Rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde

Rokopera Lāčplēsis ir latviešu mūzikls ar Zigmara Liepiņa mūziku un Māras Zālītes libretu. Librets sarakstīts 1986./87. gadā.

Pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā. Viennozīmīgi, ka katrs koncerts izvērtās kā nacionāliās pašapziņas modināšanas masu seanss šī vārda vislabākajā nozīmē.

Noteikti var apgalvot, ka šajā laikā TAS VISS tikai sākās, cilvēki juta vai sāka just pārmaiņu laiku, bet neviens īsti nezināja, ar ko tas beigsies. Acīmredzot, apzīmējums ATMODA ir visietilpīgākais un precīzākais. Protams, Zigmaram nācās iziet vispamatīgākās cenzūras slūžas. Tikai pēc 30 gadiem izskan atmiņu stāsti par šo laiku. Un viens no spilgtākajiem, ir ZIgmara Liepiņa atmiņas par to, kā ar visparastāko magnetolu viņš "mīnus viens" režīmā aptuveni 10 ierēdņiem dzied pats visu operu, bet biedru grupa cietām sejām velk ar pirkstu līdz partitūrai un klausās. Tas vien, ka šis meistardarbs tiek apstirpināts un Latvijas PSR Filharmonijas kalendārajā plānā pirmizrāde tiek nolikta uz 23.augustu, apliecina, ka ir procesi, kuri notiek ārpus laika un saprašanas par vēstures patieso gaitu.

Nevienam no cenzoriem tajā brīdī neienāk prātā pirmizrādes datumu sasaistīt ar 1939.gada 23.augustā parakstīto Molotova-Rībentropa paktu. Lieliski plāna saimniecības norietā noder arguments - tas varētu būt nedēļu pirms 1.septembra, kad skolnieki būs jau no laukiem atgriezušies pilsētā un biļetes tiks pirktas. Notikumi šajā datumā pier Brīvības pieminekļa varai pievērš varas skatienu pavisam citiem notikumiem. Ikviena no izrādēm ir patriotisma un kopības sajūtas piepildīta. Tas ir laiks, kad "latvieši cits citu mīl" un ir neizsakāmi vienoti. Jā, vēl nav zināms, ar ko šī kustēšanās beigsies, bet tauta, šajā gadījumā var teikt - nācija ir apbrīnojami vienota, kas neilgā laikā rezultējās ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Rokopera "Lāčplēsis" noteikti ir viens no pirmajiem starta šāvieniem.

Un vēl par uzraugiem un cenzūru. Šis ir laiks, kad pamazām mostas visi. Arī tie, kuri  sāk saprast notiekošā saturu un jūtas sveši tam, tāpēc strikti nostājas pret notiekošajām pārmaiņām. Taču atbalstītāju loks sāk pieaugt. Arī dažādu amatpersonu vidū. Pēc Neatkarības sāka parādīties dažādās monosgrāfijas, atmiņu stāstījumi par šo laiku un izrādās, ka cītīgi neatkarības cīnītāji ir ļoti daudz. Pie kam, līdzīgi kā ar anekdotisko Iļjiča baļķi - jo ilgāks laiks, jo cīnītāju vairāk. Izlasot bijušā kompartijas ideologa Ivara Ķezbera atmiņas, izdevās nonākt pie atziņas, ka laikam jau tas tā arī notika. Ikviens, vēl būdams dažādos amatos, klusi, bet vēlāk arvien atklātāk sāka atbalstīt notiekošos procesus, arī pašiem iesaistoties tajos. Pat tajos gadījumos, kad saskaņā ar likumu varētu atrast ieganstus, kaut ko liegt, nepieļaut, ar šāda lēmuma pieņemšanu varēja gan kavēties, gan iztulkot likumu part labu notiekošajam, vēl vairāk - procesa virzītājiem klusi pasakot piriekšā, kā rīkoties pareizāk, lai nebūtu kādi šķēršļi.

Šājā laikā notiek škelšanās dažādās valsts iestādēs. Dažādajās ministrijās, kur latviskāki kolektīvi, šie procesi notiek vieglāk, tur kur ir .s. vissavienības uzēmumi vai resori - smagnējāk. Šajā laikā daudzi cittautieši rod motivāciju strauji apgūt latviešu valodu. Daudzi tā arī to neatrod un savu vietu nākotnē neatrod.

Saskaņā ar Māras Zālītes mājaslapā sniegto informāciju  pavisam bijušas 43 izrādes, kuras ik reizi noskatījās ne mazāk kā 4 000 skatītāju; pieskaitot koncertuzvedumu skatītājus, skaits pārsniedz 180 000. Pie kam, RĪgas Sporta manēža (Maskavas ielā 180) katrā koncertā bija stāvgrūdām pilna. 

2018. gada 8. novembrī Arēnā Rīga izskanēja Latvijas simtgadei veltītā rokopera Lāčplēsis.

Satura rādītājs

Sižets

Lielvārds sūta Lāčplēsi un Kangaru uz Burtniekiem mācīties. Ceļā viņi nolemj pārnakšņot Aizkrauklē, tur viņi tiek nošķirti viens no otra un Kangars nonāk velnu gūstā. Velni spīdzina Kangaru, bet, kad spīdzināšana nesniedz iecerētos rezultātus, parādās Līkcepure, nosauc velnu rīcību par kļūdainu un pieglaimojas Kangaram, piebilzdams, ka Kangars daudz sasniegtu, ja Lāčplēsis nestāvētu ceļā. Lāčplēsi pa to laiku divas raganas ir iemetušas Daugavā, to ir redzējusi Staburadze, kas nogādā Lāčplēsi savā pilī. Staburadzes pilī Lāčplēsis uzzina, ka ir piedzīvojis savu pirmo nāvi, bet ir dzīvs, kamēr atceras.

Pēcāk Lāčplēsis, turpinot ceļu, sastop Koknesi. Burtniekos Lāčplēsis sastop Laimdotu, kuras iedvesmots uzceļ grimušo pili. Lāčplēsis ar Laimdotu saderinās, taču Kangars nolaupa Laimdotu un samelo Lāčplēsim, ka viņa aizbēgusi ar Koknesi. Izmisušais Lāčplēsis dodas pie Ziemeļmeitas, kura viņam paziņo, ka šī ir viņa otrā nāve, bet viņš ir dzīvs, ja vien tic. Pēc tam Lāčplēsis grib atgriezties pie savas tautas, taču viņa ceļu aizšķērso trīs jodi, Lāčplēsis viņus uzveic, bet deviņgalvainais jods izlūdzas žēlastību, izstāstot, ka līdzās esošie akmeņi patiesībā ir noburti cilvēki. Lāčplēsis, atradis Laimdotu, atgriežas par šausmām krustnešiem un velniem, kuriem jau gandrīz izdevies paverdzināt tautu. Dīterihs, krustnešu vadonis, pavēl meklēt "Kangaru latviešu tautā", Līkcepure mēģina uzpirkt Koknesi, kurš atsakās, norādot, ka ir Lāčplēša draugs.

Laimdota un Lāčplēsis nosvin kāzas, un Lāčplēsis ar sabiedrotajiem dodas cīņā. Kangars nodod Lāčplēsi, izstāstot ienaidniekiem, ka Lāčplēša spēks ir ausīs. Kad Lāčplēsim izdevies sakaut krustnešus, notiek miera sarunas ar sacensībām, kurās Lāčplēsim jācīnās ar Melno bruņinieku. Melnais bruņinieks nocērt Lāčplēša ausis, taču viņam vēl neizdodas uzveikt Lāčplēsi.

Kā norādīja libreta autore Māra Zālīte, viņa ilgu laiku mēģināja saprast, kāpēc Lāčplēša spēks ir ausīs, līdz nāca apjausma - tā ir spēja dzirdēt savas zemes, savas tautas balsi. Pazaudējot spēju dzirdēt, pazūd mērķi un izpratne, kurp doties un ko darīt.

Dziesmas

I cēliens

1. Prologs
2. Koris "Tas ir laiks"
3. Lāčplēsis "Es dzirdu"
4. Lielvārdis "Uz krustcelēm"
5. Krustnešu koris un Dīterihs
6. Dīterihs un četri ziņotāji
7. Lāčplēsis un Kangars ceļā
8. Aizkraukles pilī
9. Spīdzināšana. Līkcepure un Kangars
10. Pie Staburadzes
11. Koknesis "Ozols mans tēvs"
12. Laimdotas un Lāčplēša duets
13. Burtnieku pils skanēšana
14. Laimdotas dziesma
15. Lāčplēša dziedājums "Cīņa par gaismu"
16. Kangars un Laimdota. Laimdotas aizvešana. I cēliena fināls

II cēliens

1. Kangara melu aina
2. Koris un Dīterihs
3. Lāčplēsis pie Ziemeļmeitas
4. Lāčplēsis un trīs jodi
5. Lāčplēsis un koris "Atgriešanās"
6. Dīterihs un ziņotāji "Nolādēts"
7. Līkcepure. Koknesis "Tu vari paļauties uz mani"
8. Laimdota un Lāčplēsis "Tu raudi"
9. Kāzas
10. Lielvārdis "Latvju zeme vaļā stāv"
11. Lāčplēsis "Es dzirdu"
12. Nodevības aina. Dīterihs, ziņotāji un Kangars
13. Teicējs un koris
14. Lāčplēsis "Kas tu esi?"
15. Koris "Tas ir laiks"
16. Epilogs

Izpildītāji

Lāčplēsis — Igo un Dons

Laimdota — Maija Lūsēna un Ginta Krievkalna

Kangars — Imants Vanzovičs

Lielvārdis — Jānis Sproģis un Juris Rijkuris

Ziemeļmeita — Žaneta Ondzule

Koknesis — Aivars Brīze

Dīterihs — Niks Matvejevs

Līkcepure — Zigfrīds Muktupāvels un Viesturs Jansons

Staburadze — Mirdza Zīvere un Daiga Blaua

Teicējs — Jānis Skanis

Meitenes— Ramona Fogele, Dita Podskočija, Aija Siliņa, Dana Purgaile, Lolita Sauliete

Ziņotāji, jodi, velni —Ainars Ašmanis, Aigars Grauba, Aigars Krēsla, Aigars Grāvers

Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilēvičs — taustiņinstrumenti

Harijs Zariņš, Aivars Hermanis — soloģitāra

Guntis Vecgailis, Eduards Glotovs — basģitāra

Oļegs Upenieks, Vilnis Krieviņš — sitamie instrumenti

Izmantoti folkloras grupu "Skandinieki" un "Iļģi" skaņu ieraksti