uz Maskavu, lai "lūgtu" Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Tomēr Vikentija darbs padomju drošības struktūru virsotnē nebija ilgs un jau 1940. gada augustā viņu nomainīja cits padomju aktīvists – Alfons Noviks (1908–1996), savukārt V. Latkovski iecēla LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisāra amatā.
Pēc Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izveides 1940. gada 30. augustā Vikentiju Latkovski arī oficiāli nomainīja LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta (NKVD) Valsts drošības pārvaldes priekšnieks Semjons Šustins.
Pāris dienas pēc Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā viņš kopā ar citiem padomju varas iestāžu funkcionāriem evakuējās uz Iekškrieviju. Kara gados V. Latkovskis pildīja dažādus PSRS pārtikas rūpniecības tautas komisariāta, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) un LPSR Tautas komisāru padomes uzdevumus, piemēram, bija atbildīgs par no Latvijas teritorijas uz Novosibirskas un Uļjanovskas apgabaliem izbraukušo personu apgādi.
Savukārt Vikentijs Latkovskis bija Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940—1941).
Atgriežoties Latvijā, V. Latkovskis turpināja pildīt LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisāra (vēlāk ministra) amatu. Tāpat viņu ievēlēja par LPSR Augstākās padomes deputātu. Padomju varas iestādes augsti novērtēja uzticamā padomju pilsoņa "darba augļus" – apbalvoja ar "Darba sarkanā karoga ordeni", medaļu "Par drošsirdīgu darbu Lielā Tēvijas kara (1941–1945) laikā" u. c.
Pārtikas komisāra darbība tika novērtēta arī LKP CK sastādītajos V. Latkovska raksturojumos.
Miris 1983. gada 5. novembrī Rīgā.
Viņa ieguldījumu padomju sistēmas attīstībā novērtēja arī LPSR oficiozs "Cīņa", kurš rakstīja:
"Vikentijs Latkovskis – uzticīgais Ļeņina partijas dēls un lieliskais cilvēks – mūžam paliks gaišā piemiņā mūsu sirdīs".
***
Fragmenti no Kaspars Strods (Vēsturnieks, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes doktorants)
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Broņislavs Trubiņš | Svainis | ||
2 | Augusts Kirhenšteins | Darba biedrs | ||
3 | Vilis Lācis | Darba biedrs | ||
4 | Simons Šustins | Pēctecis |
15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem
Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.
15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas
Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju
25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis
1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome
07.09.1940 | Latvijas pilsoņi neprasot iegūst PSRS pilsonību
1940.gada 7.septembrī PSRS Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu "Par kārtību, kādā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Padomju Sociālistisko Republiku pilsoņi iegūst PSRS pilsonību."
26.04.1947 | Jāzeps Rancāns tiek ievēlēts par PSRS okupētās Latvijas Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju trimdā
27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive
1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis
23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs Vitālijs Rubenis
1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs
05.05.1970 | Latvijas PSR 4. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Rubenis
1970. gada 5. maijs 1988. gada 6. oktobris