Sākas Ziemassvētku kaujas pie Džūkstes un Lestenes

Rimusies kauja, tikai klusajā laukā
Naktīs kritušo dvēseles saukā: 
Turat modrīgu sardzi, jūs, kas vēl dzīvi,
Un pieminiet, kad reiz staigāsiet brīvi,
Mūs, kurus aprija asiņu dūkstis,
Izlietas Ziemsvētku kaujā pie Džūkstes!

Paulis Kalva, 19.div. kara ziņotājs

Frontes vienā pusē Vācijas latviešu leģiona 19. divīzija, otrā Krievijas (PSRS) - 130. latviešu strēlnieku korpuss, neapmācīti, padomju okupantu steigā iesauktie Vidzemes un Latgales latvieši. No abām pusēm kaujās bija iesaistīti apmēram 15 000 Latvijas pilsoņu.

***

"...Lai atceramies 43. pulka majoru, bataljona komandieri majoru Jāni Ruku, kura bataljona karavīri apturēja un tuvcīņā pie «Priežsargiem» mežā iznīcināja lielu padomju armijas vienību, kas bija ielauzusies mūsu sektorā.

«Staros» un «Āudžos» cīnās un ielenkumu pārrauj vltn. Jēkaba Videnieka vīri. 19 divīzijzs artilērijas p. 3. div. kom. maj. Ozols Jānis (kā nac. part. miris Gulagā 1947.13.1.) 7., 8.un 9. baterijas 24 lielgabali aptur uzbrucēju lavīnu, iznīcinot 16 tankus.

No vltn. Bruņenieka Krusta kavaliera Roberta Ancāna komandētās divīzijas kaujas skolas 189 vīriem no ielenkuma pie «Dirbām» kaujas turpina 35. Bet iznīcināti 12 tanki.

Pie «Bērziem» smagās kaujās cīnās kpt. Paula Krasta bataljons.

Pie «Zvejniekiem», «Rumbām», «Birzniekiem», dienās un naktīs izmisīgās kaujās cīnas leģionāri maj. Ernesta Laumaņa, vltn. Jāņa Bumbiera (čekas nošauts 31.05.61), kpt., Bruņinieku Krusta kavliera Miervalža Ādamsona (čekas nošauts 2.3.081946.), 42. p. vltn. Alfrēda Bērziņa, Vernera Pleijera un citu varonīgu virsnieku vadībā.

Nežēlīgā tuvcīņā pret diviem bataljoniem pie «Bitšķēpiem» iet bojā 44.p. 1. rota. Izglābjas tikai 11 ievainotie.

Tos atgūst ltn. Jāņa Piķeļa (pazudis bez vēsts 09.05.45.) vīri. «Rumbas» kārtējo reiz ieņem vltn Oļgerta Vinklera 43. p. 8. rota un laumanieši (ltn. Vidners Arturs u.c.)

Kauju pēdējās dienas norit «Pumpuru» un leģendāro «Vanagu» māju laukos, kur 44. pulks rotu komandieru M. Ādamsona, P. Vanaga, A. Bitera, B.Šmita vadībā cīnījās pret 6 sarkanarmiešu pulkiem.

Daudz karavīru un virsnieku par varonību kaujās saņēma augstus apbalvojumus, bet daudzu apbalvojums bija baltais Latvijas bērza krusts. Viņu apbedījumu vietas padomju varas gados nesaudzīgi iznīcināja..." 

Citāti: Aldis Hartmanis, 19. div. art.p. 3.div. 7.bat. un 44.gr.p. 7. rotas leģionārs, Jelgavā 2009. gada 27. decembrī

***