Edgars Skreija
- Dzimšanas datums:
- 10.09.1924
- Miršanas datums:
- 02.07.2023
- Apglabāšanas datums:
- 13.08.2023
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Ilgdzīvotājs, Leģionārs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Sabiedrisks darbinieks, VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Lestenes pagasts, 2.pasaules karā kritušo Brāļu kapi
Edgars Skreija dzimis 1924.gada 10.septembrī Babītes pagastā.
Tēvs Jānis Rūdolfs Skreija (9.04.1900 Babītes pag.), Liepsalu māju īpašnieks, māte Skreija Antonija Margrieta (24.05.1905 Babītes pag.- 2.06.1998, Piņķu kapos).
1939.gadā beidzis Babītes pamatskolu, bet 1943.gadā Rīgas arodu skolu.
1943.gada augustā iesaukts leģionā.
1944.gadā piedalījies Jelgavas aizstāvēšanā, Mores kaujās un Ziemassvētku cīņās, ievainots.
1945.gada 8.maijā nonācis gūstā. Latvijā atgriezies 1950.gadā un līdz 1987.gadam bijis autobusu šoferis.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā no 1990.gada, no 1991.-1993.- tās valdes priekšsēdis.
Leģionāru kapa vietu apzinātājs un pārapbedīšanas Lestenes kapos organizators.
***
Latvijas patriots un sargs Edgars Skreija spēja daudz dot: atbalstu, plecu, mātei Latvijai - arī sevi. Paliks viņa un domubiedru veidotie Lestenes Brāļu kapi, paliks neizdzēšams patriotisma gars.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšnieks.
Pelnu urna guldīta Lestenes Brāļu kapos.
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jānis Rūdolfs Skreija | Tēvs | ||
| 2 | Antonija Margrieta Skreija | Māte | ||
| 3 | Emīls Ingus Gailis | Domu biedrs | ||
| 4 |  | Nikolajs Romanovskis | Domu biedrs |
31.07.1944 | Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem
Līdz 1. augustam pilsētā sagrautas 95% ēkas, pilsēta gandrīz pilnībā izdegusi
25.09.1944 | Mores kaujas
1944. gadā no 26. līdz 30. septembrim notika Mores kaujas. Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas, bet, galvenais-evakuēties tūkstošiem latviešu ģimeņu uz Kurzemi.