Pastāsti par vietu
lv

Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins bija latviešu mikrobiologs un politiķis.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā īsu laiku Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministra v. i. un 1940.—1952. gados pirmais LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs 

Dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacā Valtenbergas muižā kā vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu 11 bērnu ģimenē.

1888. gadā uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

1893 - 1901. gadā studēja Tērbatas universitātes Veterinārijas institūtā.

Jau studiju laikā publicēja pirmo zinātnisko darbu.

1901. gadā beidza institūtu un strādāja par veterinārārstu Valmierā un Limbažos.

Pēc 1905. gada revolūcijas Kirhenšteins emigrēja uz Šveici, kur 1911. gadā sāka strādāt par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K. Šprenglera Cīrihē.

1. pasaules kara laikā Kirhenšteins dienēja par bakteriologu Serbijas armijā.

1917. gadā atgriezās Latvijā. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas armijas veterinārās pārvaldes priekšnieks.

1919. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu un

1923. gadā kā pirmais Latvijā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju.

1923. gadā viņš pie LU izveidoja seroloģisko laboratoriju (Seruma staciju), uz kuras bāzes 1946. gadā nodibināja LZA mikrobioloģijas institūtu. Strādājot par direktoru, veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģiju jomā.

1938. gadā 4 viņa brāļi, kuri pēc 1. Pasaules kara bija palikuši Krievijā, sadarbojās ar komunistu režīmu (bet tikai viens strādāja čekā; pārējie bija vienkārši strādnieki) tika represēti (nošauti, vai cietumā izdarīja pašnāvību) nacionālās piederības dēļ (PSRS genocīda operācija pret latviešiem).

Pēc Latvijas okupācijas Kirhenšteinu uzaicināja uz PSRS vēstniecību un piedāvāja kļūt par Latvijas marionešu valdības vadītāju, kuras uzdevums bija lūgt Latviju "uzņemt" Padomju Savienībā.

1941.gadā uzņemts Komun. partijā. 1940—1952. gadam LPSR AP prezidija priekšsēdētājs

Apbalvots ar:

  • Triju Zvaigžņu ordeni, 1926.g. un 1929.g.
  • Francijas Goda leģiona krustu.
  • sešiem Ļeņina ordeņiem.

Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.

Precējies divreiz, bērnu nebija.

Viņa vārdā bija nosaukts RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.

Studiju laikā iestājies veterinārārstu studentu korporācijā Fraternitas Dorpatensis.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrija00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Mārtiņš KirhenšteinsTēvs00.00.183500.00.1900
        2Babe KirhenšteineBabe KirhenšteineMāte29.12.184713.11.1938
        3Rūdolfs KirhenšteinsRūdolfs KirhenšteinsBrālis07.05.189125.08.1938
        4
        Oskars KirhenšteinsBrālis25.07.188207.05.1938
        5
        Jānis KirhenšteinsBrālis
        6
        Arnolds KirhenšteinsBrālis00.00.187810.10.1938
        7
        Hermanis KirhenšteinsBrālis23.12.188804.01.1938
        8
        Voldemārs Kārlis KirhenšteinsBrālis02.04.188000.00.1912
        9
        Jūlijs Konrāds KirhenšteinsBrālis00.00.188500.00.1897
        10
        Reinholds Ernests KirhenšteinsBrālis00.00.188731.12.1887
        11
        Berta KirhenšteineMāsa00.00.187700.00.1956
        12Olga KirhenšteinaOlga KirhenšteinaSieva
        13
        Tenis LūkinsOnkulis00.00.183827.11.1889
        14
        Jevgeņijs KirhenšteinsBrāļa/māsas dēls04.06.192122.06.1995
        15Haralds LūkinsHaralds LūkinsBrāļa/māsas dēls05.06.190608.02.1991
        16
        Garijs KirhenšteinsBrāļa/māsas dēls00.00.191900.00.1941
        17
        Jurijs KirhenšteinsBrāļa/māsas dēls00.00.191600.00.1942
        18
        Leonīds KirhenšteinsBrāļa/māsas dēls08.04.192117.09.1944
        19
        Valentīns KirhenšteinsBrāļa/māsas dēls18.08.191300.03.1945
        20
        Arvīds KirhenšteinsBrāļa/māsas dēls00.00.1926
        21
        Ivars LūkinsBrāļa/māsas dēls00.00.190700.00.1942
        22
        Raisa KirhenšteinsBrāļa/māsas meita00.00.191500.00.1998
        23Paula HermanovskaPaula HermanovskaBrāļa/māsas meita00.00.188419.02.1980
        24
        Marija LiepiņaBrāļa/māsas meita27.07.188815.07.1984
        25Lidija KirhenšteineLidija KirhenšteineBrāļa/māsas meita17.01.190215.01.1943
        26
        Silvija ObovaBrāļa/māsas meita00.00.190300.00.1986
        27Marta SkulmeMarta SkulmeBrāļa/māsas meita13.05.189003.01.1962
        28Elvīra PrinceElvīra PrinceBrāļa/māsas meita07.06.192713.01.1976
        29Vera KirhenšteineVera KirhenšteineAudžumeita
        30
        Anastasija KirhenšteinaSvaine00.00.1888
        31
        Jeļena KirhenšteinaSvaine00.00.188825.11.1966
        32
        Anastasija KirhenšteinsSvaine00.00.188800.00.1943
        33
        Aleksandra KirhenšteinsSvaine00.00.189615.12.1946
        34
        Jānis LūkinsVectēvs00.00.181400.00.1866
        35
        Mārete LūkinsVecāmāte
        36
        Liberts LūkinsVecvectēvs00.00.178400.00.1831
        37Fēlikss LūkinsFēlikss LūkinsBrālēns/māsīca05.02.187528.03.1934
        38
        Karolīne Šarlote LiepiņaBrālēns/māsīca00.00.186500.00.1957
        39Juris PabērzsJuris PabērzsDarba biedrs29.07.189122.04.1961
        40Pēteris ValeskalnsPēteris ValeskalnsDarba biedrs06.08.189908.12.1987
        41Fricis  DeglavsFricis DeglavsDarba biedrs27.05.189818.09.1957
        42Vikentijs LatkovskisVikentijs LatkovskisDarba biedrs20.06.189905.11.1983
        43Žanis SpureŽanis SpureDarba biedrs23.09.190123.05.1943
        44Jānis KalnbērziņšJānis KalnbērziņšDarba biedrs17.09.189304.02.1986
        45Ludvigs KalniņšLudvigs KalniņšDarba biedrs08.01.188624.03.1968
        46Augusts EglītisAugusts EglītisDarba biedrs00.00.189610.09.1966
        47Vilis LācisVilis LācisDarba biedrs12.05.190406.02.1966
        48Irma  JaunzemeIrma JaunzemePaziņa27.09.189717.04.1975
        49Austra Ozoliņa KrauzeAustra Ozoliņa KrauzePaziņa13.12.189011.07.1941
        50Margrieta Milda AuliņaMargrieta Milda AuliņaDarba ņēmējs30.05.190713.05.1980
        51Pauls LejiņšPauls LejiņšDarba ņēmējs26.02.188327.03.1959
        52Pēteris BlausPēteris BlausDomu biedrs23.08.190006.01.1971
        53Alfons NoviksAlfons NoviksDomu biedrs13.02.190812.03.1996
        54Voldemārs SalnaisVoldemārs SalnaisPretinieks20.05.188604.08.1948
        55Žanis CelmsŽanis CelmsUpuris, cietušais12.11.188504.11.1977

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Pievieno atmiņas

        27.07.1940 | Notiek pēdējais Kara skolas izlaidums. Tajā piedalās A. Kirhenšteins

        Pievieno atmiņas

        30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā

        1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

        Pievieno atmiņas

        02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā

        Pēc Latvijas okupācijas, PSRS izveidotā marionešu valdība uzsāka aktīvu darbību Latvijas aneksijas "oficiālai noformēšanai"/ 1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija

        1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.

        Pievieno atmiņas

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Pievieno atmiņas

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Pievieno atmiņas

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis

        Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu tiek saukts krievu spēku ielenkts vācu (tsk. latviešu 19. divīzijas) grupējums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā. Tas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu armijas grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī armijas grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par armijas grupu ”Kurzeme”. Tā beidza pretošanos uzbrūkošajiem krievu spēkiem tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.

        Pievieno atmiņas

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Pievieno atmiņas

        14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Pievieno atmiņas

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Pievieno atmiņas

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

        Pievieno atmiņas

        16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni

        Pievieno atmiņas

        Birkas