Mores kaujas
1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim notika Mores kaujas. Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, bet, galvenais-evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi.
Mores kaujas notika 1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim, kad Sarkanās armijas uzbrukums virzienā Nītaure-Sigulda-Saulkrasti-Rīga 25. septembrī sasniedza Siguldas aizsardzības līniju.
Mores pagastā ierakumos 12 km garumā izvietojās tikai Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri.
Piecas dienas norisinājās spēcīgas kaujas.
Ienaidnieks uzbruka ar desmitkārtīgu skaitlisko cilvēku skaita pārspēku, kā arī tankiem, un latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās un ārkārtīgi smagās tuvcīņās.
Uzbrucēju spēkus veidoja Sarkanās armijas 61. Armijas 89. korpusa 23. strēlnieku divīzijas:
- 89., 117. un 225. pulks;
- 55. strēlnieku divīzijas 107., 111. un 228. pulks,
- 10. tanku korpusa daļas,
- pikējošie bumbvedēji IL-2
Latviešu leģiona kareivjiem smagās cīņās izdevās noturēt ieņemtās pozīcijas un pēc Sarkanās armijas uzbrukuma apsīkuma atvilkt spēkus uz jaunām pozīcijām.
Mores kaujās latviešu zaudējumus veidoja:
- 186 krituši un
- 650 ievainoti.
Sarkanā armija zaudēja:
- 2736 kritušos,
- 9576 ievainotus,
- 5 tanki T-34,
- 1 transporta lidmašīna,
- 1 bumbvedējs IL-2
Avoti:
- Latviešu leģiona virsnieks, Mores kauju rotas komandieris, Viestura ordeņa kavalieris, atvaļinātais virsleitnants Rolands Kovtuņenko,
- wikipedia.org
- http://www.moresmuzejs.lv/
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org, sargs.lv, news.lv
Personas
Vietas
Nosaukums | |||||
---|---|---|---|---|---|
1 | Piemineklis 1944. gada Ziemassvētku kauju piemiņai Pienavā | lv |