Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā

20 deputātu delegācija uz Maskavu devās ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

V. Ļeņins, kurš labprāt izmantoja latviešu nacionālās vienības - strēlniekus savai apsardzei, bija kategoriski pret neatkarīgas Latvijas izveidošanu un latviešu pašnoteikšanās tiesību ievērošanu. 1917. gada beigās, pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, tās valdība visādiem līdzekļiem centās neslēgt miera līgumu ar Vāciju, kā rezultātā Vācijas spēki guva ievērojumus panākumus savā Austrumu frontē un jau 1918. gada martā tomēr panāca Brestļitovskas miera līguma noslēgšanu, kurā bija paredzētas pašnoteikšanās tiesības savulaik Krievijas okupētās teritorijas tautām. Jau pēc nedēļas baltvācu muižniecība atjaunoja Kurzemes Zemgales hercogisti. 

Pēc Vācijas sakāves Rietumu frontē 1918. gada 11. novembrī, Krievija lauza Brestļitovskas līgumu un Krievijas lielinieki izmantoja militāru spēku. Jau 1918. gada decembrī Krievijas Sarkanā armija iebruka neatkarību pasludinājušās Latvijas teritorijā.

***

Lai gan komunistu (lielinieku) izveidotā valdība pēc apvērsuma Krievijā 1917. gada oktobrī sākotnēji nespēja pretoties Vācijas spēkiem un 1918. gada martā parakstīja Brestļitovskas miera līgumu ar kuru savulaik Krievijas impērijas 18.gs. okupētajām Baltijas, Ukrainas, Polijas u.c. "Rietumkrievijas" tautām piekrita dot pašnoteikšanās tiesības, kuras šīs tautas arī izmantoja, ja gadu vēlāk Vācijas ķeizaram atkāpjoties no troņa, Padomju Krievija tajās nekavējoši iebruka.

Savu neatkarību Baltijas tautām un Polijai nācās izcīnīt asiņainās cīņās pret Krievijas lielinieku spēkiem divu gadu garumā. Baltkrievijai, Ukrainai un Gruzijai savas jaunizveidotās valstis pret boļševiku Krieviju nosargāt neizdevās un tās uz vēl 70 gadiem atkārtoti nonāca "krievu jūgā"