Joahims fon Ribentrops

Joahims fon Ribentrops bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un ārlietu ministrs.

Dzimis turīgā ģimenē, guvis visai fragmentāru izglītību labās privātās skolās, perfekti pārzinājis franču un angļu valodas.

Laikā līdz 1910.g. ilgākus laika periodus dzīvojis Grenoblē un Parīzē.

1904.-1908.g. mācās franču valodu

1909.g. Šveicē iepazīstas ar Katrīnu Bellu- bagātas Kanādas bankas īpašnieka meitu

1910.g. izbrauc uz Kanādu, šiet strādā dzelzceļa kompānijā

Vēlāk pārceļas uz ASV un strādā par žurnālistu Ņujorkā un Bostonā.

1911-1914.g. dzīvo Ottavā, kur izveido nelielu vīna un šampanieša tirdzniecības uzņēmumu, un cer apprecēties ar Katrīnu.

Sākotiies 1. Pasaules karam no Kanādas (britu kolonijas) pārceļas uz ASV, bet rudenī atgriežas Vācijā, kur tiek iesaukts armijā.

1914.-1918.g. - dien dažādās vietās, sākumā - Austrumu frontē, bet vēlāk tiek pārcelts uz Rietumu fronti. Saņēmis Dzelzs krustu,

1918.g. - kara beigas sagaida Stambulā.

1919.g. iepazīstas ar bagāta šampanieša rūpnieka Henkela meitu Annu.

1920.g. apprecas un līdz 1925.g. ceļo pa Eiropu kā vīna tirdzniecības firmas pārstāvis. Ģimenē piedzimst 5 bērni. No tantes iegūst tiesības izmantot "fon" titulu.

1928.g. tiek iepazīstināts ar Ā. Hitleru, kā veiksmīgs biznesmenis ("kurš pasaulē prot pārdot vācu šampanieti par tādu pašu cenu, kā franču šampanieti")

1932.g. maijā iestājas Nacionālsociālistu partijā.

Ribentrops dievināja Hitleru- stāsta, ka viņš pat slimojis ar psihosomātisku kaiti- bijis nelaimīgs, ja Hitlers tāds juties utml.

1933.g. Ribentropam tiek piešķirta SS "dienesta pakāpe" (Standartenführer), taču "vecbiedri" viņu ne pārāk cienīja, jo uzskatīja, ka viņš "nopircis vārdu (titulu), apprecējies ar naudu, un iekļuvis partijā caur pazīšanos, ne nopelniem" (Gebelss).

Rezultātā, Ribentrops uzsvērti aktīvi un fanātiski atbalsta visas nacistu "idejas", t.sk.  antisemītismu. Par to pārsteigti bija ebreju uzņēmēji, jo sievastēva ģimene ne tikai aizņēmās naudu ebreju bankās, bet tiem bija arī kopēji veidoti uzņēmumi.

Ribentrops uzstāj, ka ebrejiem, kuri pamet Vāciju ir aizliegts ņemt līdzi vai saņemt kompensāciju par saviem īpašumiem, jo tie iegūti "nelegāli un noziedzīgi".

Ribentrops ātri kāpj pa karjeras kāpnēm ārlietu dienestā, jo atšķirībā no citiem vācu diplomātiem, kuri Hitleram stāstīja taisnību, Ribentrops, kurš pēc līdzgaitnieku vārdiem neko nesaprata no diplomātijas, stāstīja Hitleram to, ko tas vēlējās dzirdēt.

'With Ribbentrop it is so easy, he is always so radical. Meanwhile, all the other people I have, they come here, they have problems, they are afraid, they think we should take care and then I have to blow them up, to get strong. And Ribbentrop was blowing up the whole day and I had to do nothing. I had to brake – much better! - A. Hitlers

***

1939. gada 23. augustā PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja neuzbrukšanas līgumu

1940.gada 16.jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops licis saviem līdzstrādniekiem izstrādāt priekšlikumus Baltijas valstu okupācijas novēršanai. Vācijai gan nebija reālu iespēju aizkavēt padomju akcijas, un tai nācās atzīt, ka notikumi Baltijā ir tikai Baltijas valstu un Maskavas savstarpēja darīšana.

1940.gada 22.jūlijā Latvijas sūtnis Berlīnē Edgars Krieviņš iesniedza protesta notu Vācijas Ārlietu ministrijai par PSRS politiku. Lai nesabojātu attiecības ar Padomju Savienības valdību, Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja E. Krieviņam, ka viņš vairs netiek uzskatīts par Latvijas valsts pārstāvi.

Bet nacistiskajai Vācijai nebija pieņemama Baltijas valstu forsētā sovetizācija, un jau 1940.g. 3.septembrī ārlietu ministrs Joahims Ribentrops pret to protestēja.

1940.g. 16.septembrī Vācija paziņoja par sava karaspēka nosūtīšanu caur Somiju uz Ziemeļnorvēģiju, bet 11.oktobrī savā kontrolē pārņēma atlikušo Rumānijas teritoriju, ko nebija sagrābusi PSRS.

Jāatzīmē, ka 1940.gada nogalē un 1941.gada sākumā Vācija diezgan skaidri demonstrēja savas bažas par Baltijas valstu straujo inkorporāciju PSRS.

Atklāti šo inkorporāciju neatzina arī Itālija un Japāna.

1941.gada 22.jūnijā paziņojumā par kara pieteikšanu PSRS Ā. Hitlers propagandiskā nolūkā uzsvēra, ka Vācijas mērķis esot atbrīvot Padomju Savienības okupētās Baltijas valstis.

No neitrālajām valstīm vienīgi Zviedrija atzina Baltijas valstu aneksiju un inkorporāciju PSRS sastāvā, kaut arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstnieki Stokholmā 23.jūlijā bija iesnieguši protesta notas. Zviedrija to izdarīja bailēs no Padomju Savienības spiediena.

1945.g. 14,. jūnijā Vācijas ārlietu ministrs Joahims Rībentrops tiek notverts Hamburgā 

1946.g. notiek Nirnbergas process, kura nozīmīgākie apsūdzētie:

• Martins Bormans;
• Hermans Gērings,
• Joahims fon Ribentrops;
• Alfrēds Rozenbergs

(piespriests nāvessods pakarot),

bet ieslodzījums-· 

• Rūdolfs Hess (uz mūžu);
• Alberts Špērs (20 gadi)

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Joahims_fon_Ribentrops