Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai

Ziemas karš bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
PSRS uzbrukums Somijai sākās 1939.gada 30. novembrī, trīs mēnešus pēc Vācijas un PSRS iebrukuma Polijā, ar ko sākās Otrais Pasaules karš.

PSRS uzbrukumu sāka ar uzbrukumu savam robežpunktam Mainilā.

1939.gada 30. novembrī desmiti padomju bumbvedēju sāka bombardēt Somijas galvaspilsētu Helsinkus, nogalinot simtiem civilo iedzīvotāju.

Krieviem (PSRS) uzbrukuma brīdī bija 9 reizes vairāk lidmašīnu un 88 reizes vairāk tanku kā Somijai, par dzīvo spēku pat nerunājot.

Tautu Savienība kvalificēja uzbrukumu kā nelikumīgu un 1939.gada 14. decembrī izslēdza PSRS no organizācijas.

Vēsturnieki joprojām nav sasnieguši vienprātību attiecībā uz PSRS Komunistiskās partijas stratēģiskajiem mērķiem, uzsākot karu pret Somiju 1939. gadā. Debates galvenokārt koncentrējas uz divām galvenajām interpretācijām: vai komunistiskā partija plānoja anektēt Somiju kā vēl vienu "brālīgo republiku" Padomju Savienības sastāvā, vai arī, kā apgalvoja oficiālā padomju historiogrāfija, viņa nolūks bija tikai pārvietot Somijas–Padomju Savienības robežu tālāk no Ļeņingradas – tā laika lielākā padomju industriālā centra – un nodrošināt Somijas neitralitāti potenciāla konflikta gadījumā ar Rietumu valstīm pret boļševiku režīmu.

Tomēr virkne vēsturisko faktu liecina par labu pirmajai interpretācijai, kas uzsver aneksijas nolūku.

Pirmkārt, būtisku lomu spēlē Molotova–Ribentropa pakts (1939. gada neuzbrukšanas līgums starp Padomju Savienību un Nacistu Vāciju), kura slepenie protokoli paredzēja Somijas iekļaušanu Padomju Savienības interešu sfērā, līdzīgi kā Baltijas valstis, Polijas austrumu daļu un Besarābiju. Šī pieeja atbilst arī citām padomju rīcības modeļa detaļām. Somijai izvirzītās prasības bija līdzīgas tām, kuras Staļins uzstādīja, piemēram, Baltijas valstīm: izvietot to teritorijā padomju militārās bāzes un uzņemties saistības militāras sadarbības jomā ar Padomju Savienību. Atšķirība bija tāda, ka Somijai papildus tika pieprasīta teritoriālo koncesiju veikšana, tostarp atteikšanās no daļas zemes, kurā ietilpa tās spēcīgākās aizsardzības pozīcijas – Mannerheima līnija. Turklāt īsi pēc iebrukuma sākuma Somijas pierobežas pilsētā Terijoki tika izveidota tā dēvētā "Somijas Tautas Demokrātiskā Republika" ar somu komunistu Otto Ville Kuusinenu priekšgalā, kas kalpoja kā marionetes režīms potenciālai aneksijai.

Vienlaikus padomju presē parādījās raksti, kuros tika apgalvots par strādnieku sacelšanos Somijā pret "Mannerheima bandām", kas faktiski bija izdomāti propagandas materiāli, lai leģitimētu iebrukumu.