2. Pasaules kara beigas Eiropā
Viens karš, bet vēsturiski zināmi divi nosaukumi - Otrais Pasaules karš un Lielais Tēvijas karš (kā to sauca PSRS).
Pasaulē šī briesmīga kara beigas atzīmē 8. maijā kā Piemiņas dienu, Padomju Savienībā (un tagad Krievijā) - kā Uzvaras dienu, bet 9.maijā. Faktiski jau nebūtu lielas starpības, kurā dienā atzīmēt šo notikumu, iespējams, pat vairākas dienas, bet ķīlis ir iecirsts - mēs un citi. Karš beidzies, bet ļaudis, kuri karu nav redzējuši, turpina karot, kurā dienā pareizāk pieminēt kara beigas.
Tāpēc zināšanai - Vācija kapitulāciju parakstīja 7.maijā un tā stājās spēkā 8.maijā plkst 23.01 pēc viduseiropas laika, kad Maskavā jau bija pēc pusnakts - 9.maijs. Bez tam, 8.maijā plkst. 23.43 pēc Maskavas laika tika parakstīts vēl viens Akts ( to parakstīja Keitels) un arī tas stājās spēkā pēc pusnakts - 9.maijā. Kā redzams, galvenie notikumi risinājušies 8. maijā, bet formāli ierakstīts - ka stājas spēkā ar 9.maija pusnakti vai kā rakstīts abos dokumentos - 9.maijā plkst.0.01. Tagad ir par ko plēsties.
Attālinoties no šiem notikumiem, ar katru gadu 9.maijs arvien vairāk tiek politizēts. Šis notikums arvien vairāk tiek glorificēts un pamazām iegūst tādu kā krievu nācijas vienotības un pašapziņas dienu, kurā veterāni ir tikai kā iegansts pulsēties, tikties svinēt un arī ... mēģināt pasaulei runāt par savu varenību.
Uzvaras svētki arī ir privatizēti. Diemžēl, datums arvien vairāk tiek diskreditēts tieši ar pieminēto nostāju - mēs un pārējie. Nedaudz pat nožēlojami vērot, kā krieviski runājoši jaunieši dodas uz atceres vietām ar Vācijā ražotām automašīnām, uz kurām ir no filmu kadriem aizgūtie uzraksti uz automāšinām - "Uz Berlīni", "Uz Reihstāgu". Nenoliedzot, ka veselai paaudzei briesmīgais karš un tā beigas bija lielākais un, iespējams, nozīmīgākais notikums mūžā, ap 9.maiju radītā histērija sāk iegūt arvien bezgaumīgākus vaibstus, lielai, mums blakus dzīvojošai sabiedrībass daļai, Latvijas pamatiedzīvotāji ir lun paliek īdz galam neiznīcinātie nacisti. Plaisa netiek mazināta, jo šī ir viena no ērtakajām kārtīm, ar ko spēlēt politisko pokeru. Faktiski, pokers ir par gudru un lepnu - vienkārši "durakus", ko latviski sauc par "cūkām".
Vai pasaule kļuvusi drošāka? Nē taču, jo pārdzīvotā kara šausmas tikai pāris paaudzes ir spējušas saprast,, ka līdzīgs notikums ir nepieļaujams. Pasaulē valdošā pirmskara retorika, dominējošais naids un neiecietība un kara atklāta pārvēršana par biznesu ir padarījusi dzīvi ļoti nedrošu. Pagale viena nedeg. Nenormāla sevis pārējo biedēšana ar iespējamiem kara draudiem ir arvien tuvāk. Saprāts nav nedz vienā, ne otrā pusē.
9.maijs arvien vairāk ir konfrontācija starp krieviem vai t.s. krievvalodīgajiem uz pārējiem. Kopš jauna kara sākuma, arī Ukrainā un pat Baltkrievijā (nerunājot par par citām valstīm - Poliju, Baltiju, Kaukāza valstīm) Georga lentītes kļūst par par simbolu, kas šķeļ sabiedrību. No 9.maija notikumiem kopš kara sākuma Ukrainā ir atšķēlušies ukraiņi. Izrādās, ka ne tikai poļi, bet arī baltkrievi atrod pamatu šo dienu uztvert savādāk.
Un visbeidzot - vai tā ir Uzvaras diena? Tā ir piemiņas un atceres diena.
Saistītie notikumi
Avoti: wikipedia.org