Henrihs Himlers
Henrihs Himlers
- Dzimšanas datums:
- 07.10.1900
- Miršanas datums:
- 23.05.1945
- Papildu vārdi:
- Ге́нрих Ги́ммлер, Heinrich Luitpold Himmler
- Kategorijas:
- Kara noziedzinieks, Militārpersona, karavīrs, Nacists
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Berlin, Кладбище (ru)
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. 1.pasaules karā nepiedalījās - laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss".
No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).
1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs".
1924. gadā Gregora Štrasera sekretārs.
1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru.
1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru.
1933. gadā iecelts par Minhenes policijas vadītāju.
1934. gada 20. aprīlī iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju.
1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.
18/09/1941.g., Himlers bijis Rīgā
19/09/1941.g. Jelgavā (...On 18 September he embarked on further 'travels in the Ostland', accompanied by Heydrich, Wolff, and others: he flew to Riga, went on the following day to Mitau (Jelgava)
1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru.
Jelgavā bijis arī 16/03/1943 (On March 16 Heinrich Himmler paid a visit to the Ersatz Bataillon of the legion at Mitau, Latvia.)
1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.
1945. gada maijā viņu arestēja britu okupācijas spēki. Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.
1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.
22.maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tīrelī. Par Himlera nāvi eksistē vairākas versijas.
Avoti: news.lv, wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Sobiboras nāves nometne | 00.03.1940 | 00.11.1943 | de, en, lv, pl, ru | |
 | Vevelsburgas pils | de, lv, ru |
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Karl Maria Wiligut | Draugs, Domu biedrs | |
| 2 |  | Viktor Brack | Draugs | |
| 3 |  | Karl Gebhardt | Darba biedrs | |
| 4 |  | Hanss Franks | Darba biedrs | |
| 5 |  | Reinhard Gehlen | Darba biedrs | |
| 6 |  | Hermanis Gērings | Darba biedrs | |
| 7 |  | Edvards Hīts | Paziņa | |
| 8 |  | Мария Попова | Paziņa | |
| 9 | Каролина Диль Рашер | Paziņa | ||
| 10 |  | Sigmund Rascher | Paziņa | |
| 11 |  | Ādolfs Eihmanis | Darba ņēmējs | |
| 12 |  | Oskars Dirlevangers | Darba ņēmējs | |
| 13 |  | Gottlob Berger | Darba ņēmējs | |
| 14 |  | Frīdrihs Jekelns | Darba ņēmējs | |
| 15 | Reinhards Heidrihs | Partiju biedrs | ||
| 16 |  | Oto Skorceni | Domu biedrs | |
| 17 |  | Ādolfs Hitlers | Domu biedrs | |
| 18 |  | Volfrāms Zīvers | Domu biedrs | |
| 19 |  | Anastassi Wonsjazki | Domu biedrs | |
| 20 |  | Walter Schellenberg | Domu biedrs, Padotais | |
| 21 |  | Joahims fon Ribentrops | Domu biedrs | |
| 22 |  | Valters fon Brauhičs | Domu biedrs | |
| 23 |  | Karl Haushofer | Domu biedrs | |
| 24 |  | Martin Luther | Padotais |
17.08.1918 | Thule-Gesellschaft
09.11.1923 | Minhenē notiek Alus pučs- Hitlera mēģinājums sagrābt varu
Alus pučs (vācu: Hitlerputsch — Hitlerpučs, vācu: Hitler-Ludendorff-Putsch — Hitlera-Lūdendorfa pučs) bija Bavārijas kreisi nacionālo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku partijas līderis Ādolfs Hitlers un ģenerālis Erihs Lūdendorfs.
06.01.1929 | H. Himlers kļūst par SS vadītāju
SS (vācu: Schutzstaffel) bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis".
01.07.1935 | Создано Аненербе — тайная организация по изучению «Наследия предков»
26.10.1938 | Rozpoczęła się tzw. Polenaktion, w ramach której 17 tys. polskich Żydów mieszkających w III Rzeszy zostało deportowanych do Polski
Polenaktion – określenie represji III Rzeszy wobec polskich Żydów w roku 1938, w wyniku których w ciągu kilku dni wydalono z Niemiec do Polski około 17 000 Żydów.
31.08.1939 | Gleivicas (Glivices) incidents
06.11.1939 | Sonderaktion Krakau.
Arestēti 183 Krakovas universitātes mācībspēki. 168 no viņiem tika nosūtīti uz Dahavas un Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnēm.
12.01.1940 | Akcja T4: żandarmeria niemiecka rozstrzelała 440 pacjentów szpitala psychiatrycznego w Chełmie
Aktion T4, E-Aktion (niem.) – nazwa programu realizowanego w III Rzeszy w latach 1939–1944 polegającego na fizycznej „eliminacji życia niewartego życia” (niem. „Vernichtung von lebensunwertem Leben”). W ramach akcji mordowano chorych na schizofrenię, niektóre postacie padaczki, otępienie, pląsawicę Huntingtona, stany po zapaleniu mózgowia, osoby niepoczytalne, chorych przebywających w zakładach opiekuńczych ponad 5 lat, oraz ludzi z niektórymi wrodzonymi zaburzeniami rozwojowymi. Szacuje się, że w okresie szczytowym tego programu, tj. w latach 1940–1941, zabito w jego ramach 70 273 chorych i niepełnosprawnych, w tym także pensjonariuszy szpitali psychiatrycznych na terenach okupowanych.
04.04.1940 | Akcija T4. Vācu nacsociālisti nogalina 499 psihiatriskās slimnīcas pacientus Polijā
20.05.1940 | Do obozu Auschwitz przywieziono pierwszych więźniów (30 niemieckich kryminalistów)
Pomysł utworzenia obozu w Oświęcimiu powstał we Wrocławiu w ówczesnym Urzędzie Wyższego Dowódcy SS i Policji Nadokręgu „Südost” (niem. der Höhere SS und Polizeiführer Südost). Na czele tego urzędu stał wtedy SS-Gruppenführer Erich von dem Bach-Zelewski. Pod koniec 1939 SS-Oberführer Arpad Wigand, pełniący tam funkcję inspektora policji bezpieczeństwa i służby bezpieczeństwa (Inspekteur der Sicherheitspolizei und des Sicherheitsdienstes) wystąpił z propozycją wobec przepełnionych więzień na Górnym Śląsku oraz w Zagłębiu Dąbrowskim, aby utworzyć nowy obóz, przy czym wskazał Oświęcim jako miejsce, które nadaje się do adaptacji na terenach istniejącego tam od jesieni 1939 jenieckiego obozu przejściowego Wehrmachtu, w miejscu przedwojennych koszar Wojska Polskiego, w widłach rzek Wisły i Soły. Całość argumentował dogodnym usytuowaniem wraz z połączeniami kolejowymi do Górnego Śląska, Generalnego Gubernatorstwa, jak również Austrii i innych państw.
16.11.1940 | Niemcy zamknęli getto w Warszawie
Getto warszawskie – getto dla ludności żydowskiej utworzone przez władze niemieckie w Warszawie 2 października 1940, zamknięte 16 listopada 1940 i zlikwidowane w maju 1943. Było największym gettem w Generalnym Gubernatorstwie i całej okupowanej Europie. W kwietniu 1941 w obrębie murów „dzielnicy żydowskiej” znajdowało się ok. 450 tys. osób.
15.10.1941 | W Generalnym Gubernatorstwie wprowadzono karę śmierci dla Żydów opuszczających teren getta i dla Polaków udzielających Żydom schronienia
15.11.1941 | Himlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēm
08.12.1941 | Created Chełmno extermination camp
Chełmno extermination camp (German: Vernichtungslager Kulmhof) built during World War II, was a Nazi German extermination camp situated 50 kilometres (31 mi) north of the metropolitan city of Łódź, near the Polish village of Chełmno nad Nerem (Kulmhof an der Nehr in German). Following the invasion of Poland in 1939 Germany annexed the area into the new territory of Reichsgau Wartheland aiming at its complete "Germanization"; the camp was set up specifically to carry out ethnic cleansing through mass killings. It operated from December 8, 1941 parallel to Operation Reinhard during the most deadly phase of the Holocaust, and again from June 23, 1944 to January 18, 1945 during the Soviet counter-offensive. Polish Jews of the Łódź Ghetto and the local inhabitants of Reichsgau Wartheland (Warthegau) were exterminated there. In 1943 modifications were made to the camp's killing methods because the reception building was already dismantled.
10.02.1943 | Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu
19.04.1943 | Aufstand im Warschauer Ghetto
Der Aufstand im Warschauer Ghetto war ein Aufstand der im Warschauer Ghetto gefangenen Juden gegen ihre Deportation in Vernichtungslager während der deutschen Besetzung Polens. Die völlig unzureichend bewaffneten Aufständischen erhoben sich am 19. April 1943 und lieferten der nationalsozialistischen Besatzungsmacht mehrere Wochen lang erbitterte Gefechte. Getragen wurde der Aufstand von der Jüdischen Kampforganisation (ŻOB) unter der Leitung von Mordechaj Anielewicz, dem Jüdischen Militärverband (ŻZW) und anderen Organisationen. Am 16. Mai 1943 meldete der Befehlshaber auf deutscher Seite, Jürgen Stroop, die Niederschlagung des Aufstands; am gleichen Tag ließ Stroop die Große Synagoge sprengen.
28.04.1943 | Organizing the 14th Waffen Grenadier Division of the SS (1st Ukrainian)
The 14th Waffen Grenadier Division of the SS (1st Ukrainian) (German: 14. Waffen Grenadier Division der SS (galizische Nr.1), prior to 1944 titled the 14th SS-Volunteer Division "Galician" (German: 14. SS-Freiwilligen Division "Galizien") was a World War II German military formation initially made up of volunteers from the region of Galicia with a Ukrainian ethnic background but later also incorporated Slovaks, Czechs and Dutch volunteers and officers. Formed in 1943, it was largely destroyed in the battle of Brody, reformed, and saw action in Slovakia, Yugoslavia and Austria before being renamed the first division of the Ukrainian National Army and surrendering to the Western Allies by 10 May 1945.
16.05.1943 | The Warsaw Ghetto Uprising against Nazi rule was ended
04.08.1944 | 4. dzień powstania warszawskiego
Dowodzenie siłami niemieckimi zwalczającymi powstanie przejął SS-Obergruppenführer Erich von dem Bach-Zelewski.
